Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Pagaršo “casu – marzu”

Druva
00:00
20.11.2007
16

<br Ksenija Solovjova, Cēsu ģimnāziste, mācās Itālijā

Šoreiz stāstīšu par to, kā un ko ēd Itālijā, kaut gan vairāk jau Sardīnijā, kur dzīvoju. Jau rakstīju, ka dzīve Sardīnijas salā krasi atšķiras no dzīves kontinentā.

Cik daudz ēd itāļi? Viennozīmīgi ļoti daudz. Man šķiet, vidēji viens Sardīnijas iedzīvotājs apēd tikpat, cik Latvijā divi. Brokastu ieturēšanas laiks atkarīgs no nedēļas dienas. Tās var būt septiņos, astoņos vai deviņos. Sardīnieši brokastīs

dzer tēju, pienu, ēd maizītes un cepumus, viss kā pie mums. Ir, protams, arī atšķirības, piemēram, kellogs pārslas ar pienu, cukuru un kafiju veido nesaprotamas formas un krāsas masu.

Itāļiem ir ļoti raksturīgi pusdienot visai ģimenei, arī ar neskaitāmiem radiem un, galvenais, darīt to nesteidzoties. Pusdienas dalās četrās daļās – pirmais, otrais, saldais un siera plate. Tāda secība nemainās ne no atrašanās provincē, radu skaita, ģimenes. Pirmajā ēdienā vienmēr ir pasta jeb makaroni. Protams, šie makaroni nav ne tuvu tas, ko var dabūt mūsu lielveikalos. Man kā cilvēkam no kartupeļu zemes bija ļoti grūti pierast, ka pastu ēd katru dienu. Otrais atšķiras ar dažādību, tas parasti ir risotto, lasagna (tā, starp citu, arī ir pasta, tāpēc ir dienas, kad ēd tikai makaronus) vai kartupeļi (paldies Dievam!). Gaļu vai zivi itāļi ēd atsevišķi. Tā vienkārši ir, un neprasiet, kāpēc.

Saldajā parasti ir vienkārši svaigi augļi. Šajā ziņā itāļi rīkojas līdzīgi mums, jo augļi, ko viņi ēd, ir tie paši.

Siera plati veido visvisādas siera šķirnes, izņemot mozzarella. Protams, ka nevar iztikt bez itāļu vīna. Nuoro pilsētā , kur dzīvoju, ir tāds pakalpojums – vīnu no vīna darītavas atved pie mājas durvīm katru pirmdienu. Mēneša beigās par šo pakalpojumu jāsamaksā ar bankas starpniecību.

Vakariņas parasti tiek ieturētas ap deviņiem, tāpēc par slaidās līnijas ieturēšanu, laikus paēdot vakariņas, nevar būt runas! Šajā ēdienreizē ļauj vaļu fantāzijai, jo tad var nobaudīt pizzu, tartolini (ēdiena pagatavošana aizņem ļoti daudz laika, veidojas tādi kā pelmeņi, tikai pildīti ar sieru), tiramisu, makedoniju. Vislabākais, ko es savā mūžā esmu ēdusi, ir mājās gatavots saldējums, parasti pannakotta. Itāļi nedzer dabīgās sulas, bet izmanto parastu negāzētu ūdeni, vīnu, alu vai kokakolu.

Katrai provincei ir savi tradicionālie ēdieni. Sardīnijā visizplatītākais ir siers casu – marzu. Kāds tas ir? Siers, kura pagatavošanai izmanto tārpus. Casu – marzu ir parasts siers, kurā speciāli ieliek mušas oliņas un novieto to saulītē. Tas pastāv ilgāku brīdi. Kad tārpi no baltiem pārvēršas par melniem, siers ir gatavs. Tāda pati tehnoloģija tiek izmantota, lai pagatavotu sardu liķieri, tikai tārpiņi ir citas sugas, tādi, kas var dzīvot šķidrumā. Vēl vienīgi Sardīnijā ēd zirgu un pūču gaļu. Abi tiek speciāli audzēti šim nolūkam, kā pie mums, piemēram, cūkas vai vistas. Pūces pat ir reti sastopamas savvaļā un ierakstītas Sarkanajā grāmatā. Tā kā es dzīvoju uz salas, protams, pārtikā izmantoju visdažādākos jūras dzīvniekus un aļģes. Ļoti populāra ir zobenzivs vai sarkanais krabis.

Lūk, tā mēs ēdam Itālijā. Labu apetīti arī jums!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
13

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
343

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
112

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
550

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi