Cēsu rajona slimnīcas traumatologi un ķirurgi daudz laika velta, lai glābtu alkohola lietotāju veselību un dzīvību.
Kādam vīrietim, kurš Ziemassvētkus bija nosvinējis, lietojot alkoholu un gulšņājot mežā, mediķiem, par laimi, izdevies saglābt kājas. Amputēti tikai vienas pēdas pirksti.
“Rezultāts nebūs tas sliktākais. Cilvēks, izmantojot ortopēdiskos apavus, varēs staigāt. Kad viņu ātrā palīdzība atveda, tad aina bija daudz drūmāka. Kājas līdz ceļu locītavām bija zili baltas. Paldies Dievam, ka lietojot dažādus medikamentus, varējām palīdzēt. Desmit dienu laikā stāvoklis ir būtiski uzlabojies, varējām operēt,” stāstīja traumatoloģiskās nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa un piebilda, ka 23. decembra vakarā šis cilvēks bija devies svinēt svētkus pie paziņas. Gājis četras dienas un pa ceļam vienu aiz otras korķējis vaļā alkohola pudeles, ko bija nesis līdzi ciemakukulim. Paziņu vīrietis sasniedzis tikai 27. decembrī, tad nogādāts slimnīcā.
Savlaicīgi svētkus sācis svinēt arī kāds liepēnietis. Dārza mājiņā kopā ar draugu lietojis alkoholu, tad nolēmis pagulēt. Kad pamodies, tad zeķēs devies vēl kilometru garā pastaigā. Rezultātā arī apsaldētas pēdas.
“Priecājamies, ka izdevās cilvēkam palīdzēt un nebūs nekādu nopietnu seku. Uztaisīsim vien tādu nopietnāku pedikīru,” mediķu sarunvalodā skaidroja A. krastiņa, taču piebilda, ka šo un daudzu cilvēku dzīvē veselības ligas svētku laikā radušās, jo pārmēru lietots alkohols. Ja runā par tik nopietnu apsaldējumu ārstēšanu, tad tam tiek tērēts arī daudz valsts līdzekļu. Katrs šāds gadījums valsts budžetam būs maksājis vairāk nekā tūkstoš latu. Liepēnietim par mēnesi ilgu ārstēšanos stacionārā pat nebūs jāsamaksā ne santīma, jo viņš lepojas ar to, ka ir černobilietis.
“Man paveicās. Ja otrreiz tā gadītos, tad noteikti kājas grieztu nost,” dīvainā kārtā par notikušo viedokli piekrita paust arī pats cietušais Sergejs Boldirevs, bet, šķiet, tā arī nebija sapratis lietas nopietnību, jo tobrīd vīram, kurš mediķu pūļu dēļ paliks uz savām kājām, vairāk interesēja, kur uzpīpēt.
“Man tagad kājas sāp, tāpēc nevaru lejā aiziet. Pīpēju tualetē un dūmus pūšu ventilācijas caurulē. Nevienam tas netraucē, nekādu smaku nejūt,” tā Sergejs un noteica, ka visas nebūšanas notikušas ne jau tamdēļ, ka dzēris, bet, ka pats uz sevi dusmojies. Par ko? Ka naudas vairs pieticis tikai krutkai, nevis
dzīvokļa īrei. Tādi kapeņu stāstiņi no mediķu pēcsvētku ikdienas.
“Tagad ātro palīdzību izsauc iedzīvotāji, kuri traumas guvuši 22., 24., 28. decembrī. Guvuši traumas un turpinājuši dzert. Manuprāt, tā ir nekaunība – šādos gadījumos saukt ātro palīdzību, jo ar neatliekamo palīdzību būtu jāsaprot, ka tā ierodas, ja nelaime notikusi tikko,” uzsvēra traumatologs, slimnīcas izpilddirektors Ģirts Bērziņš un paskaidroja, ka pacienti, kuriem palīdzēts pēdējās pāris dienās, dzērumā bija guvuši visai nopietnus sasitumus, pat lūzumus, bet kamēr dzēruši, sāpes nav jutuši. Joks par šņabi kā lētāko anestēziju tikpat vietā, cik nevietā.
Mediķi uzsver, ka ķirurgi joprojām savā darba ritmā izjūt svētku pēcgaršu. Stacionārā nonāk arī pacienti ar akūtiem aizkuņģa dziedzera un aknu iekaisumiem. Savās mājās svētkus svinējuši arī Īrijā strādājošie latvieši.
“Nu, tā arī pasaka, ka tur viena pudele maksā 30 latus. Bet cik te var par 30 latiem nopirkt? Ja veselam cilvēkam aknu labajā paribē nevar sataustīt, tad te mēdz būt gadījumi, kad akna jau kā maizes kukulītis,” salīdzināja Anda Skrastiņa un piebilda, ka mediķi sen zina, ka daļai mūsu cilvēku nepadodas svētku svinēšana.
Speciālisti, vaicāti par citām traumām, bilda, ka sākusies kalnu slēpošanas un sniega dēļotāju sezona. Pagaidām nav bijis pacientu ar nopietnām traumām, jo kalnu īpašnieki, vērtējot pērnā gada rūgto pieredzi, daudz vairāk solījuši domāt par dažāda sportiskā līmeņa slēpotāju drošību.
Komentāri