Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

No Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna piena sektoram piešķirtie līdzekļi jāizmanto gudri

Druva
14:00
26.03.2010
3

Pagājušā gada vasarā no Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna piešķirtie 13,26 miljoni eiro (9,32 miljoni latu) piena nozares pārstrukturēšanai būtu jāizmanto gudri, biznesa portāla “Nozare.lv” organizētajā diskusijā par piensaimniecības nākotni teica AS “Rīgas piena kombināts” (RPK) valdes priekšsēdētāja Ināra Driksna.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe stāsta, ka ZM Eiropas Komisijai paziņojusi, ka pusi no 13,26 miljoniem eiro ieguldīs saimniecību modernizācijai, bet otru pusi – pārstrādes uzņēmumu modernizācijai jeb pievienotās vērtības radīšanai. “Taču joprojām notiek iekšējas diskusijas, un konkrēts lēmums vēl nav pieņemts. Tāpat nav izstrādāti arī konkrēti kritēriji un nosacījumi finansējuma sadalei,” stāsta Lerhe.

“Vērtējot Latvijas piena pārstrādes uzņēmumus Eiropas Savienības mērogā, Latvijā nav neviena liela pārstrādes uzņēmuma, tas ir valstiski slikti. Mums notiek sarunas ar ražotājiem, un esam piedāvājuši savas iespējas, jo RPK ir infrastruktūra, laboratorija, laba pieredze eksporta tirgos, ražošanas jaudas. Būtu ļoti labi, ja latvieši beidzot varētu vienoties, kā šo naudu gudri izmantot, lai nebūtu kā līdz šim – katrs latvietis savā stūrītī. Par sadarbības iespējām esam runājuši jau ar SIA “Piena partneri” valdes priekšsēdētāju Vladislavu Butānu, kā arī citiem ražotājiem,” stāstīja Driksna.

LPPKS “Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs stāsta, ka viņš kooperatīva valdi aicina izvērtēt dažādus sadarbības piedāvājumus. “Eiropas pieredze gan liecina, ka nav tāda uzņēmuma piemēra, kur daļa uzņēmuma pieder pārstrādei, daļa – kooperatīviem, vēl daļa – investoriem, jo katram ir atšķirīgas intereses. Eiropā daļa pārstrādes uzņēmumu pieder vai nu kooperatīviem, vai arī privātajam sektoram. Pērn piensaimniekiem bija ļoti smags gads, tādēļ zemniekiem nav brīvu līdzekļu, ko ieguldīt uzņēmuma attīstībā,” atzina Krievārs.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzskata, ka gadījumā, ja kooperatīvi nespēs vienoties ar vietējiem pārstrādes uzņēmumiem par efektīvākiem uzņēmumiem, pēc pieciem gadiem pārstrādes uzņēmumus nepārstāvēs latvieši, jo diemžēl globalizācija turpinās. “Mazās saimniecības nevis bankrotē, bet pārtrauc savu darbību, jo tas nav ekonomiski izdevīgi. Bankrotē tās saimniecības, kuras ir neapdomīgi investējušas. Ja ražotāji nevienosies ar pārstrādātājiem, Latvijas pārstrādes uzņēmumiem būs problēmas,” prognozē Krauze.

“Runājot par kooperatīviem, manuprāt, nevajadzētu noliegt kooperatīvu lomu. 2007.gadā zemniekus māca izmisums, jo arī viņiem vajadzēja attīstīties, būvēt fermas, taču tas nenotika, jo nebija līdzekļu un globāla redzējuma ne tolaik, ne tagad. Tikko bijām pie ministra, lai runātu par piena nozares attīstības stratēģiju. Arī patlaban nav skaidrs, kādas saimniecības attīstīt – ar četrām govīm, 100 govīm vai 1000 govīm, kur rast līdzekļus šim mērķim,” norāda Butāns.

Viņš uzskata, ka kooperatīvi savu darbu ir izdarījuši, jo ir panākuši adekvātu piena iepirkuma cenu. “Man šķiet, ka katram ir jādara savs darbs. Jautājums par jauna pārstrādes uzņēmuma būvniecību ar jaunu pievienoto vērtību ir retorisks. Ir jāskatās no valstiskā viedokļa, jo pašlaik tikai “Preiļu siers”, ja tam būtu pietiekami daudz piena, varētu lielos apjomos ražot produktus eksportam, bet citu lielu uzņēmumu nav. Tā arī ir zināma Latvijas nelaime, ka iepriekšējos gados valsts ļoti liberāli piešķīra līdzekļus uzņēmumu attīstībai un katrs tos ieguldīja, kā gribēja. Atbalstu priekšlikumu, ka esošajos apstākļos ir jādomā, kā ražotājiem sadarboties ar pārstrādātājiem. Ir jāizbeidz iepriekšējo gadu konfrontācija un vairāk jādomā par sadarbības iespējām,” uzsver Butāns.

Savukārt AS “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts norāda, ka konfrontāciju radīja tas, ka valstī nebija vienāds atbalsts visām uzņēmējdarbības formām. “Patlaban šis nevienādais atbalsts ir saglabājies, tādēļ runāt par sadarbību ar kooperatīviem ir sarežģīti. Pēc pāris gadiem, kad beigsies valsts atbalsts, beigsies arī kooperācija un pārstrādes uzņēmumi un ražotāji varēs vienoties, ko un kā ražot, lai arī piena ražotājs varētu saņemt adekvātu samaksu par darbu un atpelnīt investīcijas, kas ieguldītas ražošanā,” uzskata Šņepsts.

Krievārs atzīst, ka viens konkrēts kooperatīvs var beigties, jo tas var kļūdīties. “Tāpēc ir labi, ka ir daudz kooperatīvu. Taču apgalvot, ka, beidzoties valsts finansējumam, beigsies kooperācija – vajadzētu skatīties tomēr uz reālajām tendencēm. Kooperatīvu biedru saražotā un savāktā piena apjoms katru gadu palielinās par 3%-5%. Ir pārstrādes uzņēmumi, ar kuriem jau tagad notiek konstruktīvas sarunas par sadarbību, un ir emocionālie pārstrādes uzņēmumi, ar kuriem sadarbība nesekmējas. Pagājušajā gadā pēc Eiropas zemnieku piena protestiem Eiropas Savienība atzina, ka pārstrādātāji ir pārāk vāji pret tirgotājiem, savukārt ražotāji ir pārāk vāji pret pārstrādātājiem. Lai nebūtu tā, ka piena cenas veikalu plauktos paaugstinās, bet zemnieks ar katru gadu saņem proporcionāli mazāk, Eiropas Savienība rekomendēja stiprināt ražotāju grupas,” komentē Krievārs.

Pēc NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
76
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi