Otrdiena, 21. janvāris
Vārda dienas: Oļģerts, Orests, Aļģirds, Aļģis

Nedēļas nogalē ar sadziedāšanos visā Latvijā godinās Austru Pumpuri

Leta
17:04
06.02.2017
7

Pieminot gada sākumā mūžībā aizgājušo dziesminieci, dziesminieku kustības aizsācēju un veicinātāju Austru Pumpuri, sestdien, 11.februārī, un svētdien, 12.februārī, norisināsies “Austras dvēselītes ceļa 40.diena”, aģentūru LETA informēja Austras biedrībā. Sestdien plkst.18 Viļānu bērnu mūzikas un mākslas skolā notiks Pumpures atceres vakars “Noausim kājas, atpīsim sirdis…”, kurā piedalīsies grupa “Jumis” un draugi – Austrasbērni. Savukārt plkst.21 Rīgā “Hāgenskalna komūnā” koncertā vienosies Ieva Akuratere un Ilze Grunte.

Biedrībā informēja, ka svētdien plkst.11.30 Katlakalna baznīcā pēc dievkalpojuma muzicēs Laine Ligere Stengrevica, Arnis Miltiņš, Laima Miltiņa, Kārlis Miltiņš, Jānis Miltiņš un citi, kā arī vienlaikus plkst.11.30 Cesvaines mūzikas un mākslas skolā uz sadziedāšanos aicinās Vita Krūmiņa, Austrasbērni un draugi.

Plkst.13 Austrasdziesmas skanēs arī Dobelē, kur notiks Pumpures piemiņas koncerts “Rāmi, rāmi es dziedāju” Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrā. Koncertā dziedās Uldis, Daina un Matīss Ozoli, Maija Albāte un Ēriks Pozemkovskis. Programmā skanēs Imanta Kalniņa un Ulda Ozola dziesmas, kā arī latviešu tautasdziesmas.

Sadziedāšanās, godinot Pumpuri, kopā ar Austrasbērniem – Vītolu ģimeni, Antru Piekalnīti, Ilzi Koveri, Daci Circeni, Andri Davidonu, Annu Rozenblati un viņu draugiem – Jaunpiebalgas kultūras nama folkloras kopu, Ērgļu-Cīpuru dzimtu un grupu “Precious Stone” – notiks svētdien plkst.14 Jaunpiebalgas kultūras nama izstāžu zālē “Velves”, turklāt tajā pašā laikā Kandavas novadā dievkalpojumā Zemītes baznīcā muzicēs Agita Stutiņa un Vilnis Prancāns.

Pēc biedrībā paustā, svētdien plkst.15 Krišjāņa Barona muzejā, Rīgā, paredzēta dziesmota tikšanās ar Silviju Silavu, Agitu Kaužēnu, Intu Pauļuku, Eduardu Caunu, Elīnu Līci, Edīti un Vilni Punkām, Agitu Dragunu, Māri Salēju, Zani Dauguli, Intu Riekstiņu un Signi Sniedzi. Savukārt Limbažu novadā Viļķenes kultūras namā plkst.15 uzstāsies un atmiņās dalīsies Rolands Lappuķe, Anita Viziņa-Nīlsena ar Limbažu kultūras nama tautas mūzikas instrumentu ansambli “Kokle”. Programmā skanēs dziesmas no Austras repertuāra un Rolanda Lappuķes dziesmas, atceroties koncertu Liepājas teātrī 1989.gada martā.

Savukārt Liepājā svētdien plkst.16 uz sadziedāšanos folkloras centrā “Namīns” aicinās Liepājas Austrasbērni – Kristīne Sudmale-Locika, Inese Sērdiene, Renāte Ķeire, Rovena Palkavniece, Zanda Štrausa, Maija Kalniņa, Jānis Rūcis, Roberts Dinters, Aleksandrs Krasavins un Liepājas aktrišu folkloras apvienība “Atštaukas”.

Nedēļas nogalē sadziedāšanās notiks arī Zviedrijā, Stokholmā. Sestdien plkst.11.30 Sollentunas latviešu skoliņā dziedās pedagogi, bērni un to vecāki, kā arī sadziedāšanās notiks 12.februārī Zviedrijas latviešu apvienībā pēc padomes sēdes, kuras sākums ir plkst.14.

Svētdienai noslēdzoties, Austrasdziesmas skanēs arī Luksemburgā, kur plkst.18 klubā “Brasserie Benelux Strassen” uz sadziedāšanos aicinās Dainis Baldzēns un draugi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēlreiz pārrunā velosipēdu novietņu dizainu

00:00
21.01.2025
9

Kamēr daudzi cēsnieki, Saules ielas apkaimes daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, tuvējos uzkalniņos baudīja ziemas priekus, entuziastiskākie, proti, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmie, velobraucēji pulcējās Saules ielas kopmītņu mājā, lai vēlreiz pārrunātu iespējamo velosipēdu novietņu dizainu. Cēsu novada pašvaldība piedalās starptautiskā “Interreg” projektā “SUMPs for BSR”. Mērķis ir efektīvas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas uzlabošana, veicinot aktīvu un […]

