Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Elza Strazdiņa šovasar Latviju pārstāvēja skolēnu akadēmijā Vācijā, kur divu nedēļu laikā notika intensīvas mācības un sabiedriskā dzīve. – Kādas zināšanas tu ieguvi? – No četrām piedāvātajām mācību tēmām es izvēlējos organisko ķīmiju. Par to biju mācījusies tikai dažus mēnešus 9. klasē. Vācijā mācības bija tik spraigas, ka mūsu iegūtās zināšanas ir līdzvērtīgas darbam vienā semestrī. Mēs izskatījām 16 tēmas. Man ļoti patika praktiskie darbi, piemēram, masas pagatavošana konfektēm, ko mēs pazīstam kā gumijas lācīšus. – Vai tavas vācu valodas zināšanas bija pietiekamas? – Pagājuši septiņi gadi, kopš mācos vācu valodu, tajā orientējos diezgan labi. Man bijušas ļoti labas skolotājas, sākot ar pulciņa skolotāju 1. klasē un turpinot mācības ģimnāzijā pie skolotājas Ernas Suharževskas un Sniedzes Stupakas. Tieši S.Stupaka man ieteica braukt uz vasaras nometni. Vācijā biju ne pirmo reizi. Vairākkārt esmu turp braukusi ciemos. – Vai tu biji vienīgā Latvijas pārstāve? – Nometnes rīkotāji pirmo reizi Vācijas skolēnu akadēmijai aicināja pievienoties Baltijas valstu
pārstāvjus. No Cēsīm biju vienīgā. Pārējie uzaicinātie jaunieši pārstāvēja Valmieru, Daugavpili un Rīgu. Iepazinušies ar mums, nometnes rīkotāji teica, ka Baltijas jauniešu varējis būt vairāk, bet tā jau bija viņu izvēle. Pirms mūs izvēlējās, mēs sūtījām anketas. Nometnē piedalījās arī Polijas jaunieši. – Ko par Latviju uzzināja akadēmijas dalībnieki? – Pats labākais, ka mūsu dziedātā ”Prāta vētras” dziesma Welcome to my country kļuva par akadēmijas hītu. Dzirdēju, kā to dungo un atvadu koncertā uzņem ar ovācijām. Latvijai veltītajā dienā dziedājām arī valsts himnu un tās vārdus pārtulkojām. Manuprāt, misēklis sanāca ar nacionālo ēdienu gatavošanu. Pirms došanās uz Vāciju mums bija jānosūta nacionālā ēdiena recepte, man par lielu brīnumu kāds bija ieteicis ķirbju pankūkas. Pirmo reizi mūžā ēdu tādu Latvijas nacionālo ēdienu, bet to, kas tiešām ir mums raksturīgs – siļķe ar krējumu un kartupeļiem – gatavoja lietuvieši. Labi vismaz, ka mums bija pīrādziņi. Pamācījām arī dažu latviešu vārdu, piemēram, daudzi iemācījās izrunāt vārdus – šaursliežu dzelzceļš.
Katru rītu noklausījāmies informāciju par to, kas notiek mūsu valstīs un paši sagatavojām ziņojumu par jaunumiem Latvijā. Tā akadēmijā uzzināja, kā Rīgā notiek pilsētas svētki, ka valstī strauji aug inflācija, stāstījām arī kriminālos notikumus, piemēram, par to, ka vecāmāte bērnu izmetusi pa logu. – Kas vēl paliks atmiņā no šī brauciena? – Iesaistījos akadēmijas korī un mums bija jauks koncerts pilsētas iedzīvotājiem. Man ļoti patika akadēmijas atmosfēra. Atcerēšos skolotāju izpalīdzību, jo gadījās arī ķibele – trīs dienas biju slima ar vīrusu. Atmiņai paliks dokumentācija, kuras apkopojumu saņem sponsori un dalībnieki. Jāatzīst, ka šķiršanās no jauniegūtajiem draugiem bija skumja. – Kādas ir tavas turpmākās ieceres? – Vācija ir viena no punktiem Eiropas kartē, ar kuru saistu savu nākotni. Šogad turpināšu iedziļināties vācu valodā, jo esmu iecerējusi iegūt augsti atzītu sertifikātu, kas būs noderīgs studijām.
Komentāri