Šogad Notāru dienās bezmaksas palīdzība sniegta 3208 cilvēkiem, dodoties arī gandrīz 90 mājas vizītēs pie tiem, kuri veselības, finansiālu vai kādu citu ierobežojumu dēļ paši nevar nokļūt notāra birojā, aģentūru LETA informēja Latvijas Zvērinātu notāru padomē (LZNP).
Šogad padomes rīkotajās Notāru dienās papildus bezmaksas konsultācijām 108 notāru birojos īpaša uzmanība tika pievērsta sociāli vismazāk aizsargātajiem Latvijas iedzīvotājiem, proti, trūcīgiem, veciem un vientuļiem cilvēkiem, ne tik labvēlīgos apstākļos dzīvojošām ģimenēm, cilvēkiem ar invaliditāti.
LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece izteicās, ka “šīs bija visemocionālākās Notāru dienas 12 gadu laikā”. “Šogad notāri bija liecinieki ļoti daudzām smeldzīgām situācijām. Juridiskās procedūras ir viena lieta, taču vissarežģītākais šajās konsultācijās ir cilvēku dzīvesstāsts: ģimenes problēmas, konflikti tuvinieku vidū, vientulība, pievilta uzticība,” norādīja Stīpniece.
Padomes priekšsēdētāja papildināja, ka notariāta pamatbūtība un darbības svarīgākā jēga ir tā, ka notārs ir cilvēkam vistuvākais un pieejamākais jurists. “Šogad Notāru dienās bijām vēl tuvāk, paši ejot pie cilvēkiem, nevis otrādi. Notāra vizīti mājās vai uz slimnīcu, vai jebkuru citu vietu, kur attiecīgajā brīdī atrodas cilvēks, kam nepieciešama juridiska konsultācija, var pieteikt jebkurā laikā. Taču Notāru dienās tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, bet vismazāk pieejams, konsultācijas dzīvesvietā bija pieejamas bez maksas. Diemžēl tajās apstiprinājās tas, ko sabiedrības pētnieki min jau sen, ka neziņa par savām tiesībām ir viens no iemesliem atstumtībai no pārējās sabiedrības,” uzsvēra Stīpniece.
Vislielākā iedzīvotāju aktivitāte ārpus Rīgas Notāru dienā šogad bija Rēzeknē, Valkā, Gulbenē, Bauskā un Saldū. Lai uzdotu savus jautājumus pa tālruni, kā arī caur saziņas programmu “Skype”, pie notāriem šajās dienās vērsās 1121 cilvēks.
LZNP priekšsēdētāja atzīst, ka gadījumi, kad cilvēkiem nepieciešama juridiskā palīdzība, kļūst arī aizvien sarežģītāki. Piemēram, vienā no situācijām notārs sācis risināt līdz galam nenokārtotu īpašuma sadalīšanas un reģistrācijas lietu Latgalē, kas ievilkusies vēl no 1993.gada. Citā gadījumā kāda sieviete, kurai ir veselības problēmas, pēc mātes nāves jau 2015.gada decembrī mantojusi dzīvokli, taču līdz šim nav uzsākusi formēt nepieciešamos dokumentus, lai sakārtotu mantojuma lietu. Šādas vilcināšanās rezultātā viņa savu vienīgo dzīvesvietu var zaudēt. Tāpēc notārs devās pie viņas uz mājām un uzsāka mantojuma lietu, lai sakārtotu viņas tiesības uz īpašumu.
Kopumā jautājumi par darījumiem ar nekustamo īpašumu un tā reģistrāciju arī šogad bija izplatītākie, ar kuriem cilvēki vērsās pie notāriem Notāru dienās. Taču šoreiz aktuāls bija arī temats par pilnvarām. “Tas ir nopietns jautājums, jo saistīts ar uzticēšanos. Taču nepieciešamību apsvērt iespēju izsniegt, piemēram, nākotnes pilnvarojumu kādam no tuviniekiem vai ģimenes locekļiem apliecina arī vairākas situācijas, ar kurām notāri saskārās mājas vizītēs. Divās no tām nebija iespējams veikt nepieciešamās notariālās darbības, jo cilvēks sava veselības stāvokļa dēļ nespēja skaidri paust savu gribu,” stāstīja Stīpniece.
