Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Mocarella – žņaugtais siers

Druva
23:00
02.04.2007
49

Šoreiz parunāsim par uzņēmējdarbību, paraugoties krietni aiz rajona un pat valsts robežām. Pateicoties Latvijas Ārlietu ministrijai un Eiropas komisijas pārstāvniecībai Latvijā, reģionālo laikrakstu žurnālistiem bija iespēja pabūt Itālijā, Kampānijas reģionā, lai redzētu, kā Eiropas Savienības fondu finansējumu var lietderīgi izmantot ražošanas modernizēšanā un attīstīšanā. Apskatījām trīs ražotnes – mocarellas, olīveļļas un vīna, trīs Itālijai raksturīgas. Iepazīšanos ar šiem uzņēmumiem noorganizēja Latvijas goda konsule Kampānijā Randa Gatasa, kura rūpējas, lai sadarbība starp Latviju un šo reģionu attīstītos, kā arī veicina mūsu valsts pazīstamību Itālijā.

ES nāk talkā

Šoreiz par to, kā top īstā itāļu mocarella. Siera pazinējiem šis nosaukums nav svešs, un laikā, kad veikalos parādās pirmie īstie tomāti, vislabākā uzkoda ir mocarellas siers, tomāti un svaigas bazilika lapiņas.

Itāliski “mocare” nozīmē žņaugt, tāpēc mocarellu dēvē par žņaugto sieru, jo, veidojot siera bumbiņas ar rokām, jāveic it kā žņaugšana, lai atdalītu tās no kopējās masas.

Ražotne, uz kuru dodamies, atrodas tālu no Neapoles, un nākas

krietni palīkumot par šauriem, bet asfaltēties ceļiem, kamēr nokļūstam pie mērķa. Šajā vietā mocarellas sieru ražo jau gadsimtiem, bet pirms aptuveni 20 gadiem trīs brāļi Rubino – Umberto, Vito un Nikolo izveidoja savu nelielu mājas ražotni, lai ražotu sieru pēc labākajām šī reģiona tradīcijām. Īstās mocarellas ražošanai izmanto pienu, ko iegūst no bifeļmātēm, lai gan daudzviet Eiropā, tostarp arī Lietuvā, to ražo no govs piena. Lai iegūtu vairāk piena, brāļi nolēma šos liellopus, kuri līdz tam dzīvoja savvaļā, civilizēt, izveidojot fermas. Kad nelielā ražotne kļuva par šauru, uzņēmēji nolēma meklēt palīdzību Eiropas fondos, lai sāktu ražošanu jau citā līmenī. Te var paskaidrot, ka ES nauda Itālijā tiek piesaistīta uzreiz reģioniem, nevis caur Romu. Reģionos ir cilvēki, kuri strādā ar ES projektiem, sadarbojas ar uzņēmējiem un palīdz piesaistīt finansējumu.

Tapa projekts ražotnes modernizēšanai, no ES tika saņemts finansējums divu miljonu eiro apmērā, un rezultātā uzbūvēts moderns

komplekss, kurā dienā saražo astoņus tūkstošus kilogramu mocarellas siera. Viens, divi un gatavs!

Uzņēmums dienā pārstrādā pienu, izmantojot gan savā saimniecībā audzēto bifeļmāšu pienu, gan iepērkot no citām saimniecībām. Bifeļmātes slauc divas reizes dienā, no katras iegūstot 10 litrus piena ar augstu tauku saturu – 9 – 10 procenti. Kā stāstīja ražotnē, no šī piena iespējams iegūt krietni vairāk siera, nekā no govs piena. Ja no 100 litriem govs piena sanāk 11 kilogrami mocarellas siera, no tāda paša daudzuma bifeļmāšu piena – pat 25 kilogrami.

Ražošanas process ir samērā vienkāršs, no izslaukšanas brīža

līdz gatavās produkcijas nonākšanai noliktavā paiet tikai četras stundas. Dažos vārdos siera tapšanu var izstāstīt šādi. Piens pēc nonākšanas ražotnē tiek pasterizēts noteiktā temperatūrā, tad tam pievieno nepieciešamo fermentu un enzīmu, lai iegūtu mocarellas masu. Kad tā gatava, masu spiež caur īpašu sietu, sadalot dažāda lieluma bumbiņās. Tas vispirms nonāk ūdens peldē, tad sālsūdenī un ir gatavas fasēšanai. Uzņēmuma darbinieki ar rokām mocarellas bumbiņas fasē traukos, trauciņos vai maisiņos, tad traukus piepilda ar sālsūdeni, un siers gatavs nonākšanai veikalu plauktos.

Tradicionāli mocarellu fasē maisiņos, bet šajā ražotnē kopumā izmanto 35 dažādus iepakojumos. Redzējām, kā ar rokām veido mocarellas bizi, kādu mūsu veikalos gan nav nācies manīt.

Ražošanas cehā bija interesanti uzzināt, ka tur strādā arī divi ukraiņi, viens moldāvs un viens rumānis. Viens no ukraiņiem, kurš šajā ražotnē strādā jau septiņus gadus, pastāstīja, ka šajā reģionā strādājot daudzi viņa tautieši, lai arī esot tālu no dzimtenes, ar darbu viņš esot apmierināts. Itāļu mēlē runāt ielauzījies ātri, tagad jau nedaudz jūtoties kā vietējais.

Saglabāt reģionam raksturīgo

Itālijā pircēji augstu vērtē tradīcijas, tāpēc īpaši tiek uzsvērts, ka šis mocarellas siers tiek ražots konkrēti šajā vietā, jo siera kvalitāti ietekmē ne tikai piens, bet pat gaiss. Var jau ražotnes izvietot citās valstīs, bet pircēji, visticamāk, izvēlēsies vietējo ražojumu, jo zinās, ka tas ir īsts vietējais siers.

Reģionā izstrādāti vairāki standarti, kas apliecina, ka produkts tapis konkrēti šajā vietā pēc noteiktām tehnoloģijām un receptēm. Lai saņemtu šo apliecinājumu, nepieciešams iziet daudzas pārbaudes, un pēc tam regulāri tiek sekots līdzi, vai visas prasības tiek ievērotas. Uz šī mocarellas siera iepakojuma redzamas divi simboli – DOP standarts un apzīmējums “Mozzarella di bufala Campana”. Šos simbolus var likt tikai tam sieram, kas ražots konkrētajā vietā. Pat ja uzņēmums izveidos ražotni ārvalstīs, pašlaik notiekot sarunas ar ražotni Lietuvā, tur ražotajam sieram šos standartu apzīmējumus likt nedrīkstēs. Jāteic, bija ļoti patīkami dzirdēt un redzēt, cik ļoti viņi lepojas ar šiem standartiem, ar konkrētajam reģionam raksturīgo ražošanu un produkciju. Šim kvalitātes standartam ir liela nozīme arī mārketinga aktivitātēs. Tas lika arī padomāt, kāpēc Latvijā pagaidām nav vērojami centieni saglabāt to īpašo, raksturīgo. Varbūt “zaļā karotīte” ir mēģinājums atzīmēt Latvijā ražotus kvalitatīvus produktus, bet šķiet, ka vietējie pircēji tam nepievērš pārāk lielu uzmanību.

Bet varbūt es kļūdos.

Katrā ziņā redzētais Kampānijā uzskatāmi pierādīja, ka iespējams piesaistīt Eiropas finansējumu, lai no neliela uzņēmuma izveidotu modernu un attīstītu ražotni. Arī paši itāļi ir pārliecināti par ES naudas iespējām uzņēmējdarbības attīstīšanā. Vajag tik gribēt un darboties.

Un vēl kāds interesants fakts, ko uzzināju par mocarellas sieru. Itālijā tas ir viens no picas pamatelementiem, bet, lai arī pica atbilstu pilnībā visām prasībām, mocarellas siers jāgriež ar rūsējoša tērauda nazi, jo metāls piešķir īpašu garšas niansi. Un šādi sīkumi Itālijā tiek turēti cieņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi