Ik nedēļu Cēsu policijas iecirknī vēršas vidēji divi vai pat trīs cilvēki ar sūdzībām par to, ka, izmantojot viņu banku karšu, interneta bankas datus, svešinieki, paziņas vai pat radi paņēmuši patēriņa kredītus vai izņēmuši naudu. „Āķis” gan tas, ka cietušie paši labprātīgi, aiz nezināšanas un neapdomības iedevuši šos datus citiem.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas nodaļas vecākais inspektors Aivars Pometko vērtē, ka acīmredzot daudzi cilvēki neapzinās, ka bankas norēķinu kartes, kredītkartes, interneta bankas kodus, paroles, numurus un citus datus citiem nedrīkst atklāt.
A. Pometko stāsta, ka gadījumi ir dažādi. Piemēram, kāds vīrietis policijā vērsies ar stāstu, ka viņa draugs, izmantojot interneta bankas datus, viņam nezinot, paņēmis patēriņa – ātro – kredītu: „Cilvēks satraukts atnāk uz policiju un saka, ka viņš šādu kredītu nav ņēmis un līdz ar to arī nevēlas to atmaksāt. Taču problēma ir tā, ka interneta bankas paroles, dati nav nozagti – cilvēks pats tos ir iedevis paziņam.
Vēl absurdāks ir cits gadījums. Cilvēks saņēma vēstuli draugiem.lv. Vēstulē kāda meitene atrakstījusi, ka viņai klājas ļoti slikti, ka ļoti nepieciešama naudiņa, lai papildinātu telefona kredītu, tādēļ viņa lūdza, lai atsūta interneta bankas kodus, paroles. Cilvēks tā arī izdarīja, meitene no interneta bankas aizskaitīja uz savu kontu naudu, kā arī, izmantojot datus, paņēma patēriņa kredītu. Pēc tam, protams, meitenes profils no draugiem.lv pazuda, tāpat kā nauda. Citā gadījumā cilvēks bija izdomājis, ka viņam nepieciešams patēriņa kredīts, taču viņš nevērsās ne bankā, ne kādā kredītiestādē, bet gan lūgumu pēc aizdevuma ielika sludinājumu portālā. Viņam atrakstīja kāda persona un teica, lai viņš aizsūta bankas kodus. Rakstītājs iegāja interneta bankā, tā cilvēka vārdā nokārtoja kredītu, aizskaitīja uz vēl kādu citu konta numuru un izņēma naudu.” A. Pometko saka – cilvēki, kuri nokļuvuši šādās situācijās, protams, vēlas atgūt naudu, taču, ja cilvēks labprātīgi citam iedevis datus, kuri būtu īpaši jāsargā, tad policijai grūti palīdzēt. Joprojām ir gadījumi, kad cilvēkiem nozog makus, kurā glabāti gan interneta bankas kodi, karšu paroles, PIN kodi. Tāpat ir arī gadījumi, kad cilvēki naivi notic īsziņu, nezināmu e-pastu tekstam par it kā saņemtu laimestu, kura saņemšanai jānosūta bankas dati, PIN kodi. A. Pometko atgādina, ka par visu informāciju noteikti vajag pārliecināties, sazinoties ar e-pastu vai īsziņu sūtītājiem.
Būtiskākais padoms un mācība – nedrīkst neapdomīgi darīt zināmus savus personīgos datus un informāciju. A. Pometko mudina arī banku darbiniekus pievērst lielāku uzmanību šo jautājumu skaidrošanai klientiem, jo cilvēki pārāk maz aizdomājas un pārāk maz zina par šiem jautājumiem.
Problēmu komentē banku pārstāvji: „Nordea” sabiedrisko attiecību speciālists Juhans Rass stāsta: „Bijuši gadījumi, kad klients informē mūs par nozaudētu vai nozagtu maku, kurā atradušās ne tikai kartes, bet arī informācija un pieejas kodi kontiem. Esam arī saņēmuši informāciju par krāpnieciskiem darījumiem, kuru rezultātā klients izpaudis informāciju trešajām pusēm par savu kontu stāvokli, internetbanku. Taču „Nordea” banka šādus ziņojumus saņem ļoti reti. Diemžēl krāpnieciski gadījumi finanšu sektorā ir sastopami, tāpēc savus klientus aicinām būt uzmanīgiem. Mēs viņus izglītojam jau no pirmsākumiem, izsniedzot kartes, kodus, vēršam personas uzmanību uz datu konfidencialitāti. Tāpat arī profesionāli novērtējam jebkuru konta atvēršanas gadījumu – personas datus, konta atvēršanas nolūku, jo arī šādi iespējams atklāt krāpniecisku darījumu nolūku jau pašā tā saknē. Esam izveidojuši tādas kontroles procedūras, kas maksimāli novērš vai laikus atklāj iespējamās pretlikumīgās darbības, turklāt arī klientiem jebkurā brīdī ir iespēja par, viņuprāt, aizdomīgām situācijām informēt banku. Vēlamies akcentēt karšu un internetbankas lietotāju, visas sabiedrības atbildību par savu datu drošību, jo, izpaužot informāciju, persona var veicināt krāpniecisku darījumu! Gudri cilvēki uzskata, ka informācija, šajā gadījumā – karšu dati, kodi – ir vērtīgāka par naudu. To arī novēlu ikvienam ievērot!” “Swedbank” preses sekretāre Kristīne Jakubovska skaidro: „Klienta – kartes īpašnieka – atbildība ir sargāt savas kartes un internetbankas datus. Vienkāršs, bet vissvarīgākais pamata drošības nosacījums ir nekad nedot savas kartes datus citām personām un arī pašu karti neuzticēt nevienam citam, arī ģimenes locekļiem un draugiem ne. Banka nekad nelūgs no klienta rekvizītus, kuri nepieciešami elektronisko pakalpojumu izmantošanai. Šie rekvizīti ir atslēga uz elektronisko „naudas maku”. To var salīdzināt ar situāciju, ja kāds lūgtu iedot mājokļa vai naudas seifa atslēgas. Nekādā gadījumā nesūtiet pa e-pastu vai nesakiet pa telefonu tādus datus kā internetbankas parole, kodu kartes vai kalkulatora pilnie numuri, kartes numurs, kartes derīguma termiņš, PIN kods, kā arī CVV2 kods jeb trīs ciparu kods, kas atrodas kartes aizmugurē baltā laukumā, blakus paraksta panelim. Ja rodas šaubas par kādu darījumu, vēstuli, e-pastu vai zvanu, vienmēr sazinieties ar banku un pārliecinieties par to patiesumu! Taču jāatceras – ja darījums jau ir uzsākts ar pareizajiem kartes rekvizītiem, tad to atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem banka nevar vienkārši apstādināt. Pēc tam būs nepieciešams ilgs izmeklēšanas un darījuma apstrīdēšanas ceļš.” Ja klientam ir radušās aizdomas par krāpšanas gadījumu, izmantojot viņa karti vai kartes datus, klientam ir jārīkojas šādi: -nekavējoties par to ir jāinformē sava banka un karte jābloķē, savukārt, bankas speciālisti veiks klienta sūdzības izmeklēšanu; -ja krāpniecisks darījums veikts no bankas konta, informējiet banku un sekojiet bankas darbinieku norādījumiem; -ja ir pazudusi klienta vadītāja apliecība vai pase, nekavējoties jāsazinās ar attiecīgo iestādi un dokuments jāanulē; -jāinformē policija par krāpšanas gadījumu vai krāpšanas mēģinājumu; -lai pārliecinātos, ka naudas līdzekļi ir drošībā, rūpīgi jāseko līdzi sava konta izrakstam. Māra Majore – Linē
Komentāri