Arī laikrakstam “Druvai” tapa zināms, ka iedzīvotāji Notāru dienas gaida. Ja agrāk šīs jomas juristus meklēja vecāki ļaudis, kuri vēlējās sakārtot mantojuma lietas, tad šajās dienās pēc padoma vērsušies iedzīvotāji ar specifiskākiem jautājumiem, piemēram, kā šķirt laulību ar ārzemnieku?
“Lai gan pirmajā brīdī šķiet, tie ir standarta jautājumi, katra cilvēka stāsts un situācija ir atšķirīga,” saka Cēsu notāre Iluta Sauliete. Viņa norāda, ka ikdienā par konsultāciju pie jurista jāmaksā 13,26 eiro par vienu stundu. “Šī summa vienam šķiet pieņemama, citam tas ir par dārgu. Parasti tieši otrais faktors nostrādā par labu tam, ka cilvēki nonāk nepatīkamās situācijās, taču notāram var piezvanīt, lai pajautātu, un citkārt jautājumi ir tik vienkārši, ka par tiem samaksu nemaz nepiemēro,” skaidro notāre.
Diemžēl sabiedrībā veidojas milzīga plaisa starp tiem, kas var atļauties notāra palīdzību par maksu, un tiem, kam šādas iespējas ir ierobežotas vai nav vispār. Ir virkne cilvēku, kuri savā dzīvē dažādu iemeslu dēļ nenokārto pat visvienkāršākās juridiskās lietas un šīs neizdarības dēļ attopas vien tad, kad ir jau par vēlu. Parasti tas notiek ar sociāli mazāk aizsargātajiem – trūcīgiem, veciem un vientuļiem cilvēkiem, ne tik labvēlīgos apstākļos dzīvojošām ģimenēm un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tieši šis faktors notārus tik ļoti uzrunājis, ka šogad viņi dodas pie cilvēkiem uz mājām, pansionātiem vai slimnīcām.
Arī I. Sauliete Notāru dienās devās mājas vizītēs: “Palīdzība nepieciešama kādai kundzei, kura savu dzīvesvietu vairs atstāt nevar. Viņas laulātais draugs ir devies mūžībā, bet viņam kontā palikusi nauda. Šajā gadījumā sievietei ir divas iespējas – viena, atmest visam ar roku, otra – izmantot Notāru dienas priekšrocības un ar notāra palīdzību uzsākt mantojuma lietu bez maksas.”
Atšķirībā no citiem gadiem cilvēki, kuri vēršas pie notāriem šajās dienās, jau iepriekš paši veikuši rūpīgu savas lietas izpēti. “Klienti nāk ar izdrukātiem rakstiem, publikācijām, piemeklētiem līdzīgiem gadījumiem, pat atsaucēm uz raidījumiem, tomēr katra situācija ir tik personīga, ka beigās iestājas apmulsums un ir nepieciešama mūsu palīdzība,” stāsta notāre.
Pēc notāres domām, patlaban lielākais izaicinājums esot nevis informācijas daudzums, bet gan pieejamība. “To var novērot īpaši vecāka gada gājuma cilvēku vidū. Nereti viņiem nav pat tālruņa, par avīzi nemaz nerunājot. Līdz ar to mums kopīgi jādomā, kā šādu informāciju līdz cilvēkam nogādāt. Paveicies tiem, kuriem ir gādīgi kaimiņi, radi vai sociālie darbinieki, kuri paziņo par Notāru dienām, bet ko darīt tiem, kam šādu labvēļu nav? Tāpēc ar kolēģiem vienmēr meklējam veidus, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, piemeklējot finansiāli izdevīgāko variantu. Domājam, ka arī turpmāk akcija būs, un, kamēr vien kaut viens cilvēks ir atnācis un guvis sirdsmieru, mēs savu misiju esam izpildījuši,” sarunu pabeidz I. Sauliete.
Komentāri