Sestdiena, 22. jūnijs
Vārda dienas: Ludmila, Laimdots, Laimiņš

Mīlestība Austrijā un šarms Itālijā

Druva
00:00
21.02.2009
1
200902201948413041

Cēsniece Līga Mangulsone līdz šim bija braukusi uz tuvajām ārzemēm, kā arī strādājusi Vācijā, bet, pateicoties draudzenei, beidzot devās pirmajā mērķtiecīgi plānotajā ārzemju braucienā, kas ilga 14 dienas. Ceļojuma laikā Līga iemīlējās Austrijas kalnos un izbaudīja itāliešu izslavēto šarmu.

Līga stāsta, ka draudzene ceļojumu plānojusi jau gadu iepriekš, izdomājot maršrutu un laikus rezervējot biļetes, tā ietaupot pat pusi no biļešu maksas. „Es plānošanā piedalījos tikai tik daudz, ka tam visam piekritu,” ar smaidu teic Līga. „Kamēr šajās vietās nebiju bijusi, manī nebija klātesamības sajūtas, tādēļ viss šķita skaists.” Ceļojums bija ieplānots tā, lai būtu interesants arī diviem bērniem un lai apceļotu pēc iespējas vairāk valstu.

Vēlēšanās uz Kārļa tilta izpaliek

„Citkārt, braucot uz Vāciju darbā, uz mani lielu iespaidu atstāja Varšava – tāda liela un iespaidīga pilsēta, kurā sajūties kā maziņš liliputs un ar kuru salīdzinot, Rīga liekas maza pilsēta, kurā ir tikai viena Brīvības iela. Bet, izrādās, Varšavai var būt dažādas sejas. Šajā ceļojumā, visticamāk, braucām cauri Varšavai pa citu ceļu, nesapratu , ko gan šajā pilsētā tādu esmu saskatījusi. Tomēr atpakaļceļā atkal ieraudzīju Varšavu visā tās varenumā,” stāsta Līga.

Ģimene bija izlēmusi, ka noteikti jāiebrauc Čehijas galvaspilsētā Prāgā, jo Līgas draudzene ar vīru iepriekšējā gadā tur bija iedomājušies vēlēšanos, kas piepildījās, tāpēc šogad simboliski bija jāpieliek roka otrā tilta pusē un jāpasaka par to paldies. „Jau pa ceļam abas kopā ar bērniem domājām, ko vēlēsimies, kur liksim roku. Bet Prāgā mūs sagaidīja nepatīkams pārsteigums – Kārļa tiltam restes priekšā, remonts! Protams, vislielākais pārdzīvojums bija bērniem. Un draudzene satraucās, ka nevar pateikt paldies. Ko gan tie, kas palīdzēja piepildīt vēlēšanos, nodomās,” atceras Līga. Līdzīgi bija ar rātsnama izslavētā pulksteņa apskati. Neizdevās redzēt apustuļus, jo tie parādās tikai pilnās stundās. Tā kā bija jāgaida 45 minūtes, turklāt sāka līt, ceļotāji nolēma doties uz viesnīcu. Turpceļš izrādījās sarežģītāks nekā domāts, iznāca apmaldīties. Bet, zīmju valodā sazinoties ar vietējiem, izdevās saprast, kā nokļūt viesnīcā.

Bailes no augstuma pārvēršas mīlestībā

„Man ceļojuma kulminācijas punkts bija trešajā dienā, kad nokļuvām līdz Austrijas kalniem. Tas bija tik fantastiski. To grūti pastāstīt cilvēkam, kurš tur nav bijis. Kāda ainava – zaļie lauki, majestātiskie kalni! Kā no filmas. Apmeklējām Mocarta dzimto vietu. Man lielākais pārdzīvojums bija bailes no augstuma. Lai tiktu kalnos, ar vagoniņu bija jābrauc trīs kilometrus,” Līga, atminoties tā brīža sajūtas, dziļi ievelk elpu. „Lai vai kā, bet nolēmu, ka vagoniņā kāpšu. Skatījos, kā aitiņas izskatās arvien mazākas, tad jau vairs koku galotnes nevarēja saskatīt… Bet visu atsvēra skats, kas pavērās augšā. Likās, ka skatos pāri visai pasaulei!” ar sajūsmu jaunā sieviete uzbur redzēto ainavu.

„Es iemīlējos kalnos! Protams, neesmu pārvarējusi bailes no augstuma, bet augšā bija drošuma sajūta. Pēc mežonīgajām bailēm kalna virsotnē mani pārņēma liels miers,” atceras Līga. Viņa skaidro, ka burvīgo sajūtu radījis arī viss ciematiņš – cilvēki, jaukās mājiņas un sakoptā vide. „Tāda pasaku pasaulīte. Dzirdēju, ka tur esot filmētas „Mūzikas skaņas”. Tiešām, varu teikt, ka cilvēkam gribas dziedāt. Man bieži vien bija sajūta, ka neatrodos realitātē, ka tā ir filma, ko skatos – kalnu ceļi un lauki izskatījās kā kvadrātiņi raibā dabas segā. Pēc Latvijas līdzenumiem pavisam, pavisam cita vide,” vērtē jaunā sieviete. „Tā ir vieta, kur smelties iedvesmu, sakārtot domas, kur aizbraukt vienkārši tāpat. Nezinu, vai es varētu dzīvot ārpus Latvijas, bet, ja vajadzētu, tad gribētu dzīvot tieši šajā vietā.”

