Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Neparasts rudens nārsts

Jānis Gabrāns
00:00
27.12.2016
5
Large D60b Lsm.lv 1

Lai arī rudens liegums upēs turpinās līdz gada beigām, Valsts vides dienesta vecākais inspektors Uldis Lencbergs norāda, ka var apkopot rezultātus. Tie šogad pieticīgi, jo rudens bijis ļoti īpatnējs. Uldis Lencbergs vērtē, ka viņa darba 25 gados nekas līdzīgs nav redzēts: “Nārsts sākās ļoti vēlu, jo upēs nebija ūdens. Kad ūdens līmenis pacēlās, zivis ienāca un apmēram nedēļu bija labs nārsta laiks. Šajā laikā notika aktīvi reidi, noformējām četrus administratīvā pārkāpuma protokolus. Kumadas upē aizturēti divi malu zvejnieki, viens no viņiem ar žebērkli, kuram arī noformēts administratīvais protokols. Ieriķu upē fiksējām trīs maluzvejniekus, divi aizmuka, vienu, kuram bija arī žebērklis, aizturējām. Pie Līgatnes Gaujā aizturēts viens maliķis ar trijiem tīkliem, un kopumā šiem trim aizturētajiem uzlikts naudas sods 1060 eiro. Vēl viens protokols noformēts kādam makšķerniekam, kurš lieguma laikā spiningoja Gaujā pie Siguldas. Viņam soda apmēru noteiks Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes speciālisti. Kopumā izņemti apmēram desmit tīkli. Nebija signālu, ka kāds būtu ar elektrību mēģinājis tikt pie loma. Nevaru teikt, ka nebija, taču zināmo elektriķu pēdas nekur nemanījām.”

Reidos iesaistījās arī Zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargi, Makšķernieku asociācijas mobilā grupa, Gaujas ilgtspējīgās attīstības biedrības pārstāvji, personīgi Līgatnes novada pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins, arī Līgatnes novada pašvaldības policija un Pārgaujas novada vides inspektors.

U. Lencbergs atzīst, ka patlaban grūti spriest par nārsta rezultātiem, jo duļķainais ūdens un augstais līmenis neļauj to konstatēt. Citus gadus, apskatot nārsta vietas, varēja secināt, kāds bijis nārsts, šobrīd atliek gaidīt, kad “BIOR” veiks monitoringa pētījumus Gaujā un Braslā.

“Kad ūdens līmenis cēlās, ūdens bija arī pavisam mazās upēs, zivis ienāca arī tur, kļūstot par vieglu ieguvumu, un nācās dzirdēt par šādiem gadījumiem. Cilvēkiem jāapzinās, ka viņi šādi aplaupa arī sevi. Ja ļautu iznārstot, zivis pēc gadiem ienāktu atpakaļ, taču, ja zivis noņem pirms nārsta, nebūs, kam nākt, upīte paliks tukša,” skaidro U. Lencbergs.

Liegums turpinās līdz 31.decembrim (ieskaitot), un šajā laikā Gaujā spiningot nedrīkst. Pēc gadu mijas to varēs darīt, taču jāatceras, ka lašveidīgās zivis paturēt nedrīkst, tās jālaiž vaļā.

“Ir cerība, ka nākamajā gadā Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība sakārtos visus dokumentus un nākamajā rudenī licencētā makšķerēšana vismaz testa režīmā Gaujā būs,” saka U. Lencbergs.

Viņš norāda uz vēl kādiem pārkāpumiem, kas tiek fiksēti ezeros, kuros labi ķeras mazizmēra līdaciņas: “Saņemam informāciju, ka cilvēki patur šīs līdaciņas, lai gan noteikumi atļauj paturēt tikai no 50 cm garuma. Aizturējām kādu makšķernieku ar deviņām līdakām, no kurām četras bija mazizmēra. Viņš neslēpa, ka ķēries ļoti labi, iekritis azartā, piemirstot, ka drīkst paturēt tikai piecas mēra līdakas. Atbilstoši normatīvajiem aktiem līdakas pamattakse noteikta 29 eiro, bet, ja tā iegūta nelikumīgi, koeficients ir trīs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi