Plānots, ka no 1.aprīļa, piešķirot personai vai ģimenei trūcīgā statusu, netiks ņemtas vērā parādsaistības un aizdevumi kā trūcīgas ģimenes (personas) statusu ierobežojoši nosacījumi.
To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie un šodien valdībā pieņemtie noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.
Noteikumu mērķis ir dot iespēju lielākam iedzīvotāju skaitam saņemt Sociālās drošības tīkla stratēģijā paredzētos pabalstus un kompensācijas sociāli ekonomiskās krīzes un strauja bezdarba pieauguma situācijā.
Saskaņā ar noteikumiem attiecībā uz parādsaistībām pašvaldība var noteikt labvēlīgākus nosacījumus. Piemēram, aprēķinot vidējos ienākumus, pašvaldības sociālais dienests ģimenes (personas) ienākumu summu samazina par ikmēneša kredītmaksājuma visu vai saistošajos noteikumos fiksētu summu.
Noteikumos tāpat precizēts, ka trūcīgas personas statuss neattiecas uz personām, kuras ilgstoši atrodas institūcijā, kur tiek nodrošinātas pamatvajadzības, jo patlaban noteiktais, ka par trūcīgu nevar atzīt personu, kas atrodas “pilnā valsts apgādībā”, rada neskaidrības.
Noteikts pienākums nestrādājošai personai darbspējas vecumā pirms vēršanās sociālajā dienestā ar iesniegumu novērtēt ģimenes (personas) atbilstību trūcīgā statusam, reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbniekam vai darba meklētājam, lai primāri izmantotu visas NVA piedāvātās iespējas.
No noteikumiem svītrota norma, ka ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstību novērtē un lēmumu pieņem pašvaldības sociālais dienests pēc iesniedzēja deklarētās dzīvesvietas, jo tā dublē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto un nav saskaņota ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto. Tas mazinās pašvaldību burtisku Ministru kabineta normu piemērošanu un veicinās Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteikto normu piemērošanu.
Par trūcīgas ģimenes (personas) statusu apliecinošas izziņas darbības sākuma laiku uzskatāms mēnesis, kurā pieņemts lēmums par ģimenes (personas) atbilstību trūcīgā statusam.
Noteikumi paredz trūcīgā izziņu izsniegt uz sešiem un uz divpadsmit mēnešiem iepriekšējo trīs un sešu mēnešu vietā, lai atvieglotu sociālo dienestu darbu situācijā, kad ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kas vēršas sociālajā dienestā. Tas neizslēdz iespēju vienoties ar personu tikties katru mēnesi vai biežāk, ja tas ir nepieciešams kādas sociālās problēmas risināšanai.
Laikā, kad ģimenei (personai) noteikts trūcīgā statuss, pašvaldības sociālais dienests var atkārtoti izvērtēt ģimenes (personas) materiālo situāciju un pieņemt labvēlīgāku lēmumu, ja būtiski mainās ģimenes (personas) sociālā un materiālā situācija.
Tāpat noteikumos tiek precizēti ienākumu veidi, kas uzrādāmi iztikas līdzekļu deklarācijā, turklāt saīsināts termiņš no 12 līdz trim mēnešiem, par kuru uzrādāmi atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka sniegtais materiālais atbalsts, lai operatīvāk fiksētu situāciju ģimenē, kura vērsusies pēc palīdzības. Ienākumos netiks iekļauts arī studējošo kredīts, jo šis kredīts paredzēts studenta pamatvajadzību nodrošināšanai, kā arī no labdarības fondiem un sociālajās kampaņās gūtie ienākumi.
Gadījumā, ja persona maksā uzturlīdzekļus bērnam, iztikas līdzekļu deklarācijā tiek norādīti nosacīti neto ienākumi, lai novērstu situāciju, kad uzturlīdzekļu maksātājs vai viņa pašreizējā ģimene paliek bez minimālajiem iztikas līdzekļiem.
Tāpat paplašināts kustamā un nekustamā īpašuma klāsts, kas netiek vērtēts, nosakot atbilstību trūcīgā statusam, piemēram, ģimenes (personas) mājoklis un kādam no ģimenes locekļiem piederošs nekustamais īpašums vai tā daļa, kurā dzīvo kāds no ģimenes locekļu pirmās pakāpes radiniekiem, zeme, mežs, ēkas atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem, viena garāža, viena automašīna, kas ģimenes (personas) īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem – iepriekšējo desmit gadu vietā.
Noteikumi būs spēkā no šā gada 1.aprīļa līdz Sociālās drošības tīkla stratēģijas darbības termiņa beigām, tas ir, 2011.gada 31.decembrim, kad paredzēti iepriekšminētie atbalsta pasākumi trūcīgām personām, kā arī valsts līdzfinansējums pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksām 50% apmērā un dzīvokļa pabalsta izmaksām 20% apmērā.
Pēc LETA
Komentāri