Draugu nams – Cēsu telplaika simbols

00:00
20.01.2025
57

16.janvārī Cēsīs, Konrāda kvartālā, īsā, neformālā ceremonijā iemūrēja laika kapsulu topošā Draugu nama pamatos. Ēkas apjoms sliesies starp Mācītāju māju un Konrāda namu, būvdarbi šajā vietā bija jāiepauzē, jo vietas arheoloģiskajā izpētē atklājās unikāls, bagāts kultūrslānis, tostarp 14. gadsimta    Cēsu nama fragmenti. Kā jau esam informējuši, pirms vairāk nekā trim gadiem tehnoloģiju uzņēmums “Drau­giem […]

Pārsteidzošā sēņu pasaule

00:00
19.01.2025
60

Sēņu laboratorijas “Spora LAB” dibinātāji Šarlote Baškevica un Rihards Grāvis funkcionālo jeb medicīnisko sēņu pētniecībai un audzēšanai pievērsās pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Sākotnēji tā bijusi interese un vēlme rast kādu dabisku preparātu, kas palīdz uzturēt labas    darba spējas un možu garu ilgstošos saspringta darba posmos. “Pēc profesijas esmu programmētājs, un iepriekš par sēnēm […]

Līgatnē pirts – vieta, kur satikties un gūt labsajūtu 

00:00
18.01.2025
77

Katras, kaut nelielas pārmaiņas, vienalga, ar ko tās saistītas, raisa satraukumu, neziņu, ja tās skar personīgi. Kopš rudens līgatniešu sarunās būtiska tēma bija Līgatnes pirts nākotne. Tā kādreizējās papīra fabrikas dzirnavās ir, kā saka līgatnieši, no neatminamiem laikiem, kad 19.gadsimtā veidojās strādnieku ciemats. Pašvaldība, kas pēdējās desmitgadēs pirti apsaimniekoja, ziņoja, ka tā nav vietvaras funkcija, […]

Priekuļi. Redzēt attīstību un uzlabot ikdienu

00:01
17.01.2025
83

Pagastam svarīgas attīstības lietas un ikdienas sarežģījumi – tik daudzveidīga bija Cēsu novada pašvaldības un Priekuļu apvienības vadības saruna kārtējā tikšanās reizē ar iedzīvotājiem. Uz priekuliešu jautājumiem atbildēja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, viņa vietnieki Inese Suija-Markova un Atis Egliņš-Eglītis, pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante un viņas vietnieks saimnieciskajos […]

Lācenes Ilzītes jubileja atzīmēta savējo pulkā

00:00
17.01.2025
42

“Apskatīju iepriekšējo jubileju bildes, kāda izskatījusies torte. Tās gleznojumi ir    līdzīgi, jo kārumi jāsaliek tā, lai jubilāre dāvanu uzreiz    neizjauc, bet ēd lēnām un skaisti. Tortē ir lasis un citas zivis, krabju nūjiņas,    rieksti, ogas, kartupeļu biezputra, liellopu kuņģīši, medus. Cienastā bija arī āboli,” pastāsta zvērkope, par lācenes Ilzītes mammu dēvētā Velga […]

Tautas balss

Kāpēc jāmaksā par receptes apkalpošanu

19:06
19.01.2025
14
Cēsniece raksta:

“Tagad, ja jāpērk vairākas recepšu zāles, nākas piemaksāt daudz. Turklāt maksā ne tikai medikamentu pircējs, bet piemaksā arī valsts. Un tā taču arī ir sabiedrības, iedzīvotāju samaksātā nauda, tikai aptiekās nonāk caur nodokļiem. Saka, būšot lētākas zāles, bet pagaidām to nevar just. Tad kāpēc medikamentu tirgotāji saņem piemaksu par katru recepti 1,5 eiro?” neizpratni pauda […]

Kur meklēt taksometru

19:06
19.01.2025
35
Seniore raksta:

“Iebraucu Cēsīs ar sabiedrisko transportu, tālāk bija jānokļūst uz Bērzaines pusi, kur gatavojos ciemoties. Iegāju vecajā universālveikalā, lai nopirktu vajadzīgo ciemakukulim, jāteic tur gan to neatradu. Taču šoreiz runa ne par to. Man bija līdzi nesamais, tāpēc gribēju līdz Bērzainei braukt ar taksometru. Agrāk taksometru stāvvieta bija netālu no autoostas, tagad tās vairs nav. Tā […]

Atļautais ātrums nav jāpārsniedz

19:05
19.01.2025
14
4
Lasītājs N. raksta:

“Nepiekrītu otrdienas “Dru­vas” numurā izteiktajam viedoklim, ka smagajiem kravas auto nevajadzēja atļauto braukšanas ātrumu palielināt līdz 90 km/h, bet atstāt iepriekšējo – 80 km/h. Domāju, tieši tagad atļautais ātrums ļauj nodrošināt vienmērīgu satiksmes plūsmu. Ja kravas mašīna brauc ar 90 kilometriem stundā, tā nevienam nebūtu jāapdzen, jo arī citiem transporta līdzekļiem uz divvirzienu ceļiem nav […]

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
72
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
28
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Sludinājumi