Šonedēļ bija Pasaules NVO diena. Lai gan pastāv uzskats, ka Latvijā cilvēki ir sabiedriski neaktīvi, aizvien tiek dibinātas jaunas biedrības, nodibinājumi. Domubiedri apvienojas, lai kopā īstenotu konkrētus mērķus ne tikai savas, arī sabiedrības intereses. “NVO iesaistās entuziasti, cilvēki ar degsmi, kuri neprasa, kas par to būs, kuri priecājas par gala rezultātu. NVO satiekas cilvēki, kuriem nav komerciālu mērķu. NVO nav peļņas sektors,” saka Jaunpiebalgas attīstības fonda valdes locekle, vadītāja Egita Zariņa un atzīst, ja kāds iedegas par mērķi un blakus ir tādi paši, viss notiek. Priekuliete Olita Ansone ar NVO saistīta jau no 1995.gada. “Tad NVO tikai sāka veidoties. Vadīju kultūras biedrību “Harmonija”. Cēsīs, kamēr bija finansējums, darbojās NVO centrs. Tad pieaugušo izglītības centrs kļuva par vietu, kur NVO satikties. Tagad Cēsīs pašvaldība rūpējas par sociālajām un jauniešu NVO, Valmierā darbojas Vidzemes reģionālais centrs. Tā darbībai ir finansiāls pamats, atbalsta pašvaldība,” stāsta Olita Ansone. Viņa jau 17 gadus ir patērētāju aizsardzības biedrības “Aizstāvis” vadītāja. “Projekti – tā nav stabilitāte. Projekti nodrošina periodiskas aktivitātes. Par biedru naudām var pastāvēt uzņēmēju vai profesionāļu klubi, nevis kultūras un citas biedrības. Bet kur paliek pilsoniskas sabiedrības veidošana? Kādreiz NVO varēja nodibināt desmit, tagad pietiek ar diviem cilvēkiem,” pārdomās dalās NVO vadītāja.
“Aizstāvja” rūpju lokā ir patērētāju tiesības. “Cīnāmies ar uzņēmējiem par tarifiem. Varam būt klāt, iebilstam, prasām skaidrot, bet to, kā veidojas tarifi, neredzam, jo tas ir komercnoslēpums. Tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Bet mēs stāstām cilvēkiem par viņu patērētāju tiesībām. Diemžēl pakalpojumu sniedzēji mēdz būt ļoti nekaunīgi, ja būsim pret viņiem iecietīgi, paši būsim zaudētāji,” pastāsta Olita Ansone un atzīst, ka cilvēki īsti nesaprot, ka “Aizstāvis” ir NVO. “Daudzi domā, ka esam iestāde, kurā kāds strādā un nokārtos viņu problēmas – par nekvalitatīvi saņemtu pakalpojumu un precēm, augstiem siltuma tarifiem, nekaunīgiem tirgotājiem. Izstāstu, kas jādara, bet pretī saņemu – ko tad te sēžat, ka neko nedarāt! Mēs varam izglītot, nevis izdarīt kāda vietā,” ikdienas situācijas atklāj Olita un pastāsta, diemžēl nav retas reizes, kad iestādes neatbild uz vēstulēm, kurās izklāstīta problēma, ne tikai iedzīvotājiem, arī “Aizstāvim”. Olitas pieredze liecina, ka NVO cilvēki iesaistās, gan lai būtu kopā ar domubiedriem, gan lai īstenotu idejas, gan arī problēmas. Bieži vien tie, kuri iestājas organizācijā, lai atrisinātu kādas tikai savas intereses, drīz vien aiziet.
