Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Negantais sals kaitē visiem

Druva
00:00
23.01.2006
5

A/s “CATA” māna motorus ar jaunu degvielu

Piektdienas rītā šoferi un uzņēmuma vadība nerādīja smaidīgāku seju. Ceturtdienas tehniskās ligas, kad uz pirmajiem reisiem neizdevās iekustināt vairākus autobusus, nebija piemirsušās, bet speciālisti tās mēģināja labot, izstrādājot jaunu degvielas sastāvu. Reklamētajai labajai un dārgajai arktiskajai dīzeļdegvielai, kurai nevajadzēja sabiedēt pat pie mīnus 37 grādiem, klāt tika liets benzīns un citas ķīmiskas vielas. Ceturtdienas rīta likstās šoferi visbiežāk vainoja tieši slikto degvielas kvalitāti, ne tikai ilgi kalpojušos autobusus. To apstiprina fakts, ka pirmajā aukstajā rītā, vedot pasažierus uz Rīgu, ceļā noslāpa jaunais “Setra” autobuss.

Šoferi un tehniskais personāls tomēr nav ķīmiķi, tāpēc par piektdienas rītu autoostas kasieres sacīja: “Iet

par kapeiku labāk. Bet vienalga salst motori ciet. Nezinām, kas tā par degvielu. Mēs jau to neražojam.” Vēl ceturtdienas pēcpusdienā un vakarpusē nekursēja sabiedriskais transports uz kaimiņrajoniem. Autoostas kasieres pasažieriem skaidroja, ka viss lielā sala dēļ.

Divas Jāņmuižas profesionālās vidusskolas audzēknes bija iecerējušas mājup doties ap diviem dienā, tad pateikts, ka autobuss netiks padots. Uz pēdējo reisu pirms sešiem saņemta tā pati atbilde, bet tad meitenes uzzinājušas, ka dienā autobuss tomēr kursējis.

“Mums paskaidroja, ka autobuss, kurš varētu braukt, atrasts pēdējā brīdī. Mēs jau to nezinājām,” sašutumu pauda Ginta, piebilstot, ka abas ar draudzeni atgriezīsies skolā, lai nakšņotu kopmītnēs, un cer, ka izdosies aizbraukt piektdien.

Uz “Druvu” pirmajā stiprā sala dienā zvanīja vairāki cilvēki, kuri nokavējuši darbu. Viktors stāstīja, ka nav ticis no Priekuļiem uz darba vietu Līgatnē.

“Ko man nozīmē piespiedu brīvdiena? Zaudēju 16 latus algas,” tā Viktors. Neapmierināts ar to, ka ceturtdienas rītā stundu bijis jāgaida autobuss Straupes pusē, lai dotos uz Cēsīm, bija kāds jaunietis, kurš, pieturā stāvot, pamatīgi nosalis. Jo aukstāks, jo vairāk deg

Līdz ar lielā sala iestāšanos pieaudzis ugunsgrēku skaits valstī. Arī valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigādes darbiniekiem šis ir darba pilns laiks. Kā atzina Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs, šajās dienās dzēsēji strādā paaugstinātā režīmā. Jau 18.janvārī, kas bija pirmā aukstā diena, no valstī reģistrētajiem 30 ugunsgrēkiem trīs notika Cēsīs. Pie tam, divi saistīti ar apkures ierīcēm. Vispirms Blaumaņa bulvārī 25 skurstenī aizdegās

sodrēji, bet vēlā vakarā izcēlās ugunsgrēks Ziemeļu ielā 3, kur dzīvojamā mājā dega koka pārsegums starp pirmo un otro stāvu.

“Šī ir samērā veca māja, un no skursteņa bojājuma aizdegās starpstāvu pārsegums. Labi, ka laikus pamanīja un izsauca dzēsējus. Pretējā gadījumā varēja būt liela nelaime, iespējams, pat ar upuriem,” teica P. Serovs.

Ja 19.janvāris rajonā pagāja mierīgi, nākamā diena sākās ar jauniem izsaukumiem. Vispirms nācās izbraukt uz Cīrulīšiem, kur 4.arodvidusskolas kopmītnēs tika konstatēts ugunsgrēks vienā no piektā stāva istabiņām. Tur aizdegusies elektrosistēma kādam ledusskapim, un tikai pateicoties dežurantu operatīvai rīcībai, nelaimi izdevās novērst laikus. Tā kā šajās telpās nav ugunsgrēka signalizācijas, sekas varēja būt krietni bēdīgākas.

Vēl 20.janvāra rītā tika saņemts izsaukums uz mūzika skolu Lielajā Kalēju ielā, kur ugunsgrēks izcēlās pagrabā. Sildot aizsalušās ūdensvada caurules, aizdegusies malka un radies pamatīgs piedūmojums. P. Serovs informēja, ka negadījuma apstākļi tiek noskaidroti.

