Šā gada novembris ar plus 4,4 grādiem, kas ir 2,9 grādi virs normas, kļuvis par septīto vissiltāko rudens noslēguma mēnesi Latvijā pēdējos 88 gados, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Ilggadīgie novērojumi rāda, ka vissiltākais novembris Latvijā ir bijis tālajā 1928.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija plus 5,3 grādi, bet tikai par vienu grāda desmitdaļu vēsāks bija 1978.gada novembris.
Desmit vissiltāko novembru skaitā no 21.gadsimta gadiem šā gada novembris ir vienīgais. Savukārt visaukstākais – sešus grādus zem normas – novembris ir bijis 1993.gadā un 1998.gadā.
2010.gada novembra vidējā gaisa temperatūra bija tuvāka normai – 0,7 grādi virs tās.
Jūtami siltāks par normu šā gada novembris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Latvijas ziemeļu daļā, Ventspilī un Rūjienā sasniedzot 3,4 grādus, savukārt vistuvāk normai – 2,1 līdz 2,5 grādus virs tās – mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Latvijas dienvidaustrumos.
Savukārt nokrišņu daudzums šā gada novembrī kopumā Latvijā bija 50% no normas, tādējādi ierindojot to sausāko novembru devītajā vietā. Ilggadīgie dati liecina, ka vismazāk nokrišņu Latvijā ir bijis 1993.gadā, kas ir arī viens no visaukstākajiem novembriem novērojumu vēsturē. Nokrišņu daudzums šai mēnesī bija tikai 10% no normas.
Visvairāk nokrišņu rudens pēdējā mēnesī ir bijis 1930.gadā – 233% no normas. Mitruma bagāts bija arī pagājušā, 2010., gada novembris, kas ieņēma devīto vietu nokrišņiem bagātāko novembru vidū.
Šā gada novembrī zemāks par normu nokrišņu daudzums bija visā Latvijā. Kopumā vismazāk nokrišņu bija Latvijas vidusdaļā, bet visvairāk – Vidzemē, Priekuļos sasniedzot 86% no normas.
Atbilstoši gaisa temperatūrai nokrišņi novembrī lielākoties bija lietus veidā. Atsevišķās otrās un trešās dekādes dienās vietām Austrumlatvijā uzsnigušais īslaicīgais slapjais sniegs un sniegs uz zemes saglabājās tikai 13.novembrī. Tādējādi šā gada novembrī sniega uzsnigšana un sniega segas veidošanās ir bijusi viena no visretākajām novērojumu vēsturē. 1938.gadā darbojošos staciju dati liecina, ka tad sniega segas novembrī nav bijis vispār, bet 1991.gada novembrī tā bija tikai atsevišķās dienās un vietās, biezumā, tāpat kā šogad, sasniedzot tikai 0,5 centimetrus, bet vietām vienu centimetru.
Vēju virzienos novembrī dominēja dienvidrietumu un rietumu virzienu vēji. Gandrīz divas reizes retāki bija prasti novembrī dominējošie dienvidu vēji. Mēneša trešā dekādē tika piedzīvoti šogad līdz šim visstiprākie vēji, ko atnesa ciklons “Joda”. 27.novembrī un 28.novembrī visā Latvijā vēja brāzmas sasniedza gandrīz vētras spēku, bet Kurzemes Baltijas jūras piekrastē vēja brāzmām bija ļoti stipras vētras spēks. Liepājas ostā brāzmu ātrums sasniedza 29 metrus sekundē (m/s), bet Ventspils ostā – 31 m/s. Brāzmām stipras vētras spēks bija arī Rīgas līča dienvidu daļā – Daugavgrīvā – 28 m/s. Brāzmainais vējš daudzviet nodarīja postījumus – tika pārrautas elektropārvades līnijas, nolauzti koku zari, bojāti ēku jumti, zem krītošiem kokiem sabojātas automašīnas. Saldus rajonā stiprā vēja ietekmē pat sagāzās ūdenstornis.
Mēneša laikā 21 no 30 dienām Latvijā redzamību pasliktināja migla. Visbiežāk un vislielākajā teritorijas daļā tā tika novērota novembra pirmajā un trešajā dekādē. LETA
Komentāri