Pilsdrupas ir viens no Raunas lepnumiem. Pēdējos gados daudz darīts, lai saglabātu vēsturiskās celtnes varenību. Pilsdrupas ir viens iecienītākajiem tūristu apskates objektiem Raunā. Katram ir iespēja bez maksas uzkāpt tornī un priecāties par rudens ainavu un restauratoru paveikto.
“Diemžēl visi tā nedomā,” ar nožēlu saka Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena. Aizvadītajā piektdienā pašvaldības darbinieki kārtējo reizi apsekoja pilsdrupu teritoriju, arī torni.
Aizvien ir nesaprotams, kā tūristiem, atpūtniekiem var būt pašsaprotami vēsturisku vietu, kas tiek uzturēta, kuras saglābšanā ieguldīta liela nauda, vienkārši piemēslot. “Atkritumus lasām regulāri – pudeles, iepakojums, skārdenes. Skārdenes bija samestas uz pilsdrupu sienas, kas šovasar tika konservēta. Kā tām tikt klāt?” saka I.Plētiena un uzver, ka pilsdrupu teritorijā ir atkritumu urnas, kur izmest nevajadzīgo.
Ik pa laikam kāds salauž koka barjeru, ar kuru nožogoti arheoloģisko izrakumu laukumi. Kāpelēšana pilsdrupās bijusi problēma vienmēr. “Tas ir bīstami! Ir norādes, ka to nedrīkst darīt. Kāds akmens var uzkrist uz galvas, tie nav tik droši, lai pa tiem kāptu. Diemžēl ir tādi apmeklētāji, kuri iemanās kāpt šovasar konservētajā pilsdrupu daļā,” pastāsta muzeja vadītāja un piebilst, ka reiz kādas apmeklētāju grupas dalībnieki pat pašvaldības pārstāvju klātbūtnē ļāvuši saviem bērniem neievērot nožogojumus.
Ja par atkritumiem un kāpelēšanu runāts daudz, tad piektdien atklātais ir pārsteigums visiem. “Tornī glabājās arheologu atrastās būvdetaļas. Arī neliela akmens plāksne, kas bija vienīgā liecība par pils galeriju 16.gadsimtā. Plāksnes vairs nav. Izstaigājām teritoriju, skatījāmies, vai kaut kur nomesta. Tā arī neatradām. Kad plāksne pazuda, grūti spriest, jo katrs var ieiet pils tornī,” stāsta I.Plētiena, piebilstot, ka tāda necieņa pret mantojumu rada rūgtumu.
Pašvaldībā tiek apsvērts, ka pilsdrupās tiks izvietotas novērošanas kameras. Vasarā, kad notika mūru konservācija, objektā tās bija un vismaz tad uz mūriem neviens nekāpa.
Komentāri