Valsts policijas Cēsu iecirkņa darbiniekiem pagaidām nav izdevies atrast suni, kurš Raiskuma pagastā saplēsa 25 grūsnas aitu mātes; lietā izmeklēšana turpinās, pastāstīja Cēsu policijas iecirkņa priekšnieks Jānis Goba.
Policijai nav izdevies noskaidrot arī, vai aitas saplēsis viens vai vairāki suņi.
Kā pastāstīja Goba, policijas darbinieki vairākas reizes tikušies ar aitu saimnieci, lai pārrunātu notikušo. Tāpat apzinātas apkārtnes mājas, kurās ir suņi. Vairākas reizes veikta vietas apskate, lai analizētu, no kuras puses suns vai suņi varētu būt nākuši.
Par notikušo informēti arī mednieku kolektīvi, kuri apkārtnē veic medības, lai tie piefiksētu klaiņojošus suņus apkārtnē.
Jau ziņots, ka Valsts policijas Cēsu iecirknī sākta administratīvā lietvedība par gadījumu, kad Raiskuma pagastā kāds suns saplēsis 25 grūsnas aitu mātes, aģentūrai LETA apstiprināja Cēsu policijas iecirkņa priekšnieks Jānis Goba.
Cietušās personas iesniegums policijā saņemts 15.februārī, kad arī lietvedība sākta. Aitu saimnieces nelaimes brīdī nav bijis notikuma vietā.
Jau ziņots, ka Pārgaujas novada Raiskuma pagastā suns saplēsis 25 grūsnas aitu mātes, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja veterinārārste, Latvijas Aitu audzētāju asociācijas pārstāve Aija Šneidere.
Nelaime notikusi zemnieku saimniecībā “Grīvas” ar aitām, kas atradās angāra tipa novietnē.
Suņa nokostās aitas savāks atbildīgais uzņēmums, savukārt izdzīvojušās aitas, kā arī apkārtējo māju suņi tiks vakcinēti pret trakumsērgu, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Anna Joffe.
Kā pastāstīja Goba, šis nav pirmais gadījums, kad Raiskuma pagastā no suņu uzbraukumiem cieš mājlopi.
Kā pauda Latvijas Aitu audzētāju asociācijas pārstāve Aija Šneidere, sabiedrībai vajadzētu vairāk pievērst uzmanību klaiņojošo suņu nodarītajiem postījumiem lauksaimniecības dzīvniekiem.
“Diemžēl sabiedrībā vairāk dzirdami viedokļi par “sliktajiem” medniekiem, kas nošauj kādam piederošus nepieskatītus un agresīvus mājas suņus. Tikmēr nav pieminēti postījumi, ko suņi izdara dažkārt “sporta pēc”, pieņemot mājdzīvnieka uzvedību par rotaļu. Latvijas aitkopība ir eksportspējīga nozare, bet nesakārtotās likumdošanas dēļ aitkopēji arvien mazāk grib atgriezties pie šīs nodarbes, īpaši pēc tik sāpīgiem notikumiem,” rezumēja veterinārārste.
Arī PVD regulāri saņem ziņojumus par brīvā vaļā laukos atstātiem suņiem, kuri trenkā gan stirnas, gan mājlopus. “Bieži vien izceļas ažiotāža, ka kāds no medniekiem nošāvis agresīvu suni. Tomēr zināmi daudzi gadījumi, kad suņi trenkājuši. Suņi ir jāpieskata, jo viņiem vairāk vai mazāk ir izteikts mednieka instinkts, viņi ieiet azartā un plosās, savukārt zemniekiem jāpiedzīvo ļoti nepatīkami brīži, kā arī finansiāli zaudējumi,” sacīja PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.
LETA
Komentāri