Itāļu šarms un debešķīgais saldējums

Visvairāk laika pavadīts Itālijā. Līgai Itālija patika ar tās kalnu

upēm, vīnogu laukiem. Un tuneļiem kalnos tik daudz, ka ne saskaitīt.

„Es esmu vērotāja, man ļoti patika arī brauciens ar laivu pa ezeru Sirmioni ciematiņā. Mūs veda īsts itālis, kurš neko nesaprata angliski un tikai ar zīmēm rādīja, uz kuru pusi jāskatās. Izbraucām cauri vecpilsētas pilsdrupām, nedaudz varēja nojaust arī pilsētas dzīvi. Ēkas, ielas senas, tāpēc izskatās nedaudz mežonīgas, bet reizē sakoptas, mājiņas mazas, ar skaistiem puķu pilniem balkoniņiem,” atminas Līga.

Ceļotāja ar lielu prieku atceras Itālijas saldējumu. „Man šķiet, ka savā mūžā saldējumu nebiju apēdusi tik daudz. Tos taisa tikai vienai dienai, ja saldējums ir ar zemeņu garšu, tad arī ir sajūta, ka ēd gardas zemenes.” Vēl Itālijas pilsētiņās ir interesantas nojumītes, kurām var iziet cauri un saņemt tādu kā lietus migliņu, tā atvēsinoties no karstuma.

Ja gadītos vēlreiz būt Itālijā, Līga labprāt apmestos nelielā viesu namā kādā itāliešu ģimenē, lai pilnībā izbaudītu Itālijas īpašo gaisotni. Taču itāliešu šarmu jaunā sieviete sajuta arī restorānā, kur apkalpo galvenokārt vīrieši. „Smaids līdz ausīm, īpašais šarms izpaužas it visā, ko dara. Viņi aptekalē tā, ka jūties vissvarīgākā. Un es pratu pakoķetēt, sakot, lai pasniedz vīnu pēc oficianta izvēles. Un tad viesmīlis bija tik laimīgs, ka var man pakalpot. Ja pavēro oficiantus brīžos, kad viņi neapkalpo, var redzēt, ka ir noguruši, bet to nekādi neredzēs apkalpošanas laikā. Un šī spēja ir vienkārši apskaužama.”

No žirafēm līdz delfīniem

Ceļotāji pabija arī safari parkā, kur eksotiskie dzīvnieki brīvi pastaigājas, bet cilvēki teritorijā pārvietojas ar mašīnām, ievērojot, kad drīkst vai nedrīkst atvērt logu. „Bija ļoti skaisti. Ziņkārīga žirafe pienāca pie mašīnas, zvēri laiski izlaidušies uz ceļa, automašīnā sēdošajiem cilvēkiem jāgaida, līdz tie izdomās aiziet kur citur. Lauvām mēs nebijām tik tuvu, lai nobītos, bet man bija bail sastapt ziloni, kas ar savu svaru varētu viegli mūsu mašīnīti saspiest.”

Līgai ļoti emocionāls brīdis bijis delfīnu šovs. „Tas bija aizkustinoši, kā treneri sazinās ar delfīniem, kā dzīvnieks un cilvēks viens otram uzticas. Šovs bija izstrādāts līdz detaļām. Tā kā esmu šajā sfērā darbojusies un mācījusies, tad zinu, kā tas jādara. Bet bija tik skaisti – līdz sirds dziļumiem.”

Atpakaļceļā tika aplūkoti Slovākijas Tatri. Līgai gan bija sajūta, ka atgriezusies pagātnē Padomju Savienībā. „Tatri bija ļoti skaisti, bet kalnā augšā braucām ar pacēlāju, kuram kājas karājas pāri. Man bija bail gan par sevi, gan par to, ka pazaudēšu kurpes,” ar humoru teic Līga. Viņa secina, ka šie kalni ir mežaināki un smilšaināki nekā Austrijā. Austrijas kalnus veido klintis.

Slovēnijā tika apskatīti stalaktīti, kas izceļas ar skaistumu, bet reizē liek skudriņām skriet pa muguru. Tad ceļotāji sēdās mašīnā, lai vairāk nekā 1000 kilometrus līdz Latvijai veiktu bez apstājas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Saules un ēnas saspēle dzīves norisēs un svētkos

00:00
22.06.2024
10

Mārsnēnos Priekuļu apvienības svētkos “MārsnĒNAS – GaismĒNAS” zumēja kā bišu stropā – dienā centrā uzstājās mākslinieciskie kolektīvi, notika radošās darbnīcas, apvienības pagastu amatierteātru izrādes. Svētkus šogad rotāja moto: “Ja ir ēna, tad kaut kur ir arī Saule.” Saule ir arī Priekuļu apvienības logo zīme, tā simbolizē gaismu un siltumu, bet ēna veldzē un atvēsina, un […]

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
36

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
51

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
50

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
30

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
95

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
17
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
39
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi