Svētdiena, 15. jūnijs
Vārda dienas: Baņuta, Žermēna, Vilija, Vits

“Ogu aģentūra”: Zemeņu bizness atmaksājas vismaz triju hektāru platībā

Druva
08:08
23.04.2013
58

Zemeņu audzēšanas bizness Latvijā joprojām ir izdevīgs, tomēr ar nosacījumu, ka ogas tiek audzētas vismaz triju hektāru platībā, turklāt tiek pārzināta augu bioloģija un iegādāti kvalitatīvi un licencēti stādi, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” atzina zemeņu audzētāja SIA “Ogu aģentūra” līdzīpašnieks Sandijs Stendze.

Viņš norādīja, ka viena zemeņu hektāra ierīkošanas izmaksas svārstās atkarībā no tā, kā šo biznesu organizē. Ja vadās pēc principa “ko daba devusi”, proti, plānots ieguldīt tikai zemes apstrādē un stādos, hektāru var apstādīt par 3500 latiem. Ja grib saimniekot nopietnāk, jārēķina vairāk nekā 7000 latu uz hektāru.

“Ja vēlas ražot rūpnieciskos apmēros, uz vienu hektāru nepieciešams 33 000 līdz 50 000 stādu. Stādu cenas ir no desmit līdz 35 santīmiem. Audzējot lielos apjomos, būs nepieciešamas plēves un laistīšanas sistēma, kā arī vajadzēs žogu, citādi stirnas izēdīs ogas, savukārt mežacūkas izraks visu no vietas, meklējot kartupeļus. Izmaksas attiecīgi būs no 7500 līdz 12 000 latu uz vienu hektāru,” sacīja Stendze.

Viņš arī norādīja, ka tās ir pirmā gada izmaksas, un turpmākajos gados būšot lētāk, jo nevajadzēs vairs ierīkot maģistrālo ūdensvadu ar atzariem un nevajadzēs arī no jauna pirkt žogu. Tomēr ik pa trim gadiem ir jāmaina plēve, pilienlaistīšanas caurules un arī stādi. “Stādu maiņu vajadzētu veikt, lai nebūtu slimību, tādēļ pēc zemenēm stāda tādus augus, kas nav radniecīgi ar zemenēm, piemēram, auzas, rudzus, griķus. Tomēr eksistē arī citas metodes laukus attīrīšanai, un viena no tām ir solarizācija jeb melnā papuve, kad vasaras laikā vairākas reizes zemi uzrušina. Otra metode ir “labo baktēriju'” metode – pēc ražas lauku apstrādā ar baktēriju kompleksu, kuras ļoti īsā laikā pārņem visu augsni un “noēd” sliktās baktērijas,” sacīja Stendze.

Jautāts, cik ogu var nolasīt no viena hektāra, viņš atzina, ka, visu pareizi izdarot, no viena laba Holandē audzēta stāda var iegūt vairāk nekā 500 gramu zemeņu jau pirmajā gadā, bet no viena hektāra – līdz septiņām tonnām ogu.

“Kopumā šis bizness audzētājiem joprojām ir izdevīgs, tomēr ar nosacījumu, ka ir jāmācās un jāpārzina auga bioloģija – no kā augs pārtiek, kas tam patīk, kādi ir kaitēkļi, kā dabūt maksimālo ražu. Kad tas saprasts, var izvēlēties tehnoloģiju, pēc kuras audzēt. Pēc vidējās statistikas no viena hektāra Latvijā nolasa 3,5-7 tonnas zemeņu, pētījumos – līdz 20 tonnām maksimums, bet noteikti var vairāk,” sacīja “Ogu aģentūras” īpašnieks.

Viņš arī sacīja, ka šajā sezonā saimniecībā būs divi hektāri zemeņu, bet desmit gadu laikā plānots paplašināties līdz 20 hektāriem. Savukārt vidējā Latvijas zemeņu audzētāja saimniecības lielums ir trīs līdz 3,5 hektāri. Saskaņā ar statistiku Latvijā zemenes kopumā audzē 300-500 hektāros, bet vismaz puse esot ķeksīša pēc un neražo vai arī ražo ļoti maz, norādīja uzņēmējs.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
5

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
52

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
139

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
45

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Vēlēšanu diena Cēsu novadā

00:00
11.06.2025
105
1

Vēlēšanu dienā, 7.jūnijā, Cēsu novadā valdīja rosība un cilvēki izvēlējās, kā pavadīt šo saulaino sestdienu. Raiskumā jau no rīta pie vēlēšanu iecirkņa ik pa laikam veidojās nelielas rindas – daudzi gribēja novēlēt pirms savām ikdienas gaitām. Arī 50 gadu vecā Raiskuma iedzīvotāja Andreta stāsta, ka viņas dienas plānā vēlēšanas bija pirmais darbs: “Par vēlēšanām domāju […]

Pašvaldību vēlēšanas 2025. Cēsu novads

00:00
10.06.2025
115

Cēsu novadā par savu vietvaru nobalsoja 47,12% jeb    15 779 pilsoņi. Vēlēšanu aktivitāte lielāka nekā 2021.gadā, kad    par jaunā, lielā Cēsu novada domi nobalsoja 36,54% jeb 12 703 balsstiesīgie. Šajās vēlēšanās aktivitāte bijusi lielāka visā Latvijā, pagājušajā nedēļā pie urnām devušies 46,97% jeb 646 867 vēlētāji, pirms četriem gadiem 34,01% vēlētāju. Tagad krietni vairāk […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
3
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
10
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
30
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi