Latvijas Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizītes programma Cēsīs bija ļoti piepildīta. Vispirms viņš viesojās Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijā, kur tikās ar skolēniem un pedagogiem. Notika plaša domu apmaiņa, kurā skolas audzēkņi iztaujāja viesi par pašreizējām aktualitātēm ārpolitikā un iekšpolitikā. Tikšanās noslēgumā Ministru prezidents, ievadot Draudzīgā aicinājuma akciju, dāvāja skolai grāmatas.
Pēc tam A.Kalvītim bija vairākas lietišķas tikšanās ar rajona padomes priekšsēdētāju Andri Neimani, Cēsu domes vadību, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadošajām amatpersonām un Vidzemes plānošanas reģiona padomes priekšsēdētāju, Gulbenes mēru Nikolaju Stepanovu.
Ministru prezidents piedalījās LTRK Vidzemes reģionālās attīstības komisijas sēdē, kur ar uzņēmējiem pārrunāja aktuālākos jautājumus un atbildēja uz klātesošo jautājumiem. Netika apiets arī Latvijas – Krievijas robežlīgums, kas, pēc A.Kalvīša teiktā, sekmēs valsts straujāku attīstību. Tas ļautu arī atvērt vēl vienu robežpārejas punktu smagajām automašīnām uz Latvijas – Krievijas robežas Vientuļos.
Uzņēmēji interesējās, kad Latvija pievienosies eirozonai. A.Kalvītis norādīja, ka situācija nav tik vienkārša, jo tur mūs neviens negaida ar atplestām rokām. To labi pierādījusi situācija Lietuvā, kad tai tika atteikts, lai gan inflācija bijusi tikai par 0,01 procentu augstāka par nepieciešamo.
“Šajā jautājumā visām trim Baltijas valstīm jāstrādā kopā, jo visu izpratnē tomēr esam viens reģions. Eirozonai, visticamāk, mēs pievienosimies 2010. – 2013.gadā,” norādīja A.Kalvītis.
Neiztika arī bez jautājumiem par augsto inflācijas līmeni valstī. Ministru prezidents to skaidroja ar to, ka apritē ir pārāk daudz Latvijā nenopelnītas naudas – struktūrfondu līdzekļi, kredītlīdzekļi. Pašlaik parādsaistības kopproduktu pārsniedzot par 112 procentiem.
“Strauji samazināt inflāciju var, tikai neņemot Eiropas naudu, panākot, lai iedzīvotāji mazāk ņemtu kredītus, un iesaldējot algas. Man tomēr šķiet, ka svarīgāk sekmēt attīstību, nevis to mākslīgi bremzēt. Ja gribam samazināt inflāciju uz 2010.gadu, lai varam pievienoties eirozonai, tagad jāceļ nodokļi, sabiedrisko pakalpojumu cenas, lai pēc diviem, trim gadiem situācija normalizētos,” teica Ministru prezidents.
Uzņēmēji ieteica veidot tādu nodokļu sistēmu, kas veicinātu ražošanas attīstību, jo tagad nākas žonglēt kā uz plāna ledus strādājošo algu jautājumā. A. Kalvītis norādīja, ka šobrīd problēma tā, ka valstī algu pieaugums krietni pārsniedz darba ražīguma pieaugumu. Ja ap 2000.gadu atšķirības nav bijis, 2005.gadā algas pieaugušas par 20 procentiem, bet darba ražīgums tikai par trim, četriem procentiem. Uz jautājumu, kā darba ražīgums audzis valsts pārvaldē strādājošo vidū, A. Kalvītis norādīja: “Par šo jautājumu esam diskutējuši, bet šo ražīgumu ir grūti izmērīt. Var tikai teikt, ka valsts pārvaldē ir milzīgas problēmas ar darba ražīgumu un kvalitāti.”
Vidzemes reģionālās attīstības komisijas sēdē piedalījās arī VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, un VID Vidzemes reģionālās iestādes direktors Uģis Muskovs, kuri pastāstīja par pagājušā gada darbības rezultātiem un pašreizējām aktualitātēm. Īpaši tika akcentēta nodokļu elektroniskās deklarēšanas sistēma, kas gūstot arvien lielāku atzinību no uzņēmēju puses. Vidzemes reģionā jau noslēgts aptuveni 1000 līgumu par elektronisko deklarēšanos.
Lai uzlabotu sadarbību ar nodokļu maksātājiem starp VID Vidzemes reģionālo iestādi un LTRK Vidzemes reģionālās attīstības komisiju, atbildīgās amatpersonas parakstīja sadarbības līgumu par savstarpējām konsultācijām.
Par ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā 2006.gadā 14 Vidzemes reģiona uzņēmējiem pasniedza LTRK Vidzemes reģiona Atzinības rakstus. No mūsu rajona tos saņēma a/s “Cēsu alus” un a/s “Lode”.
Komentāri