Dr. hist. h.c. Zigrīdas Apalas darba mūžs pusgadsimtu saistījies ar Cēsīm un Cēsu novadu. No 1974. gada viņa vadīja Cēsu viduslaiku pils arheoloģisko izpēti, vairāk nekā 30 vasarā, veicot izrakumus, iegūts ievērojams senlietu klāsts, kas nozīmīgi paplašināja zināšanas par pils attīstību un ikdienu, un kļuvis par pamatu pils saglabāšanai, pētniecībai un turpmākai attīstībai, atzīst Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Zigrīdas Apalas vadībā notika arheoloģiskie izrakumi arī citviet Cēsīs. – Līvu laukumā, apbedījumos pie Sv. Jāņa baznīcas , Riekstu kalnā – un novadā.
Zigrīdas Apalas vārds Cēsu pusē cieši saistīts ar Āraišiem. Viņa līdzdarbojās Āraišu ezerpils rekonstrukcijas un arheoloģiskā muzejparka izveidē un uzturēšanā. No 1993. gada Zigrīda Apala bija nodibinājuma “Āraišu ezerpils fonds” valdes priekšsēdētāja vietniece, vēlāk fonda vadītāja. Godinot Jāņa Apala un Zigrīdas Apalas ieguldījumu, Amatas novada pašvaldība un “Āraišu ezerpils fonds” 2012. gadā iedibināja viņu vārdā nosauktu balvu vēsturniekiem un arheologiem par vēstures mantojuma izpēti, sabiedrības izglītošanu un kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanu Vidzemes reģionā. Z. Apala vienmēr bijusi atsaucīga arī “Druvas” lūguma komentēt aktuālo un būtisko arheoloģiskajos izrakumos.
Augstāko valsts atzinību par nopelniem Latvijas labā Zigrīda Apala saņēma 2012. gadā, kad tika iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. Kolēģu un domubiedru cieņu apliecina arī Zigrīdas Apalas darba godināšana. 2011. gadā izdots rakstu krājums “Regina in castro Wenda: veltījums Cēsu ordeņpils pētniecei Dr. hist. h.c. Zigrīdai Apalai 75 gadu dzīves jubilejā”. Par nozīmīgu ieguldījumu Livonijas ordeņa Cēsu pils arheoloģiskajā izpētē Zigrīdai Apalai 2005. gadā piešķirta Kultūras mantojuma Gada balva 2004.
Laikraksts “Druva” izsaka līdzjūtību izcilās arheoloģes tuviniekiem, kolēģiem un domubiedriem.
Komentāri