Vēl vakardien ugunsgrēks reģistrēts Jaunraunas “Kalna Spāriņos”, kur dega saimniecības ēka un nelaimē cieta arī vieglā automašīna. Negadījuma apstākļi tiek noskaidroti. P. Serovs aicina pagastu brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības pārbaudīt savu automašīnu darba kārtību, jo, pieaugot darba apjomam, VUGD Cēsu brigādei nāksies lūgt viņu palīdzību.

“Kārtējo reizi atgādinām šajā laikā būt maksimāli uzmanīgiem, ekspluatējot visa veida apsildes ierīces. Nepārkuriniet krāsnis, neatstājiet tās bez uzraudzības, gulēt ejot, pārliecinieties, vai viss ir kārtībā. Jo ilgāk turpinās aukstums, jo lielāka iespējamība, ka var rasties problēmas apkures ierīcēs. Arī izmantojot elektrisko apsildi, esiet maksimāli uzmanīgi, pārbaudiet, vai tie ir darba kārtībā un vai tuvumā nav viegli uzliesmojoši priekšmeti. Jūsu drošība, īpašums un dzīvība ir atkarīga tikai no jums pašiem,” teica P. Serovs.

VUGD atgādina, ka nelaimes gadījumā jāzvana pa tālruni 112 vai 01 (no veco numuru telefoniem). Zvanot vispirms nosauc adresi, kas un kur noticis, vai apdraudēti cilvēki, savu vārdu un tālruņa numuru. Nenoliec klausuli, kamēr ugunsdzēsēji nav saņēmuši visu viņiem nepieciešamo informāciju. Elektroapgādē fiksētas pārslodzes

“Latvenergo” Ziemeļu elektrisko tīklu Cēsu un Piebalgas elektrisko tīklu rajonos stāstīja, ka situācija ir normāla, lielais sals nav radījis pārliekas problēmas. Cēsu elektrisko tīklu rajonā atzina, ka dažviet notiek līniju atslēgšanās, jo krietni palielinājies elektrības patēriņš. Tas acīmredzot saistīts ar to, ka cilvēki pastiprināti izmanto elektriskos sildītājus. Taču tādējādi dažviet nākas palikt bez elektrības, un no tā cieš arī apkārtējie.

Savukārt Piebalgas elektriskajos tīklos secināja, ka problēmas rada uz elektrības stabiem uzceltās stārķu ligzdas. Laika gaitā zem tām oksidējas vadi un šādā aukstā laikā tie var pārtrūkt. Pagaidām tas vēl nav radījis lielas problēmas, bet tendence jau ir jūtama. Kā atzina Piebalgas elektrisko tīklu rajonā, viņu saimniecībā uz apmēram 100 stabiem esot stārķu ligzdas.

Siltums tiek padots

Pilsētas siltumapgādē šajā aukstumā problēmas nav konstatētas. Kā atzina Cēsu siltumtīklu uzņēmuma direktors Jēkabs Blaus, viņi šādiem laika apstākļiem ir gatavi, un pilsētas apkure neapstāsies arī pie krietni zemākām temperatūrām.

“Problēmas var rasties vienīgi maģistrālajos tīklos, kas savu laiku sen nokalpojuši. Atliek cerēt, ka viss beigsies bez problēmām, jo mūsu jauda ļauj nodrošināt pilsētā nepieciešamo siltuma daudzumu,” teica J. Blaus.

Strādā diennakts režīmā

SIA “CDzP”, kas apsaimnieko lielāko daļu pilsētas daudzdzīvokļu māju, šajās dienās strādā pastiprinātā režīmā. Uzņēmuma direktors Ģirts Beikmanis atzina, ka problēmu netrūkst. Īpaši smagi sokas mājās ar malkas apkuri. Daudzviet jau aizsalis ūdensvads, rodas problēmas arī tualetēs. Ģ. Beikmanis atzīst, ka šajā laikā nevajadzētu domāt par ūdens taupīšanu, bet ļaut tam tecēt, lai ūdensvadi neaizsaltu.

“Dažviet aizsalst ūdensvads un apkure pat mājās ar centrālapkuri. Te vainojami vai nu izsistie pagrabu logi, vai tie iedzīvotāji, kuri atstāj vaļā pagraba logu, lai tur varētu iekļūt kaķi. Bet no tā rodas problēmas visai mājai. Šajā laikā īpaši vajadzētu pārbaudīt, vai viss ir rūpīgi aiztaisīts,” saka Ģ. Beikmanis.

Vakar nelaimes gadījums fiksēts Leona Paegles ielā 19b, kur kāds gudrinieks, kurš ikdienā tur nedzīvo, atstājis vaļā balkona durvis, kā rezultātā aizsalusi centrālapkure un nopludināti zemāk esošie dzīvokļi.

Aizsalst ūdensvadi

Problēmas rada arī tas, ka trūkst sniega, līdz ar to zeme aizsalst īpaši dziļi. Un aizsalst arī ūdensvadi, ja nav tikuši pareizi siltināti. SIA “Vinda” direktors Varis Ādamsons atzīst, ka viņu uzņēmumam problēmu neesot, toties ir dzirdams, ka ne vienā vien privātmājā pārtrūkusi ūdens padeve – aizsalis. Atliek vien gaidīt siltāku laiku, jo VUGD atgādina, ka nevajadzētu censties atkausēt aizsalušās caurules ar atklātu liesmu. Kā minēts iepriekš, lai izbēgtu no šādas situācijas, vajadzētu ļaut, lai ūdens tek nepārtraukti. Ir jāizvēlas, vai vairāk maksāt par izlietoto ūdeni, vai pretējā gadījumā samierināties, ka ūdens padeve uz kādu laiku var pārtrūkt.

Četriem apsaldējumi

Ceturtdien rajona slimnīcas uzņemšanas nodaļā mediķu palīdzību meklējuši četri cilvēki, kuri neuzmanības dēļ apsaldējuši ausis un roku pirkstus. Stacionēšana nav bijusi nepieciešama.

“Apsaldējumi nebija smagi. Sniedzām ambulatoru palīdzību. Neviens no cietušajiem nebija alkohola reibumā. Bija strādājuši ar kailām rokām pie tehnikas, tāpat aizmirsts par siltu cepuri,” stāstīja uzņemšanas nodaļas virsmāsa Ilze Zvaigzne un piebilda, ka pie šādas gaisa temperatūras pietiek ar piecpadsmit, divdesmit minūtēm, lai rastos veselības problēmas. No sala cietušie cilvēki mediķiem visi kā viens sacījuši, ka apsaldēšanu nav pamanījuši.

“Apsalumu var nejust. Tāpēc, ja manāt, ka pretimnācējam ir gaišāks pleķis uz sejas vai balts degungals, nekautrējieties pateikt,” ieteica Ilze Zvaigzne un mudināja atcerēties par ērtiem apaviem, vilnas zeķēm un dūraiņiem. Piektdien līdz pusdienlaikam nebija reģistrēti citi no sala cietušie, bet mediķi nebija optimisti, jo šādos laika apstākļos var gadīties, ka nāksies palīdzēt aukstās telpās aizmigušiem, alkoholu lietojušiem ļaudīm, kuri neapzinās nopietnību. Cēsu neatliekamās palīdzības dienesta vecākā feldšere Miranda Šmite stāstīja, ka salā cauru diennakti jārūpējas par transportu. Arī jaunās dienesta mašīnas ir ar dīzeļmotoru, tāpēc vismaz četrreiz naktī, pat ja nav izsaukumu, šoferi devušies tukšajos reisos.

“Šoferi degvielai pievienoja arī palīgvielu, lai nesasalst,” piebilda M.Šmite. Problēmas ar tehniku piektdienas rītā gadījušās Jaunpiebalgas brigādei, kad, izbraucot uz izsaukumu, motoru nav izdevies uzreiz iedarbināt. “Iedzīvotāja veselība, par laimi, necieta,” informācijā dalījās Ilze Zvaigzne.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
38

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
63

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
33

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē trīs izsaukumi

11:45
19.04.2024
33

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. aprīļa plkst. 6.30 līdz 19. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma trīs izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu un viens izsaukums bija maldinājums. Šonakt plkst. 01.57 VUGD saņēma izsaukumu Alūksnes novada Jaunannas pagastā, kur, kā liecināja saņemtā informācija, ugunsgrēks bija izcēlies saimniecības ēkā. […]

Skaidro attēlos redzamā vīrieša identitāti

11:24
19.04.2024
284

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas Valmierā aicina aplūkot attēlos redzamo vīrieti un ja jūsu rīcībā ir jebkāda informācija, kas sekmētu viņa personības un atrašanās vietas noskaidrošanu, aicinām informēt Valsts policiju, zvanot pa tālruņa numuru 110. Tāpat aicinām atsaukties attēlos redzamo personu.

Gaismas un cerības ceļš Pētera Vaska festivālā

00:00
19.04.2024
28

Septītais “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” Vidzemes koncertzālē “Cēsis” iesākās ar vācu režisora Holgera Fogta dokumentālās filmas “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” Latvijas pirmizrādi. Festivālā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Kijivas modernais balets “Vientuļais eņģelis. Draugi”, kā arī pasākumu programmu bagātināja Navarra stīgu kvarteta koncertprogramma. Dokumentālā filma ļāva tuvāk iepazīt komponista personību un vērtības, kas spilgti atspoguļojas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
32
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi