Pašreizējā nodokļu maksāšanas kārtība ir daudz izdevīgāka nekā piedāvātais mikrouzņēmuma nodoklis, un mikrouzņēmumiem varētu būt jāmaksā lielāki nodokļi nekā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), secinājusi sertificēta nodokļu konsultante un SIA “Finanšu akadēmija” valdes locekle Daiga Zēna.
Iecerētais mikrouzņēmumu nodoklis – fiksētais maksājums no apgrozījuma – vairāk paredzēts Valsts kases piepildīšanai, nevis uzņēmīgu cilvēku ievilināšanai uzņēmējdarbībā, laikrakstam “Dienas Bizness” uzsver Zēna.
“Tiem mikrouzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma ir smadzenes vai augsta pievienotā vērtība, izdevīgāka būs esošā nodokļu nomaksas kārtība, kamēr tiem, kuriem ir lieli tēriņi izejvielās un kapitālieguldījumos – ražošanā, atsevišķos gadījumos izdevīgāks varētu būt arī piedāvātais 20% nodoklis no ienākuma,” norāda Zēna.
Viņasprāt, Saeimai ir iespējams valdības kļūdas labot un tādējādi iedzīvināt šo mikrouzņēmumu ideju.
“Latvijā jau ir fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums, kuru likuma nepilnīgas interpretācijas dēļ izmanto tikai daži, bet cerības taču bija, ka tas tiks samērā plaši izmantots, rezultātā čiks vien no tā ir sanācis,” secina Zēna.
Arī “Pricewaterhouse Coopers” pārstāve Ingrīda Dimiņa norāda, ka pati iecere atvieglot mikrouzņēmumu darbību ir ļoti apsveicama, taču pašreizējā redakcijā likumprojekts nodrošina tikai atvieglotu nodokļu saistību administrēšanu mikrouzņēmumu īpašniekiem un grāmatvežiem, bet nesamazina kopējos nodokļu maksājumus.
“Gluži otrādi, vienotā nodokļa maksājumi var izrādīties lielāki nekā tad, ja uzņēmums maksātu visus nodokļus atsevišķi,” sacīja Dimiņa. Pašreizējos tirgus apstākļos mazajiem uzņēmumiem paredzētais regulējums būs neizdevīgs, jo viņiem būs jāmaksā nodoklis situācijā, kad viņiem ir zaudējumi, bet, piemērojot vispārējos noteikumus, nodoklis nebūtu jāmaksā.
Dimiņa norāda, ka izvēle maksāt mikrouzņēmuma nodokli atkarīga arī no tā, kurā nozarē uzņēmums strādā, cik liela ir peļņa un rentabilitāte.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijām likumu par mikrouzņēmumu nodokli, kas paredz šāda tipa uzņēmumiem tikai vienu nodokļa maksājumu 20% apmērā no gada apgrozījuma.
Likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmums var būt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura izvēlējusies maksāt mikrouzņēmuma nodokli un atbilst šādiem kritērijiem.
Mikrouzņēmuma dalībnieki ir fiziskas personas, bet sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā – vienlaikus arī valdes locekļi. Uzņēmuma apgrozījums kalendāra gadā nedrīkst pārsniegt 70 000 latu, savukārt darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne vairāk kā pieci cilvēki, izņemot, ja darbinieks ir promesošs vai atstādināts.
Likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmuma nodokļa likme ir 20%. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniegs piecus darbiniekus, noteiktajai nodokļa likmei pieskaitīs divus procenta punktus par katru papildu nodarbināto darbinieku.
Ja darbinieku skaits mikrouzņēmumā ceturksnī ir mainīgs, mikrouzņēmuma nodokļa likmi nosaka pēc lielākā darbinieku skaita mikrouzņēmumā attiecīgajā ceturksnī, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri nostrādājuši ne mazāk par pusi no attiecīgā ceturkšņa.
Mikrouzņēmuma nodokļa likme noteiktā apgrozījuma – 70 000 latu – pārsnieguma daļai būs 30%. Savukārt, ja mikrouzņēmuma darbinieku ienākumi pārsniegs noteikto robežu – 500 latus mēnesī, papildus noteiktajai mikrouzņēmuma nodokļa likmei piemēros palielinātu mikrouzņēmuma nodokļa likmi – 50% apmērā.
Mikrouzņēmuma nodokli par taksācijas perioda apgrozījumu maksās mikrouzņēmums četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu. Mikrouzņēmums iesniegs Valsts ieņēmumu dienestam mikrouzņēmuma nodokļa ceturkšņa deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Mikrouzņēmums maksās mikrouzņēmuma nodokli līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 15.datumam Valsts ieņēmuma dienesta tīmekļa vietnē norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos, paredz likumprojekts.
Mikrouzņēmuma darbinieks būs pakļauts valsts obligātajai sociālajai apdrošināšanai tajos pārskata ceturkšņa mēnešos, kuros mikrouzņēmuma darbinieks ir strādājis pilnu kalendāra mēnesi. Mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināts, ja faktiski ir samaksāts mikrouzņēmuma nodoklis.
Atbilstoši maksājumam valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta kontā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu katram mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijā norādītajam katra mēneša mikrouzņēmuma darbinieku skaitam, piemērojot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi 33,09% apmērā.
Tāpat plānots, ka mikrouzņēmumā, kas maksā mikrouzņēmuma nodokli, nenodibinot darba tiesiskās attiecības, var tikt nodarbināti mikrouzņēmuma īpašnieka laulātais un pirmās pakāpes radinieki.
Plānots, ka likums stāsies spēkā 2010.gada 1.jūlijā.
NOZARE.LV
Komentāri