Ceturtdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Neprātīga ideja vai inovācija

Jānis Gabrāns
23:00
26.05.2016
13
Biopase 1

Izdomāt ko jaunu, nebijušu kļūst arvien grūtāk, tomēr netrūkst cilvēku, kas to dara un kam tas arī izdodas. Nupat sevi pieteicis jauns zīmols – “BioPase”, ko radījis šobrīd Līgatnē dzīvojošais Valters Šverns ar sievu Anci un savu komandu.

Pirms laika viņi sevi pieteikuši ar zīmolu “Kapsulings”, radot īpašas garšvielu kapsulas, tagad tapusi “BioPase”, ar ko viņi gatavojas startēt arī ārpus valsts.

Jautāts, kas īsti ir “BioPase”, jo vārds “pase” tomēr saistās ar dokumentu, V. Šverns norāda, ka to varētu arī saukt par dokumentu. Gluži kā parastā pase, arī “BioPase” ir katram cilvēkam unikāla. Tā ir modīga un ērta kabatas izmēra grāmatiņa, kas 32 lappusēs raksturo katra cilvēka personību. V. Šverns norāda, ka “BioPase” cilvēkam ir uz mūžu, tai nav derīguma termiņa.

Valters ir sociotehnisku sistēmu modelētājs un programmēšanas inženieris, radījis unikālu datu apstrādes sistēmu, kas nepilnas sekundes laikā spēj ģenerēt ikvienas “BioPases” saturu. Aprēķinu pamatā ir pases īpašnieka dzimšanas laiks, vārds, uzvārds un iesauka. Idejas autors skaidro, ka aprēķinos tiek ņemti vērā decimālās skaitīšanas sistēmas cipari, Pitagora aritmētika, kā arī zinātne par burtu un skaitļu formām, to vibrācijām: “Vēlamies senās zināšanas pasniegt pieejamā un dzīvespriecīgā veidā. Bez moralizēšanas, bez interpretācijas un bez stundas likmes.”

Ideja atnākusi gluži neviļus, aizdomājoties par ikdienišķām lietām, par to, ka katrai sadzīves tehnikas vienībai, katrai tehnikai ir dažādi dokumenti – noteikumi, instrukcijas, kas pastāsta, kā to lietot, lai lieta kalpotu iespējami labāk un kvalitatīvāk.

“Aizdomājos, kā ir ar cilvēku un viņa dokumentiem? Pirmais dokuments, ko saņem ikviens, ir dzimšanas apliecība. Pēc tam seko pase, visbeidzot – miršanas apliecība. Nav pārlieku jāiedziļinās, lai saprastu, ka šie papīri neko daudz par mums neatklāj. Sapratu, ka arī cilvēkam vajadzīgs kas tāds, kas ļauj sevī atklāt ko jaunu. “BioPasē” nāksies izlasīt par to, ko sevī varbūt noklusējam, bet tas var palīdzēt turpmāk. Uzzināt par sevi to, ko piemirsis vai varbūt nomaskējis. Vismaz ar mani tā notika, ar citiem, kuri to dabūjuši, arī. “BioPases” saturs balstās uz seno indiešu zināšanām par skaitļu un burtu formām un to vibrācijām. Apvienojot visu to, pases īpašnieks var uzzināt informāciju par savu vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, kopumā – par 52 savas personības aspektiem, atstājot vietu arī paša iztēlei.”

Klausoties Valtera stāstā, domāju, vai šī ir neprātīga ideja vai inovācija. Viņš atzīst, ka der abi varianti, arī inovācija: “Inovācija vairāk saistās ar zinātni, bet pašos pamatos šī arī ir zinātne. Senā zinātne, kas vienmēr pastāvējusi līdztekus oficiālajai.”

Kā inovācija ir paša Valtera radītā datorprogramma, kas veic pases unikālā satura radīšanu. Vairākus gadus strādājis par programmētāju, uzkrājis zināšanas un tagad radījis programmu arī sev. Viņš stāsta, ka pasaulē analogu šādai “BioPasei” neesot, vismaz neesot izdevies ko tādu pamanīt.

Ceļš līdz gala variantam bijis garš, un tas joprojām turpinās: “Līdzīgi bija ar kapsulingu. Pats gatavoju, pats lietoju, domāju, kā to labāk pasniegt cilvēkiem, līdz kādā brīdī sapratu. Ar pasi bija tāpat. Man bija daudz informācijas, tā bija strukturēta, tad kā programmētājs sapratu, ka te var izveidot lielisku programmu un noderīgu produktu. Pirmā versija tapa uz A4 lapas, bet sapratu, ka tas ir ļoti nepraktiski un informācijas ir daudz vairāk. Tad radās ideja par pasi. Atzīšos, man patīk, ka ar nopietnām lietām var spēlēties.

Esam konsultējušies, prasījuši cilvēku atsauksmes, pārstrukturējuši, atkal konsultējušies, lai saprastu, kā visu pasniegt. Daudz tika strādāts, lai pasē pieejamā informācija tiktu pasniegta maksimāli atraktīvi, saprotami, uztverami. Rezultātā pasē ir piecas nodaļas, katrā kaut kas noderīgs tieši konkrētajam cilvēkam. “BioPase” nav tikai par inovācijām, tā ir arī par tradīcijām, mazajiem rituāliem, īstiem pieskārieniem un sarunām. Tādēļ tā pieejama tikai un vienīgi drukātā formātā.”

Vērts piebilst, ka “BioPase” tiek radīta no dabai draudzīgiem materiāliem, ražošanas procesā rodas tikai procents pārpalikumu, un pase ir gandrīz tikai roku darbs.

Lai arī produkts jauns, pieteicis sevi nesen, interese par to esot, informācija ejot no mutes mutē. Kāds palasa citam savu “BioPasi”, tas saprot, ka tādu grib, jo vēlas zināt arī par sevi.

“Tas nav kā maize, ko katru dienu lietot, bet kuram gan nenoderētu konstruktīvas zināšanas tikai par viņu. Arī mēs ar sievu ik pa laikam ieskatāmies savās pasēs, kas par mums dažādās situācijas tur teikts,” saka V. Šverns, piebilstot, ka pret klientu ir maksimāli atklāts, jo pasē iedod visu struktūru, kā veikti aprēķini.

Latvijas tirgū “BioPase” sākotnēji tiek izplatīta kolektīvās iepirkšanās portālā “Pērkam kopā”, bet tās radītāju galvenais mērķis ir ārvalstu klienti, kurus iecerēts iekarot ar līdzīgu pieeju. Jau šobrīd pieejama pases angliskā versija. Latvija ir kā atspēriena punkts, lai izietu ārējā tirgū.

“Bez lokālā atbalsta panākumi nav iedomājami,” atzīst Valters. “Apzināmies izaicinājumus, kas saistīti ar atpazīstamības veidošanu starptautiskajā tirgū, bet ceram to sasniegt pamazām. Ja paskatāmies, cik daudzi pasaulē runā latviski un cik – angliski, tas pasaka visu. Nemāku paskaidrot kāpēc, bet es uz šo produktu skatos optimistiski.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
81

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
335

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
29

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
52

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Mirdzēs lāpas un skanēs zēnu kora balsis. Godinām brīvības cīnītājus

00:07
11.11.2025
76

Šovakar, 11.novembrī, godinot brīvības cīnītājus, Cēsu Lejas kapos pie pieminekļa kritušajiem Latvijas valsts neatkarības izcīnītājiem, kur pulcēsies lāpu gājiena dalībnieki, dziedās Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris. Kora diriģente Ilze Grīn­felde teic, ka ideja par zēnu dalību piemiņas brīdī nākusi no Cēsu Kultūras centra, taču tā nav gluži pirmā reize, kad skolas puišu kolektīvs kuplina Lāčplēša dienas […]

Trīs amatierteātri pārstāvēs novadu skatē Limbažos

00:00
11.11.2025
149

Liepā, Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā astoņi novada amatierteātri skatē žūrijas vērtējumam spēlēja savas izrādes. Raiskuma amatierteātra “Punkts uz i” iestudējumu “Visi ceļi ved uz Pločiem” vērtētāji noskatījās iepriekš.  Izrādes skatījās un vērtēja žūrija -    Ausekļa Limbažu teātra režisore un vadītāja Inta Kalniņa, aktrise, “Teātra TT” producente    Anna Putniņa un režisors un aktieris Valdis Lūriņš.  […]

Tautas balss

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
16
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
15
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
16
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
17
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
35
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Sludinājumi