Lašu un taimiņu nārsts Latvijas upēs beidzies, vides sargiem sākušas nedaudz vieglākas dienas.
Katru rudeni Gaujā un tās baseina upēs uz nārstu ierodas laši un taimiņi. Un tad sāk rosīties arī cilvēki, kurus interesē zivis. Vieni cenšas tumsas aizsegā tikt pie aizliegtā lomā, otri dara visu iespējamo, lai to nepieļautu. Kā saka Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu
pārvaldes vecākais inspektors Uldis Lencbergs, šogad nārsta sardzē stājās lielāki spēki nekā citus gadus. Talkā devās zemessardzes Cēsu 27. kājnieku bataljona vīri un rajona policijas pārvaldes darbinieki. No oktobra vidus upju sargāšanā regulāri iesaistījās arī jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rēzeknes un Daugavpils kontroles sektora inspektori. Aktīvi Braslas upes sardzē piedalījās biedrības “Mēs zivīm” aktīvisti un Makšķernieku asociācijas operatīvā grupa. Bija sadarbība ar Gaujas Nacionālā parka vides inspektoriem, kuri aktīvi veica arī savus reidus.
“Sargātāju darbība tika koordinēta, lai kontrolētu iespējami lielāku platību un lai vienā upes posmā nesatiktos divas grupas. Paveikts liels darbs, lai gan visu nekad nevarēsim nosargāt. Jāteic, ka šoruden savu artavu nārsta sardzē deva laika apstākļi, kā saka – daba pati sevi sargāja. Bija augsts ūdens līmenis, zivis upē nevarēja redzēt. Pēdējais nārsts palika gandrīz nemanāms,” saka
U. Lencbergs.
Ja iepriekšējos gados malu zvejnieku skaits pie upēm saruka, šis rudens liecina par pretēju tendenci, atzīst vides inspektors. Viņaprāt, ietekmējusi ekonomiskā krīze. Cilvēki paliek bez darba, katrs meklē iespēju nopelnīt, malu zvejniecība ir viens variants, kā tikt pie kaut kādas naudas.
“Nav statistikas, cik lašu un taimiņu nelikumīgi iegūts, bet situācija šogad pasliktinājusies. Nav oficiālu pierādījumu, bet dzirdēts, ka Cēsu tirgū paslepus tirgotas lašveidīgās zivis, arī dažās darba vietās bijuši piedāvājumi tās pirkt. Manā rīcībā ir informācija arī par atsevišķiem elektrozvejas gadījumiem, kuros iesaistīti daži Straupes, Liepas un Līgatnes pagasta iedzīvotāji, lai gan nevienu noķert neizdevās. Mums zināmi uzvārdi un, ļoti iespējams, runas ir pamatotas. Acīmredzot viņi prata izmantot brīžus, kad nebijām pie upes,” saka U. Lencbergs.
Nārsta sargāšanas laikā jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vides inspektori ar palīgiem apsekojuši 92 objektus, daudzas upes vairākkārt. Administratīvi sodītas 11 personas. Uzlikts atmaksāt dabai nodarīto zaudējumu par kopējo summu 3600 latu. Administratīvās soda naudas ir 1110 latu. Policijai nodotas trīs lietas – viens gadījums pie Līgatnes
upes, otrs pie Braslas upes, kur aizturēt divi maliķi. Izņemti 23 tīkli, viens murds un viens žebērklis.
“Vienmēr esmu atzinis, ka man nav interese sodīt par katru cenu, tomēr administratīvais sods, soda nauda, un apziņa, ka no tā nevar izbēgt, ir labs audzinošs moments,” uzsver U. Lencbergs .
Plašu skanējumu plašsaziņas līdzekļos guva malu zvejnieku aizturēšanas gadījums pie zivaudzētavas “Brasla”. “Druva” jau rakstīja, ka novembra sākumā pie Braslas tika aizturēti divi malu zvejnieki, no kuriem viens, saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju, bija augsta amatpersona – valsts a/s “Latvijas Valsts televīzijas un radio centrs” valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.
“Priecē, ka cilvēki šo gadījumu neuztvēra vienaldzīgi. Tajā bija iesaistīta augsta amatpersona, kas nonāca saskarē ar likumu. Tā kampaņa, kas tobrīd tika vērsta pret zivju sargiem, bija prātam neaptverama. Jāteic, man nav izprotams aizturētā domu gājiens. Ja cilvēks, kurš ieņem vadošus amatus vairākos valsts uzņēmumos, iekrita, viņam vajadzēja to pieņemt kā faktu, jo likuma priekšā visi esam vienādi.
Šobrīd process rit savu gaitu. Paldies Cēsu rajona policijas pārvaldei par veikto darbu. Gribu teikt paldies arī rajona slimnīcas traumatoloģei Andai Skrastiņai par uzdrīkstēšanos. Viņa neslēpa, ka patiesībā traumas nav tādas, kā mēģināja stāstīt vainīgais – ka viņš it kā fiziski iespaidots, spārdīts, lai gan patiesībā pats, bēgot no likumsargiem, paklupa. Joprojām grūti saprast, kā var būt tik liela bezkaunība. Laikam jau aizturētie domāja, ka var atļauties visu,” saka U. Lencbergs.
Šoruden bijis vēl kāds interesants gadījums. Proti, braucot no upes, pamanīts, ka pa mežu upes virzienā iet cilvēks ar somu pie rokas. Pamanījis, ka brauc mašīna, viņš nolicis somu un devies uz pretējo pusi. Inspektors apturējis gājēju, kurš izrādījies zināms „klients”. Kad atvērta soma, tur bijis tikai akumulators, taču aizturētais noliedzis, ka nesamais pieder viņam.
“Manuprāt, diezgan skaidrs, ko viņš gribēja darīt, ja ņem vērā, ka devās uz upi, tikai pierādīt neko nevaram. Nav jau aizliegts pastaigāties pa mežu ar akumulatoru somā,” saka U. Lencbergs.
Lai arī nārsts beidzies un maliķi pierimuši, par mierīgu šo periodu esot grūti nosaukt. Šobrīd zivju aizsardzības dienestu un jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi satricinājusi gaidāmā reforma, neskaidrību esot ļoti daudz. Nav zināms, kā pārvaldi pārstrukturēs, kam pievienos, kā būs ar finansēm. Zivju aizsardzības dienests šobrīd funkcionē labi, nebūtu pareizi, ja šī darbība tiktu apdraudēta un iestrādes likvidētas.
Komentāri