Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Neparasts fotoprojekts ar dejotājiem pilsētā

Kristīne Lāce
00:00
20.03.2020
3
Dsc 0267 Copy 1

Aprīlis Valmieras pilsētā plānots kā Mākslas mēnesis, tā vadmotīvs šogad ir “Kustība”. Gaidot šo notikumu, februāra beigās Valmierā norisinājās vēl nebijis fotoprojekts. Igaunijas fotogrāfs Alberts Kerstna un 17 dejotāji dažādās vietās pilsētā fotogrāfijās iemūžināja septiņus dažādus deju stilus.

Vidzemes laikrakstam “Dru­va” Liene Jakobsone, Valmieras pilsētas pašvaldības galvenā kultūras projektu vadītāja, atklāj: “Arī mums šī ir jauna un unikāla pieredze. Varētu teikt, ka fotoprojekts ir liela uzdrīkstēšanās skaista mērķa vārdā un lielisks piemērs dažādu pušu vēlmei sadarboties un pārliecībai, ka māksla ir nepieciešama.”

Liene atzīst, ka process ir bijis nedaudz impulsīvs. “Valmieras Mākslas dienu vadmotīvs “Kus­tība” dzima ideju ģenerēšanas ceļā, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas kolēģiem sakot, ka “Soļi”, iepriekšējo mākslas dienu tēma, turpinās kustībā. Kustība ir ļoti pateicīga jebkuram mākslas žanram, kas ir arī Mākslas dienu galvenais uzstādījums, izvēršot dažādas tā formas,” stāsta Liene.

Par to, kā dzimusi ideja un sadarbība ar igauņu fotogrāfu, Liene atklāj: “Valmieras muzejā pērn rudenī bija skatāma igauņu mākslinieka Tonu Noorita (Tõnu Noorits) fotodarbu izstāde. Do­doties pēc darbiem uz Tallinu, darbnīcu centrā pamanījām fotogrāfa Alberta Kerstnas portfolio. Mākslinieka rokraksts ir tieši deja – tas sasaucas ar mūsu šī gada Mākslas dienu tematiku. Uzrunājām Albertu, izstāstījām savu radošo domas lidojumu. Tas viņu ieinteresēja, un viņš piekrita sadarboties”.

Igauņu fotogrāfs Alberts Kerstna jau vairāk nekā desmit gadu strādā ar dejotājiem, foto­grafējot dažādus deju stilu pārstāvjus visdažādākajās vietās. Alberts atzīst, ka dejošana izstaro tikai pozitīvu enerģiju, tā ir dzīve – skaista un piepildīta. Katra tapusī fotogrāfija bijis izaicinājums, tomēr visgrūtākais šajā procesā bija pielāgošanās laikapstākļiem. “Mēs varam iepriekš ieguldīt daudz darba, organizējot lietas, izvēloties vietas un tehnisko aprīkojumu, bet mēs nevaram izvēlēties laikapstākļus,” stāsta Alberts. Papildinot fotogrāfu, arī Liene atzīst: “Vislielākais izaicinājums šajās trīs fotoprojekta dienās tiešām bija laikapstākļi. Ārā temperatūra bija +30C grādi. Dejotāji uznācienu fotokameras priekšā gaidīja, virs plānajiem tērpiem uzģērbuši biezās ziemas jakas. Tikai uz īso fotomirkli atklājās skaistie baleta, tango, mākslas vingrošanas un citi tērpi. Bijām dejotājiem nodrošinājuši siltus dzērienus un pledus. Atminos, ka vienā dienā bez mitas lija un bija vējains, brīžiem pat krita slapjas sniegpārslas. Milzīga pateicība komandai, fotogrāfam un dejotājiem par izturību! Visiem fotoprojekta dalībniekiem mirdzēja acis, viņi iedegās dejas vārdā, lai projekts norisinātos, neviens nesūrojās par nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, dejotāji cits citu atbalstīja. No visiem staroja enerģija un entuziasms. Māksla un prieks par to, ko tu dari, saslēdzās.”

Fotoprojektā piedalījās dejotāji vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kā arī 14 gadīgas mākslas vingrotājas. “Mums ir lieliska sadarbība ar Latvijas Kultūras akadēmiju un citiem. Dejotāji no dažādām Latvijas vietām paši atsaucās fotoprojektam. Tautisko deju dejotāji ir no Valmieras, baleta dejotāji – no Rīgas Horeogrāfijas skolas, mākslas vingrotājas – no Jūrmalas Sporta skolas, kā arī citi dejas entuziasti. Jaukākais bija tas, ka fotoprojekta laikā mākslas vingrotājām bija paredzēts piedalīties sacensībās, taču viņas bija apņēmības pilnas salāgot laikus, lai visiem ir ērti un jaunietes ar mierīgu sirdi var piedalīties gan fotoprojektā, gan sacensībās,” atklāj Liene.

Fotoprojektā tika pārstāvēti septiņi deju stili: laikmetīgā deja, balets, mākslas vingrošana, akrobātika, tautas deja, svings un tango. 13 vietas pilsētvidē pārtapa par skatuvi, proti, Dzelzs tilts, Valterkalniņš, Kazu krāces, naktī tilts pāri Gaujai, daudzdzīvokļu mājas pagalms, BMX trase un citas. “Vietu izvēle notika sadarbībā ar fotogrāfu. Pirms fotosesijas Alberts bija ieradies Valmierā un apskatījās mūsu piedāvājumu, kā arī pats devās pilsētas izpētē. Prieks, ka viņš fotoprojekta stāstu saredzēja mums it kā ierastās vietās, aicinot uz tām paskatīties citādi,” stāsta Liene.
Fotogrāfijas būs apskatāmas izstādē Valmieras Mākslas dienu laikā aprīlī, vēlāk arī Valmieras pilsētas svētkos, kā arī dažādos Valmieras reprezentācijas materiālos. “Noteikti fotostāsts dzīvos tālāk, atklājot jaunus stāstus un radošumu,” uzsver Liene Ja­kobsone.

Šobrīd visi Mākslas dienu pasākumi līdz 14.aprīlim ir atcelti, lai zinātu, kad un kas notiks, jāseko informācijai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
54

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi