Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Neziņojot par notriektu meža zvēru tiek pārkāpts likums

Druva
15:54
10.03.2010
3

Apdrošināšanas sabiedrības “ERGO” un Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija liecina, ka pērn visā valsts teritorijā aptuveni 1000 ceļu satiksmes negadījumi notikuši pēc sadursmes ar meža zvēriem. Kopš šī gada sākuma oficiāli ziņots vien par pāris desmitiem šāda veida negadījumiem.

Kā norāda “ERGO” speciālisti, lielāko daļu no reģistrētajiem pieteikumiem ir veikuši tieši KASKO polišu īpašnieki, jo OCTA polise šādos gadījumos nedarbojas.

Kopumā VMD speciālistu ikdienas novērojumi liecina par daudz lielāku ceļu satiksmes negadījumos ievainoto un bojā gājušo meža zvēru skaitu, un oficiāla statistika ir pieejama tikai par mazāko meža zvēru notriekšanas gadījumu skaitu.

Tāpat VMD pārstāvji norāda, ka līdz ar sniega nokušanu, uzlabojoties braukšanas apstākļiem un palielinoties braukšanas ātrumam, prognozējams būtisks šādu negadījumu skaita pieaugums.

Vidējā KASKO atlīdzība pēc sadursmes ar meža zvēru – 900 LVL. Latvijā sadursmes ar meža zvēriem notiek bieži, īpaši tumšajā rudens un ziemas laikā, kad ātri satumst un ceļa redzamība ir apgrūtināta. Tādēļ risks notriekt meža zvēru ietverts apdrošinātāju KASKO polisēs.

Lilita Čudare, „ERGO Latvija” Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas un zaudējumu regulēšanas departamenta direktore: „Ja notikusi sadursme ar meža zvēru, KASKO īpašniekiem ir tiesības iesniegt atlīdzības pieteikumu – to paredz arī ERGO KASKO polises noteikumi. Saskaņā ar ERGO statistiku, vidējais KASKO atlīdzības apjoms, kas izmaksāts pēc sadursmes ar meža zvēru, ir 900 latu. Visbiežāk šādi ceļu satiksmes negadījumi notiek notriecot stirnas. Savukārt pēc sadursmes ar lielākiem dzīvniekiem kā alnis vai meža cūka, bojājumi nereti ir ļoti smagi, un pasažieriem tie var būt bīstami vai pat letāli.”

Kopumā negadījumi notriecot meža zvērus visbiežāk notiek vakara stundās, kad šosejas ir visnoslogotākās, kad cilvēki dodas mājup pēc darba. Diemžēl tieši šajā laikā arī meža dzīvnieki dodas barības meklējumos, jo pa dienu pārsvarā visi meža dzīvnieki guļ. Tāpat ziemā meža dzīvnieki ir spiesti doties barības meklējumos un šķērsot braucamās daļas, uz ceļa iet laizīt sāli, ar ko, kā zināms, Latvijā kaisa ceļus.

Neziņojot par notriektu meža zvēru tiek pārkāpts likums. Nobraukto dzīvnieku skaits valstī ir daudz lielāks, nekā to atspoguļo oficiālā statistka. Kā liecina MVD pārstāvju novērojumi, pārsvarā visu izšķir tas, vai autovadītājiem ir KASKO apdrošināšana un vai viņi ir ieinteresēti pieteikt negadījumu.

Jānis Ozoliņš, Valsts meža dienesta Medību nodaļas vadītāja vietnieks: „Par daudzām sadursmēm VMD uzzina nevis no negadījumā iesaistītā autovadītāja, bet no negadījuma liecībām, piemēram, asins peļķes, pamesta dzīvnieka līķa utt. Tomēr atgādinu, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.760 (Medību noteikumi) 82.punktu ikvienam ir pienākums ziņot VMD par ievainotiem vai bojā gājušiem medījamiem dzīvniekiem. Tāpat notriekto zvēru nedrīkst vest līdzi – arī tas ir Medību noteikumu pārkāpums (83.punkts), par kuru var piemērot sodu 20 – 250 latu apmērā.”

Kas jādara, ja notikusi sadursme ar meža zvēru? -Ja negadījumā cietuši cilvēki, ja transportlīdzeklis saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem nevar turpināt ceļu, autovadītājam jāziņo Ceļu policijai, kas savukārt informēs Valsts meža dienesta attiecīgos pārstāvjus.

-Ja nav cietušo (vadītājs, pasažieri) un transportlīdzeklis ir braukšanas kārtībā, Ceļu policija nav jāsauc. Taču jāinformē par notikumu VMD, ka notikusi sadursme ar meža zvēru.

-Notriekto dzīvnieku nedrīkst vest mājās. Tā ir pretlikumīga rīcība – Medību noteikumu pārkāpums, par kuru var piemērot naudu sodu 20 – 250 latu apmērā. -Lai saņemtu KASKO atlīdzību, jāiesniedz apdrošinātājam atlīdzības pieteikuma iesniegums ar Ceļu policijas protokolu, ja tāds nepieciešams, saskaņā ar apdrošinātāja noteikumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
76
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi