Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Nogāzts piemineklis un uzlauzta baznīca

Druva
23:00
20.08.2007
4

Nogāzts piemineklis, kas veltīts Cēsu pulka Skolnieku rotas piemiņai, un uzlauztas sv. Jāņa baznīcas sānu durvis uz lūgšanas zāli. Tas noticis naktī no svētdienas uz pirmdienu. Cēsniece Ilona Asare bija pirmā, kura ziņoja policijai par Cēsu Skolnieku rotas pieminekļa apgāšanu. Viņa ap plkst. 4.25 no rīta pamodusies no skaļiem smiekliem uz ielas un smaga krītoša metāla trokšņa. “Tūlīt zvanīju policijai. Kārtības sargi ieradās pēc piecām minūtēm,” stāsta I. Asare. Viņa pastāstīja, kad pēc trokšņa uz ielas palūkojusies logā, vaininieki jau bija pazuduši.

Valsts policijas Cēsu rajona Policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Jānis Goba informēja, ka vainīgie jau atrodas policijas izolatorā. Notikuma vietā ieradusies gan valsts, gan pašvaldības policija, kas vainīgos arī aizturēja.

Tie ir 1976., 1977. un 1982. gadā dzimuši vīrieši, kuri policistiem atklājuši, ka kopā ar pieminekli gribējuši tikai nofotografēties, bet tas… nolūzis. Varoņi policijai gan nav varējuši fotoaparātu parādīt. Visi trīs aizturētie bijuši alkohola reibumā. Diviem no viņiem organismā tika konstatētas 2,5 promiles, bet vienam 1,9 promiles alkohola. J. Goba pastāstīja, ka uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 229. panta, par kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu. Tā ka fotografēšanās kopā ar pieminekli šiem vīriem var atņemt pat četrus gadus brīvības.

Apmēram pulksten 7.40 pirmdienas rītā firma “Kom – Auto” nogāzto pieminekli savāca un aizveda. Uzņēmuma transporta struktūrvienības vadītājs Guntis Grosbergs “Druvu” informēja, ka no kritiena cietusi tēla galvas, kakla daļa un pieminekļa pamatne.

Cēsu domes komunālās nodaļas vadītāja vietniece Liene Jurģēna informēja, ka paredzēts sazināties ar tēlnieku Matiasu Jansonu, lai novērtētu bronzā lietā pieminekļa bojājumus. Viņa domā, ka pieminekļa vieta Palasta un Bērzaines ielas krustojumā ilgi nepaliks tukša un tas tiks nolikts atpakaļ.

Savukārt pirmdienas rītā plkst. 7.20 sētniece, kura apkopj teritoriju ap sv. Jāņa baznīcu, konstatējusi, ka atlauztas sānu durvis un iekļūts dievnamā. Draudzes priekšnieks Raimonds Kiršfelds pastāstīja, ka arī mazajām durvīm uz sakristeju nolauzts krampis. Draudzes priekšnieks izvērtējis, ka tā bijusi tikai ielaušanās, jo no baznīcas nekas nav pazudis. Saplēsti vien ziedu kompozīciju trauki. Draudzes priekšnieks domā, ka nav darbojusies signalizācija, jo izsaukums no apsardzes firmas SIA “Pentano” nav saņemts. R. Kiršfelds pastāstīja, ka baznīca jau sen domā par papildu drošības sistēmas ieviešanu, bet sakarā ar šo gadījumu ar iecerētā realizāciju nedrīkstēs kavēties.

Jānis Goba sacīja, ka pašlaik notiek pārbaude, vai abos notikumos iesaistītas vienas un tās pašas personas, izsakot pateicību iedzīvotājiem, kuri par notikušo savlaicīgi ziņoja policijai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi