Nolūkā veicināt valsts kopējās piena kvotas pilnīgāku izmantošanu to saimniecību vidū, kas attīsta ražošanu piensaimniecības nozarē, plāno jau šogad atjaunot 2006.gadā atcelto piena kvotu nomas iespēju, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie grozījumi “Piena kvotu administrēšanas noteikumos”, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.
Kā norādīts ZM skaidrojumā, daļai ražotāju piena kvota paliek neizmantota, jo dažādu neparedzētu apstākļu ietekmē samazinās gan ganāmpulku lielums, gan govju izslaukums. Lai ražotājs kvotu nezaudētu, to būs iespēja iznomāt citam ražotājam, līdz radīsies iespēja savu ganāmpulku palielināt vai kāpināt govju izslaukumu. Kvotu pirkšana ne vienmēr ir pareizākais risinājums un no valsts rezerves ne vienmēr var saņemt piena kvotu pieprasītajā apjomā, jo tās daudzums ir ierobežots, līdz ar to kvotas noma ir optimāls situācijas risinājums.
Tāpat ar grozījumiem veikti precizējumi sadaļā, kas skar ražotāju pienākumus. Turpmāk informācija Lauksaimniecības datu centram par piena pircēju, kurš veiks maksājumu par ražotāja pārsniegto piena kvotu, būs jāiesniedz rakstiski. Personai, kura datu centrā būs reģistrējusi pārvaldnieka statusu, bet piena realizāciju sešu mēnešu laikā nebūs uzsākusi, turpmāk piena kvota tiks ieskaitīta valsts rezervē.
Attiecībā uz valsts rezerves papildināšanu ir veiktas izmaiņas, kas paredz, ka ražotājam, kas piena kvotu esošajā kvotas gadā būs izpildījis no viena līdz 84,9%, nākamajā 12 mēnešu periodā ražotāja neizpildīto kvotas daļu samazinās par neizpildīto kvotas apjomu. Savukārt atbrīvotais kvotas daudzums tiks ieskaitīts valsts rezervē.
Savukārt tiem ražotājiem, kuri piena kvotu kārtējā piena kvotas gadā nepildīs, kvotas atjaunošana vairs nebūs iespējama, kā arī ražotājs nevarēs pārdot esošajā kvotas gadā no valsts rezerves saņemtās piena kvotas.
Savukārt, lai novērstu krāpnieciskus gadījumus, kuru dēļ netiek papildināta valsts kvotas rezerve, ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk par “force majoure” gadījumiem, kuriem iestājoties, ražotājam piena kvota tiks saglabāta, būs uzskatāmi tikai stihiski dabas katastrofu radīti zaudējumi, kuru dēļ saimniecībā piena ražošana 12 mēnešu periodā samazinājusies vismaz par 15% salīdzinājumā ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu.
Izmaiņas piena kvotas administrēšanas nosacījumos paredz noteikt, pēc kāda principa tiks aprēķināts maksājums katram ražotājam par pārsniegto piena kvotas apjomu. Datu centrs pieņems lēmumu par ražotājam aprēķināto maksājuma summu par pārsniegto piena kvotas apjomu un to nosūtīs piena ražotājam, piena pircējam un Lauku atbalsta dienestam. Grozījumi arī paredz iepriekš minētā lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.
Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis''.
Kā jau ziņots, Latvijas piena piegādes kvotas izpilde 2012.-2013.kvotas gada pirmajos sešos mēnešos jau sasniegusi 52,76%, tomēr saistībā ar sezonalitāti jau drīzumā kvotas pildīšanas jauda varētu mazināties, biznesa portālu “Nozare.lv” iepriekš informēja ZM pārstāvji.
Piena kvotu gads ilgst no kārtējā gada 1.aprīļa līdz nākamā gada 30.martam. Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem Latvijas kopējā piena kvota 2012.-2013.kvotas gadam ir noteikta 773 399 tonnu apmērā, no kā 754 785 tonnas veido valsts piegādes piena kvota un 18 614 tonnas – tiešās tirdzniecības piena kvota.
Lai novērstu piena kvotas pārsniegšanu vai tās neizpildīšanu, piena kvotu sistēma paredz vairākus darījumus – kvotas pirkšanu, pārdošanu un kvotu pārveidošanu. Nepieciešamības gadījumā var meklēt iespēju savu kvotu samazināt vai attiecīgi palielināt, kā arī savu piena kvotu pārveidot no tiešās tirdzniecības kvotas piegādes kvotā vai otrādi. Ja ir pārtraukta piena ražošana, tad var atteikties no piena kvotas, par to informējot Lauksaimniecības datu centru, kas šo daudzumu ieskaitīs valsts rezervē.
NOZARE.LV
Komentāri