Vairākums jeb 80% Latvijas iedzīvotāju pērn oktobrī kā sev izdevīgāko atbalstīja Latvijas Bankas plānoto nemainīgo lata kursu līdz eiro ieviešanai, kas ir 0,702804 lati par vienu eiro, liecina pētījumu aģentūras TNS pērnruden veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja.
Tā sauktā lata kursa koridora paplašināšanu jeb iespēju paplašināt robežas, kurās lata kurss var svārstīties atkarībā no ekonomiskās situācijas, kā sev izdevīgu atbalstīja 14% iedzīvotāju, savukārt 5% iedzīvotāju gribētu, lai lata kurss pret eiro tiktu pazemināts.
Pēdējo trīs gadu laikā pakāpeniski audzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas atbalsta nemainīgo lata kursu: ja 2009.gadā kursa stabilitāti atbalstīja 59%, tad 2012.gadā atbalstītāju īpatsvars ir būtiski augstāks – 80%.
TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda, ka straujākais atbalstītāju pieaugums vērojams pēdējā gada laikā, kad tas ir palielinājies par 10%. Šo pieaugumu pamatā varot skaidrot ar Latvijas Bankas veiktajām informēšanas aktivitātēm.
Vienlaikus ar pārliecību par nepieciešamību saglabāt lata kursa stabilitāti līdz eiro ieviešanai pieaug arī to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzticas latam. 2012.gada oktobrī 91% Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā drīzāk vai pilnībā uzticējās latam, un tas ir augstākais uzticēšanās rādītājs kopš 2001.gada, kad tika sākta šāda mērījuma veikšana. Latam drīzāk vai nemaz neuzticas tikai 6% mūsu valsts iedzīvotāju, bet vēl 3% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Pudule skaidro, ka uzticēšanās latam lielā mērā saistīta ar iedzīvotāju priekšstatu par valsts ekonomisko situāciju. 2009.gadā, kad vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka ekonomiskā situācija valstī ir slikta, arī uzticēšanās latam sasniedza savu zemāko punktu – tam uzticējās 67%, bet neuzticējās 26% iedzīvotāju. Uzlabojoties situācijai valstī, arī iedzīvotāju viedoklis kļuva pozitīvāks gan attiecībā pret Latvijas ekonomiskās situācijas novērtējumu, gan arī vērtējot uzticēšanos latam.
Aptauja atklāj, ka latam pilnībā biežāk uzticas iedzīvotāji 65-74 gadu vecumā, biežāk tie ir pensionāri, kā arī cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, proti, pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību.
Tie, kas latam drīzāk uzticas, biežāk ir ierēdņi, kalpotāji, iedzīvotāji ar augstāko izglītību. Latam drīzāk neuzticēties biežāk nekā caurmērā ir tendēti iedzīvotāji 25-34 gadu vecumā, kā arī strādnieki. Attiecībā uz strādniekiem var novērot, ka šajā sociālajā grupā ir otrais lielākais uzreiz pēc bezdarbniekiem Latvijas ekonomisko situāciju negatīvi vērtējošo cilvēku īpatsvars. Iespējams, strādnieku un bezdarbnieku salīdzinoši zemākie ienākumi ir iemesls ne tikai negatīvākam noskaņojumam attiecībā pret ekonomisko situāciju valstī, bet arī mazina viņu uzticēšanos latam, skaidro TNS.
Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no 2012.gada 12. līdz 28.oktobrim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1014 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju viedokli.
NOZARE.LV
Komentāri