Līgatnes pagastā vajadzētu, bet nav iespējams ierīkot dzelzceļa sliežu pāreju.
Līgatnes pagasta iedzīvotājs Elmārs Bremšmits “Druvai” atzina, ka simtiem līgatniešu ik dienu ir spiesti šķērsot dzelzceļa sliedes, jo citas iespējas, lai nokļūtu no vienas pagasta centra daļas otrā, vienkārši nav. E.Bremšmits vērtē: “Problemātiska sliežu šķērsošana ir gan veciem cilvēkiem, gan māmiņām ar bērnu ratiņiem. Tāpat bez palīgiem nevar iztikt tie, kuri smagāka pirkuma pārvešanai izmanto velosipēdu vai rokas ratiņus. Pāreja sevišķi bīstama ir apledojuma un sniega laikā, kad vecāki cilvēki uz sliedēm pat krīt.”
Arī līgatnietis Mārcis Vildiņš stāsta, ka pāreja būtu ļoti nepieciešama, jo sliedes pagastu sadala divās daļas – vienā pusē ir centrs, kur atrodas arī skola un citas iestādes, otrā – dzīvojamās mājas. M.Vildiņš atklāj, ka citas izvēles kā diendienā iet pāri sliedēm, nav, jo apkārtceļš ir pārāk garš.
Šo ceļu izmanto arī daudz skolēnu, vecāka gada gājuma cilvēku, M.Vildiņš vērtē, ka tas ir bīstami, īpaši slidenā laikā.
Līgatnes pagasta padomes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs piekrīt, ka problēma ir aktuāla, turklāt atzīst, ka diskusijas un sarunas par gājēju pārejas izveides nepieciešamību iesāktas jau pirms četriem vai pat vairāk gadiem. Tomēr vēl aizvien nav saņemta piekrišana no “Latvijas Dzelzceļa”.
G.Pīpkalējs skaidro, ka tiek meklēti projektētāji, kas uzņemtos projektēt pāreju, tomēr līdz šim neviens nav atrasts. G.Pīpkalējs uzskata: “Visticamāk, ir grūti dabūt saskaņojumu ar “Latvijas Dzelzceļu”, tādēļ mēģināsim virzīt projektu un piesaistīt projektētāju no “Latvijas Dzelzceļa”, jo tieši tas rada šķēršļus pārejas izveidei.”
Pagasta padomes priekšsēdētājs pastāstīja, ka pastāv cerība jau nākamajā vasarā sagaidīt dzelzceļa pārejas izbūvi, jo līdzekļi tam ir ieplānoti, tomēr viss atkarīgs no “Latvijas Dzelzceļa”. G.Pīpkalējs uzsver, ka pāreja ir nepieciešama un apgalvo, ka: “mēs cīnīsimies par to”.
Pagasta iedzīvotājus neapmierina arī gājēju celiņš, kas savieno Vidzemes šoseju ar Sporta ielu un šķērso dzelzceļa sliedes. Pēc ūdensvada pārbūves dažviet celiņu klāj šķembas, iedzīvotāji vērtē, ka pa tām grūti pārvietoties. Cilvēki pat iestaigājuši taciņu pa zālāju blakus ar šķembām klātajai vietai.
G.Pīpkalējs atzīst, ka arī gājēju celiņš jāsakārto, taču nebūtu bijis praktiski vispirms izveidot celiņu, bet pēc tam to atrakt, lai veiktu ūdensvada pārbūvi. Nākamgad celiņš varētu tapt, taču tā izveidošana, domājams, tiks veikta reizē ar gājēju pārejas izveidi, tas būtu viens projekts. Tādēļ var noprast, ka arī celiņa nākotne ir atkarīga no “Latvijas Dzelzceļa” atbildes par iespēju izveidot gājēju pāreju pār sliedēm.
Komentāri