Egita Zariņa atzīst, ka NVO ir purva bridēja, jo, lai kaut ko paveiktu, spētu aizraut citus, ir daudz jāmācās. “NVO nav naudas, tikai tā, ko piesaistām ar projektiem. Ja gribam kaut ko izdarīt, jāmeklē finansējums. Kad izdodas to iegūt, viss arī tikai pašu ziņā. Tā kā rīkojam sportiskus ģimeņu festivālus, paši atbildam gan par miskastēm, gan līgumiem un projekta atskaitēm, nemaz nerunājot, kā noritēs pasākums. Tas nav viegli, prasa daudz laika,” pastāsta Egita. Kopā ar Smiltenes un Kocēnu NVO jaunpiebaldzēni iesaistījās projektā, lai mācītos ikdienā tik nepieciešamo – grāmatvedību, mārketingu, NVO iespējām. Daudz viņas pieredzē devusi Latvijas Tautas sporta asociācija – arī NVO, ar ko Jaunpiebalgas attīstības fonds sadarbojas, rīkojot sportiskos pasākumus. “Esam aktīva organizācija. Kad Rīgā konferencē stāstīju, kā darbojamies, ko esam paveikuši, kolēģi brīnījās, ka to var izdarīt daži cilvēki. Mums patīk process no idejas līdz realizācijai, ir prieks, ka arī citi mūsu pasākumos aizraujas un kļūst par atbalstītājiem,” pārdomās dalās jaunpiebaldziete. Egita atzīst, ka liels atbalsts ir lieliskā sadarbība ar pašvaldību. “Ja skaidri zinām, ko gribam, atbalsts būs. Ja paši šaubāmies, kāpēc lai tā nedarītu citi,” saka Egita un atzīst, ka Jaunpiebalgas attīstības fonda veiksmīgo darbību droši vien ietekmē valde, kurā bez Egitas, piebaldzietes vairākās paaudzēs, ir kolēģes – viena ir cēsniece, otra Jaunpiebalgā dzīvo nesen. “Mums ir dažāds redzējums par to, kas Jaunpiebalgai vajadzīgs. Kopīgi izdiskutējot, izvirzām mērķus un tos īstenojam,” saka Egita.
Pirms 20 gadiem kopā sanāca 13 Veselavas pagasta zemnieces, mājsaimnieces, kuras tolaik bija iekrāvušās ikdienas darbos un par sabiedrisko dzīvi pat nedomāja. “Tolaik bija maz iespēju, lai satiktos, parunātos, kaut ko jaunu uzzinātu. Bet tikties vajadzēja ar jēgu, ne tāpat vien. Klubs bija sociālo kontaktu veids, cilvēkiem pietrūka neformālo attiecību,” stāsta biedrības “IEVA” dibināšanas rosinātāja Dace Kalniņa. IEVA nozīmē – izglītība, enerģija un emocijas, varēšana, atbalsts un atpūta. “Sabiedrībā negājām, bijām tādas samulsušas – ko tad mēs varam, mēs jau neiederamies. Tagad ejam kā lauvas, krūtis izgāzušas,” atzīst kluba dalībniece Maija Ieraste, bet Rudīte Ignatjeva pauž pārliecību, ka kopā sanākšanas bija ļoti vajadzīgas. “Tagad prieks, ka varam kaut ko kopā izdarīt, ka varam dot citiem,” saka veselaviete. Pēc diviem gadiem oficiāli tika reģistrēta biedrība “IEVA”, tolaik pirmā šādas ievirzes organizācija bijušajā rajonā. Sākās projektu laiks, veselavietes jau cita citai bija iemācījušas, ko pašas prata, tika pavērtas durvis piesaistīt finansējumu mācībām. “Varēja aicināt lektorus, rīkot dažādas izglītojošas nodarbības gan pašapziņas celšanai, gan uzņēmējdarbībā. Tika iekārtota tikšanās telpa,” stāsta pašreizējā biedrības vadītāja Ingrīda Rence un uzsver, ka “IEVA” pamazām vien no tām, kuras pilnveidojas pašas, kļuvušas par devējām. Liela uzmanība pēdējos gados veltīta pagasta vēstures izzināšanai un veselaviešu dzīvesstāstu pierakstīšanai. Ar “IEVA” iniciatīvu iekārtota piemiņas vieta pirmā nacionālā karoga autora Jāņa Lapiņa dzimtajās mājās, biedri popularizē viņa idejas, rīko patriotiskus pasākumus. “Ideju netrūkst,” saka Ingrīda Rence, bet Dace Kalniņa uzsver, ka organizācijai, lai tā pastāvētu, ir jāmainās. “Kas nemēģina jaunus ceļus, izčākst. “IEVA” savu darbības virzienu ir pamainījusi. Prieks, ka tas, ko darām, ir vajadzīgs sabiedrībai,” atgādina Dace Kalniņa. “IEVA” biedres pārliecinātas – ja nebūtu biedrības, dzīve būtu daudz vienmuļāka. 20.gadu vidū Veselavas pagastā darbojušās 26 biedrības, tagad zinātāji saskaita ne vairāk kā piecas.
Pirms trim gadiem tika izveidota iniciatīva – Pasaules NVO diena. Šī īpaša diena, lai pieminētu un svinētu NVO sasniegumus, nodrošinot, ka arī mazās organizācijas gūst ievērību. Iedvesmot cilvēkus iesaistīties organizācijās un veicināt ciešāku sadarbību starp organizācijām.
Komentāri