Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Pa dubļiem braukt negribas, bet ko darīt

Sarmīte Feldmane
00:00
02.01.2017
7
Img 2542

“Situācija uz grants seguma ceļiem visā valstī uzlabosies tad, kad iestāsies stabili ziemas apstākļi un gaisa temperatūra pieturēsies zem nulles,” pēdējā laikā regulāri atgādina VAS “Latvijas Valsts ceļi”. Katrs, kurš braucis pa grants ceļu, pārliecinājies, ka tie ir slapji, zaudējuši nestspēju, daudzviet ir bedres vai pat dubļu vannas. “Valsts grants ceļi ir neizbraucami. Tiem, protams, ir lielāka slodze nekā pašvaldības ceļiem, kuri, uzskatu, ir labākā stāvoklī. Varbūt ļaut braukt tikai vieglajām mašīnām, jo cilvēkiem ceļi ir vajadzīgi,” saka Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Viņa min ceļu uz Ģikšiem, Ieriķi – Spāre, Ģikši – Skujene – Velmeri, par kuriem ik dienu tiek saņemtas sūdzības. Tās pašvaldība apkopos un nosūtīs Satiksmes ministrijai. “Otrdien tika greiderēts, kaut uz brīdi ceļi bija labāki,” bilst novada vadītāja un uzsver, ka šoziem labi redzams – uz saviem ceļiem, kur tika uzvests kvalitatīvs grants segums, arī šādos laikapstākļos ir normāla situācija.

Raunas novada pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa – Sivko pastāsta, ka, braucot no Raunas uz Drustiem, uz ceļa ir trīs vietas, kur bail braukt, gribas tālāk iet kājām. “Greiders tur neko nevar izdarīt, nav jēgas greiderēt māla pikas,” saka izpilddirektore. Raunēnieši valsts ceļu saimniekiem arī cenšas pierādīt, cik daudzu cilvēku ikdienā un uzņēmējdarbībā svarīgs ir ceļš uz Valmieru. Autovadītāji bija aicināti aizpildīt anketas, kurās jānorāda, cik bieži un ar kādu auto brauc uz Valmieru. Anketas nodotas pašvaldībai, tās tiek apkopotas. Kaudze ir bieza. “Tik daudz, cik šogad pašvaldība izdarīja savu ceļu sakārtošanā, agrākos gados nevarēja. Ļoti cerējām, gatavojām projektus, lai piesaistītu ES finansējumu, plānojām, cik kilometru rekonstruēsim. Pēc tagadējām aplēsēm izdosies pārbūvēt divus plānā paredzētos ceļu posmus,” pastāsta pašvaldības izpilddirektore un uzsver, ka pašvaldības speciālists regulāri apseko novada ceļus, ja ne viss ceļš, tad atsevišķas vietas tiek tīrītas no sniega, greiderētas.

Ne viens vien iedzīvotājs sūdzējies pašvaldībai, zvanījis uz redakciju, ka kokvedēji sabojā grants ceļus. Masas ierobežojuma zīmes nereti atrod grāvī, bet ceļš izdangāts.

Vecpiebalgas novadā ierobežojuma zīmes patlaban ir uz visiem pašvaldības ceļiem. “Ja kāds nav iegāzis grāvī. Diemžēl arī tā notiek,” stāsta izpilddirektors Hugo Duksis. Vecpiebalgas, arī Raunas pašvaldība, tāpat kā daudzas citas, pirms mežizstrādes uzsākšanas slēdz līgumu uz uzņēmēju. “Ja grib koku vest pa pašvaldības ceļu, ierīkot krautuvi, kopā ar uzņēmēju apskatām ceļu, situācija tiek fiksēta. Tad noslēdzam līgumu, uzņēmējs samaksā drošības naudu. Tās lielums atkarīgs no izvesto kubikmetru daudzuma. Pēc meža izvešanas ceļš tiek apsekots. Ja tas kļuvis sliktāks, uzņēmējam ir jāsaremontē, citādi viņš nesaņem atpakaļ drošības naudu un pašvaldība par to pati veic remontu,” stāsta Vecpiebalgas pašvaldības izpilddirektors. Patlaban pašvaldībai ar uzņēmējiem par ceļu izmantošanu spēkā ir 20 līgumi. “Gadās uzņēmēji, kuri grib izvairīties no līguma slēgšanas. Parasti iedzīvotāji ziņo par krautuvju veidošanu. Tad saucam palīgā policiju,” atklāj Hugo Duksis. Tāda pati prakse ir arī Raunas novadā. “Diemžēl ir arī tādi bezatbildīgi uzņēmēji, kuri nejūt atbildību ne pret cilvēkiem, kuriem jābrauc pa izdangāto ceļu, ne pret pašvaldību, kas viņiem uzticējās,” pārdomās dalās Linda Zūdiņa – Sivko un uzsver, ka pašvaldība seko gan ierobežojuma zīmju ievērošanai, gan tam, lai uzņēmēji ievēro līgumu nosacījumus.

Latvijā pierasts, ka ziema ir laiks, kad strādāt mežā. Diemžēl mežizstrādātājiem to darīt neļauj laikapstākļi. “Ne varam ko darīt mežā, ne izvest,” saka SIA “Meždaris” valdes loceklis Guntis Sietiņš un piebilst, ka ierobežojuma zīmes tiek uzliktas, bet par to ziņots netiek. Guntis Sietiņš atzīst, ka mežizstrādāji varbūt pat vairāk nekā zemnieki seko līdzi laikapstākļiem un atkarībā no tiem arī mainās garastāvoklis. “Ceram, ka pēc gadu mijas būs solītie mīnusi. Laika, kad strādāt mežā, ir aizvien mazāk. Pavasarī atkal nedrīkstēs kokus izvest, tad lieguma zonās nedrīkstēs zāģēt, jo putni perēs, tad vēl būs ugunsnedrošais periods. Mežizstrādātāji nav lauksaimnieki, kam valsts par sliktiem laikapstākļiem maksā kompensācijas,” saka Guntis Sietiņš. Viņš atzīst, ka sliktā stāvoklī ir arī tie ceļi, pa kuriem mežizstrādātāji nav braukuši.

Grants ceļu stāvoklis patlaban ir ļoti slikts, tas jāsaprot arī autobraucējiem. Nav iespējams kvalitatīvi veikt ikdienas uzturēšanu. Grants ceļu segas konstrukcija slapja, tajā var strauji veidoties bedres, dziļas rises, dubļi. Kamēr grants ceļš nav apžuvis, bedrīšu un rišu veidošanos nav iespējams novērst, jo, uzbraucot ar smago tehniku un greiderējot pārmitrināto ceļu, situāciju var tikai pasliktināt. Grants segumu greiderē tikai tad, kad tas ir apžuvis. “To brīdi, kad var greiderēt, noķert nav iespējams. Slapju greiderēt nav jēgas, jo mašīnas tūlīt izsit bedres,” saka Vecpiebalgas novada domes izpilddirektors un atgādina, ka daudziem ceļiem vispār nav grants kārtas. Greiders izcilā akmeņus vai sajauc mālu, un ne viens vien autobraucējs vaino greideristu, kurš, lūk, nemākot savu darbu. “Segums ir jāatjauno pēc sešiem gadiem. Ko varam gribēt, ja tas nav darīts 20 un vairāk gadu. Greideram nav, ko greiderēt,” saka Hugo Duksis, uzsverot, ka vienīgais risinājums – grants ceļu atjaunošana. Pa gabaliņam tas arī tiek darīts. Tikai tie gabaliņi tādi mazi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
26

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
30

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
57

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
37

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
151

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi