Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Pakomātā vai pie durvīm

Jānis Gabrāns
23:00
28.04.2020
14
Zupa Piebalga 1

Jaunie apstākļi mainījuši daudzu cilvēku iepirkšanāsrituālus. Vieni uz veikalu tagad dodas reizi nedēļā, lai sagādātu visu nepieciešamo, citi meklē iespējas pasūtīt produktus attālināti.

Protams, tas nav nekas jauns, bet šajā laikā tas ieguvis papildu popularitāti un gan paš­valdības, gan dažādas citas interneta vietnes apkopo informāciju par zemniekiem, pārtikas ražotājiem, kuri piegādā savu produkciju pircējam.

Šāds saraksts ir Cēsu pašvaldības mājaslapā, plašs piedāvājums ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) katalogā novadagarsa.lv. Lai reģistrētu tajā piedāvājumu , galvenais kritērijs, lai mājražotāja vai mazā ražotāja piedāvātajā produktā vismaz 70 procentiem izejvielu būtu vietējā izcelsme, proti, tās izaudzētas pašu saimniecībā vai iegādātas no cita pašmāju audzētāja. Pašlaik katalogā apkopotas teju 500 saimniecības , to vidū arī bioloģiskā piemājas saimniecība “Varšavas”, kas atrodas Burtnie­ku pagastā, bet savu produkciju regulāri piegādā arī klientiem Cēsīs. Saimniecības pārstāvis Jānis Dzirkalis stāsta, ka klienti Cēsīs bijuši jau sen, kāds piepulcējies arī pēdējā laikā: “Grūti pateikt, vai klientu pieaugums saistīts ar ārkārtējo situāciju vai tāpēc, ka klāt pavasaris un pašaudzētie ziemas krājumi beigušies. No dažiem dzirdēts, ka šopavasar krājumi beigušies ātrāk, jo tagad ģimene dzīvo mājās, tātad vairāk tiek apēsts.”

Cilvēki īpaši novērtējot, ka “Varšavas” piegādā bioloģisko produkciju, īpaši, ja ģimenē ir bērni ar dažādām alerģijām.

J. Dzirkalis atzīst, ka arī pašiem sortiments pavasarī sarucis, bet cilvēki pasūta to, kas ir, un uz Cēsu pusi reizi divās nedēļās produkciju ved noteikti: “Klientu skaits palielinās, vieni pastāsta citiem par mūsu piedāvājumu, un tā ir labākā reklāma.” Cēsu mājaslapā atrodamā informācija vēsta par pārtikas ražotājiem, mājražotājiem un ēdinātājiem, kas nodrošina piegādes Cēsu novadā. To vidū arī “Piebalgas kūpinātava” no Vecpiebalgas, kas savu produkciju nogādā ne tikai Cēsīs, Valmierā, bet arī Rīgā un citviet. Viņi saimnieko restorānā “Ūdens­rozes”, tagad pratuši veiksmīgi pārorientēties uz produktu piegādi. Piedāvājumā ir gan gatavie ēdieni, gan dažādi gaļas izstrādājumi un daudz kas cits. Uzņē­muma pārstāve Lāsma Enika stāsta, ka viņi ar šo jauninājumu trāpījuši īstajā brīdī. Pirmā piegāde bijusi martā, dienā, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija: “Kaut kā intuitīvi nojautām, ka jāsāk kaut kas cits. Par piegādi sākām domāt jau senāk, un izrādās, esam trāpījuši īstajā vietā un īstajā laikā. Necerējām, ka būs tāds pieprasījums.”

Visvairāk klientu Rīgā, Vidzemē lielākais pasūtījumu skaits – Cēsīs, dažkārt pasūtījumi jānogādā kādās 30 adresēs.
Liels pieprasījums esot pēc “Nedēļas pakām”, ar ko sākuši piedāvājumu, bet tagad sortiments katru nedēļu paplašinās, pircējs pats var komplektēt savu pasūtījumu. Izvēle ir gan zupa, gan uzgriežamā desa vai kūpinājums, dažkārt pastēte, maize, vēl kas gards, šonedēļ arī mazsālīti lauku gurķīši.

“Mums ir uzticami klienti, kuri katru nedēļu pasūta šo paku, tad sāk sūtīt arī saviem vecākiem,” stāsta L. Enika. “Mani aizkustina, ka cilvēki, dzīvojot ārzemēs, šīs pakas pasūta saviem vecākiem un vecvecākiem. Kāda sieviete savam tēvam jau piecas nedēļas šādi piegādā ēdamo, viņš jau paciņu gaida un saka, ka tagad būšot pie tā pieradināts. Mums vislielākais prieks, ka cilvēki novērtē mūsu piedāvājumu.”

Visa produkcija top Vec­piebalgā. L. Enika stāsta, ka šo­brīd restorāna ēdamzāle pārtapusi par fasēšanas telpu, kurā gatavā produkcija nonāk no virtuves un kūpinātavas: “Nevaram sūdzēties, ka krīzes dēļ nebūtu darba, jo vienmēr jau var meklēt risinājumu. Kā saku savējiem, katrā situācijā jācenšas saskatīt pozitīvais, teiksim, tagad mums brīvas sestdienas un svētdienas, kas nebija iespējams, kad darbojās restorāns. Pa nedēļu viss tiek sagatavots, ceturtdien safasēts, un piektdien produkcija nonāk pie pasūtītāja. Šobrīd piegāde ir reizi nedēļā, gribētu to darīt biežāk, bet tad vajag lielāku komandu. Jau tā mums nākas pārkvalificēties, lai spējam tikt ar visiem pasūtījumiem galā. Visi tagad darām visu, un droši varu teikt, ka mūsu spēks ir komandā!”

Cēsīs joprojām darbojas arī tiešās pirkšanas pulciņš, kura dalībnieki reizi nedēļā tiek pie vietējās pārtikas, iegādājoties to tieši no zemniekiem. Pulciņa izveidotāja Signe Jānesliņa stāsta, ka patlaban dalība esot pat aktīvāka nekā pirms pāris mēnešiem: “Piegā­dātāju sortiments plašs: piena produkti, gaļas produkti, dārzeņi, saldētas ogas un daudz kas cits. Mūsu pulciņa dalībnieki aktīvi izmanto šo iespēju, jo, kad šāds grozs dabūts, veikalā jāiet krietni retāk.”

Viņa norāda, ka pārtikas saņemšana un nodošana pasūtītājiem notiek, ievērojot nepieciešamās piesardzības prasības, katru nedēļu par to vienmēr arī tiekot atgādināts: “Ja vien laika apstākļi ļauj, pasūtījumu saņemšana notiek ārā, bet, ja nākas iet telpās, tur ir tikai dežurants, kurš izdala, un klients, kurš saņem. Cilvēks atnāk, paņem savu grozu un aiziet.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
120

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi