Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ministru iepazīstina ar problēmām

Sarmīte Feldmane
23:00
27.07.2020
6
Melturu Stacijaa 1

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits reģionālajā vizītē apmeklēja Amatas, Priekuļu un Pārgaujas novadu.

“Cenšos apbraukt visu Latviju, redzēt, kādi ir ceļi, kādas galvenās problēmas, ko var izdarīt ātri, kas veicams ilgtermiņā,” “Druvai” pastāstīja ministrs. Vizīti viņš sāka Ieriķos, kur Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte informēja par paš­valdības paveikto, izmantojot gan budžeta naudu, gan piesaistot projektu finansējumu.

“Novadiem, kas nav attīstības centri, lai varētu piedalīties projektos, jāpierāda, ka iecerētais ir dzīvotspējīgs. Ieriķos attīstās uzņēmējdarbība, darba vietu ir vairāk nekā iedzīvotāju. Bija būtiski sakārtot ielu uz “Ekju”. Mums tas aizņēma četrus gadus, divreiz projektu atteica. Svarīgi bija sakārtot nobrauktuvi pie degvielas stacijas uz Vidzemes šoseju,” stāstīja novada vadītāja.

Ministrs piestāja pie Ieriķu stacijas. To pārņēmusi pašvaldība, bet pieturvieta te ir joprojām. Ēkas nākotni pašvaldība saista ar tūrisma infrastruktūru. E.Eglīte skaidroja, ka šī vieta gan no uzņēmējdarbības, gan tūrisma viedokļa ir perspektīva. Novada vadītāja arī bilda, ka no Cēsīm uz Ieriķiem no rīta ar vilcienu var atbraukt, bet Cēsīs uz darbu aizbraukt nevar. “Ir jādomā par kravu pārvadājumiem no Ieriķu stacijas. Uz­ņēmējiem tas ir būtiski,” teica E.Eglīte.
Melturu dzelzceļa stacijā ministram bija nepatīkams pārsteigums. Pieturvietā atkritumu urna apgāzta, nekas neliecināja, ka te ir kārtīgs saimnieks. Stacijā vilcienu gaidīja Irēna Dravante. Viņa ar to regulāri brauc uz Rīgu, Siguldu. “Tie, kuri izmanto vilcienu, brauc satikties ar pasauli. Savulaik mājās vakarā varēja pārbraukt arī no teātra izrādēm Rīgā. Tagad ne, bet labi, ka vilciens kursē,” ministram teica I.Dravante un piebilda, ka perons uzlabots, tagad ir augstāks un ērtāks, tikai grants segums nav praktisks. ”Nojume, apgaismojums, taciņa, kas ziemā vienmēr iztīrīta, viss kārtībā,” pieturvietu raksturoja I. Dra­vante.

E. Eglīte vērsa ministra uzmanību, ka ceļš pie dzelzceļa pārbrauktuves ir nepārredzams un veidojas bīstamas situācijas.

Viena no Amatas novada iedzīvotāju un uzņēmēju problēmām – izbraukšana uz Vidzemes šosejas, ja jāveic kreisais pagrieziens. Īpaši aktuāla tā ir Melturos. Vidēji diennaktī pērn pāri Melturu tiltam pārbrauca 8671 automašīna. “Satiksme ir intensīva un palielinās. Savulaik pašvaldība izstrādāja projekta metu, veikta topogrāfiskā uzmērīšana, lai pārvietotu autobusa pieturas un ierīkotu nobrauktuvi uz šoseju,” stāstīja E.Eglīte un piebilda, ja sakārtotu autoceļu Alauksts – Garkalne, daudzi brauktu pa to un nevajadzētu izbraukt uz Vidzemes šosejas. Diemžēl šī ceļa rekonstrukcija nav plānos. Ministrs piekrita, ka situācija Melturos ir problemātiska un risinājums jāmeklē.

Pēc tam ministrs, novada vadītāja un pašvaldības darbinieki pārrunāja ceļu infrastruktūras sakārtošanas, satiksmes organizācijas aktuālākos jautājumus.
Ministrs tika iepazīstināts, kā pašvaldība izmanto valsts piešķirto naudu ceļiem, kā īsteno projektu. Īpaša uzmanība tika pievērsta no valsts pārņemtajam ceļam Ķēči – Siči, kas gadiem bija neizbraucams, tagad, piesaistot finansējumu, rekonstruēts. E.Eglīte atzina, ka pašvaldība gatava pārņemt ceļus no valsts, ja tiek piešķirts finansējums. Pašvaldības ceļu uzturēšanu veic vietējie uzņēmēji, noteikumi ir stingri, no rīta sešos jāsāk tīrīt, no cita novada atbraukt nav tik vienkārši. Paš­valdība par budžeta naudu tīra ceļus arī iedzīvotājiem. “Pieredze rāda, ka tā tiek atrisināta problēma, iedzīvotājiem nav jālauza galva, kurš, kad tīrīs. Ziema Skujenē no ziemas Līvos atšķiras par divām nedēļām. Pagājušo­ziem ceļi tika tīrīti vienreiz, kas, protams, nav izdevīgi uzņēmējam,” stāstīja novada vadītāja un piebilda, ka cilvēki ir iemācījušies braukt pa šaurāku grants ceļu, kāds tas ir pēc rekonstrukcijas.

“Ja palielināsies finansējums valsts ceļu uzturēšanai, tas palielināsies arī pašvaldības ceļiem. Amatas novads ir viens no retajiem, kas budžeta naudu iegulda arī ceļu sakārtošanai, ne tikai uzturēšanai,” vērtēja Tālis Linkaits, bet E.Eglīte uzsvēra, ka ceļu sakārtošana ir atbalsts uzņēmējiem.
Vairākkārt sarunā tika uzsvērts, ka iedzīvotāji ir mobili, satiksmes intensitāte un automašīnu skaits palielinās arī attālākos laukos.

Piemēram, Sērmūkšos dzīvo 76 iedzīvotāji un viņiem ir 66 mašīnas, Skujenē ciematā dzīvo 259, viņiem ir 110 automašīnas. Ja pa ceļu Līgatne – Skrīveri pirms remonta dienā brauca ap 800 mašīnu, tagad 1500. “Tas liecina, ka cilvēki pārvietojas ar savu transportu un jādomā par sabiedriskā transporta izmantošanas nepieciešamību, to, kā pārvietoties tiem, kam nav sava auto,” viedokli pauda E.Eglīte.

Novada vadītāja pastāstīja, ka iedzīvotāji raksta ierosinājumus par veloceliņiem. Piemēram, no Ieriķiem līdz Līgatnei. “No tūrisma viedokļa labāk attīstīt zaļos ceļus,” atgādināja ministrs.

Vēl tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar gaidāmo administratīvo reformu. “Ja pagastiem tiek pievērsta liela uzmanība, ir svarīgi, lai uz pagasta centru var aizbraukt pa labu ceļu,” uzsvēra E.Eglīte.

Pēc sarunas Amatas novada domē satiksmes ministrs Tālis Linkaits brauca uz Priekuļu un Pārgaujas novadu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
94

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
110

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi