Pa dzelzceļu pērn Latvijā pārvadāti 60,6 miljoni tonnu kravu, un tas ir aptuveni par 2% vairāk nekā 2011.gadā, kad tika pārvadāti 59,4 miljoni tonnu, šodien preses konferencē informēja VAS “Latvijas Dzelzceļš” prezidents un valdes priekšsēdis Uģis Magonis.
Pērn visvairāk pārvadātas akmeņogles – 22,45 miljoni tonnu jeb 37,1% no kopēja kravu apjoma, otrajā vietā ar 18,37 miljoniem tonnu – nafta un naftas produkti jeb 30,3% no kopējā apjoma, bet trešajā vietā – ķīmiskās kravas – 4,41 miljons tonnu jeb 7,3% no kopējā apjoma. Salīdzinot ar 2011.gadu, nedaudz ir samazinājušies naftas un naftas produktu pārvadājumi, savukārt palielinājušies akmeņogļu pārvadājumi.
Uzņēmuma stratēģiskais mērķis ir nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras caurvedes spēju atbilstoši pieprasījumam līdz 2015.gadam līdz 85 miljoniem tonnu kravu gadā.
Patlaban uzņēmuma caurlaides spēja ir 65 miljoni tonnu gadā, taču, kā pierādot pērnā gada pirmais ceturksnis, varot transportēt arī apjomus virs caurlaides spējas.
Runājot par šī gada rezultātiem, Magonis norādīja, ka nevar prognozēt, ka atkal kravu apjomi pieaugs un būs pēdējo gadu rekords. Viņš prognozēja, ka patlaban tiek plānots transportēt ap 55 miljoniem tonnu kravu. Ja pērnā gada sākums bijis ļoti labs, tad gada beigās fiksēts straujš Krievijas kravu kritums. Dzelzceļa infrastruktūras remontdarbu laikā savukārt uzņēmums nav varējis paņemt visas kravas, kas piedāvātas, jo to nav atļāvusi caurlaides spēja.
Magonis skaidroja, ka pērn būtiski pieauguši kravu apjomi uz Liepājas ostu un pērn to īpatsvars dzelzceļa pārvadājumu kopējā apjomā uz ostām bijis 6,9%, tāpēc tiekot domāts par investīcijām šī dzelzceļa atzara infrastruktūras sakārtošanai, jo patlaban caurlaides spējas esot tuvu robežai.
Privātie pārvadātāji pērn transportējuši aptuveni 20% no kopējā kravu apjoma. “Baltijas tranzīta serviss” pērn pārvadājis 11,78 miljonus tonnu, bet “Baltijas ekspresis” – 3,03 miljonus tonnu. Līderis joprojām ir “LDz Cargo” ar 60,6 miljoniem tonnu.
Magonis arī uzsvēra infrastruktūras elektrifikācijas nepieciešamību un izteica cerību, ka no 550 miljonu eiro (380 miljonu latu) nepieciešamajiem līdzekļiem daļa tiks finansēta no Eiropas Savienības fondiem. Infrastruktūras elektrifikācija prasīšot arī lokomotīvju nomaiņu, taču tās būs videi draudzīgākas un jaudīgākas. Tāpat tikšot diversificēti riski, jo patlaban LDz esot atkarīgs no dīzeļdegvielas cenām.
Viņš arī norādīja, ka Baltkrievijas un Krievijas izteikumi par kravu pārorientāciju Krievijas ostu virzienā ir politiska vēlme, taču tam nav ekonomiska pamatojuma, jo kravu transports no Baltkrievijas uz Krievijas ostām būs dārgāks, turklāt Krievijas virzienā jaudas brīvas esot tikai četri miljoni tonnu gadā. Turklāt arī kravu transportēšanas ceļš esot garāks un ziemas apstākļi skaudrāki. Politiski to varot panākt, bet realizācija būšot grūta.
Uzņēmuma darbinieku vidējais algu līmenis pērn bijis 783,7 lati.
Lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Latvijā ir VAS “Latvijas Dzelzceļš” meitassabiedrība SIA “LDz Cargo”.
NOZARE.LV
Komentāri