Pirmdiena, 14. oktobris
Vārda dienas: Vilhelmīne, Minna
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Meži Latvijā ir. Arī darbs

Druva
00:00
15.01.2008
6

SIA “Meždaris” jau desmit gadus nodarbojas ar mežizstrādi.

Firmas četri īpašnieki – Jānis Dālmanis, Ritums Skrastiņš, Didzis Dālmanis un Guntis Skrastiņš – ir profesionāļi, kuri ne tikai strādājot ieguvuši pieredzi, bet arī savulaik studējuši mežrūpniecību.

“Visi protam strādāt mežā, ” saka viens no īpašniekiem Jānis Dālmanis.

Latvijas mērogā “Meždaris” ir vidēja firma, kura darbu nodrošina vairāk nekā 40 cilvēkiem, pirms dažiem gadiem strādājošo skaits bijis pat ap 70.

“Strādājam izdzīvošanas režīmā, pērn peļņa bija ļoti maza,” saka Jānis Dālmanis, viņa teiktais raksturo situāciju mežizstrādē. Pēdējā gada laikā gandrīz nav bijis iespējams kaut ko nozarē prognozēt. “Nopērkam cirsmu, bet pēc nedēļas baļķiem cena nokrītas, paliekam zaudētājos. Kad baļķiem cenas palielinās, arī cirsmas maksā dārgāk. Degvielas cenas kāpums arī atstāj iespaidu,” stāsta Jānis Dālmanis un piebilst, ka mežizstrādāji lielākoties var rēķināties ar četru, piecu procentu peļņu, ne vairāk.

Cik gan nesen bija laiks, kad mežizstrādātājus uzskatīja par bagātniekiem! Tiesa, tie lielākie pelņas guvēji bieži vien bija krāpnieki, kuri tagad nozari pametuši. Laiki mainījušies, jāstrādā godīgi. Noturēties varējuši tie, kas ieguvuši uzticību un strādā likumīgi. “Cirsmu piedāvājums vismaz mums nav samazinājies. Darba pietiek. Vairāki mežu īpašnieki meklē tieši mūs, jo pirms gadiem sadarbība bijusi laba. Piedalāmies “Latvijas valsts mežu” cirsmu izsolēs, esam ieguvuši divus ilgtermiņa līgumus,” stāsta Jānis Dālmanis un izsaka pārliecību, ka Latvijā vēl mežu pietiek un darba tuvākajos gados netrūks.

Mežizstrādes tehniku “Meždaris” sagādājis, uzsākot strādāt, kredītu un līzingu slogs arī ir viens no dzinuļiem, kas neļauj biznesā atslābt. “Ja gribam strādāt, tas slogs kaklā jākar. Jādomā par jaunas tehnikas iegādi, ar gadiem banku procenti mazāki nekļūst, ” pārliecinājies Jānis Dālmanis.

Protams, konkurence ir liela, nav viegli sacensties ar lielajām ārzemju firmām, kuras var atļauties kādu laiku strādāt ar zaudējumiem, lai iekarotu tirgu, tiktu galā ar mazajiem uzņēmējiem un vēlāk diktētu noteikumus.

Pērn Latvijā bija teju vai dārgākais koks Eiropā. Cik Vācijā eiro, tik Latvijā latu. Kāds tam pamats, “Meždara” vīri neņemas spriest. Eiropā pieprasījums krities, lētu koku ieved no Kanādas.

Vēl nesen arī daudzi Latvijas mežizstrādātāji cerīgi raudzījās uz Krievijas pusi. Tikai retais kaimiņvalsts mežos pastrādājis, iesākto turpina. Nav jau nekur zelta bedres, cenas pamazām izlīdzinās.

“Zemniekiem

atmaksā akcīzes nodokli. Ik pa laikam atskan runas, ka arī mums vajadzētu akcīzes nodokli atmaksāt, bet viss palicis pa vecam. Laikam nav nozarei tādu aizstāvju kā zemniekiem. Igaunijā akcīzes nodokli atmaksā, igauņu firmas jau sāk strādāt Latvijā un izspiest vietējos mežizstrādātājus,” stāsta viens no “Meždara” īpašniekiem Ritums Skrastiņš un piebilst, ka pēdējos gadu siltās ziemas arī ietekmējušas darbus. “Ja laika apstākļi ietekmējuši vai iznīcinājuši ražu, zemnieki saņem kompensācijas, mežizstrādātājus kaunina, ka viņi strādā un izdangā ceļus,” saka R.Skrastiņš.

“Meždarim” ir arī taras dēļu sagatavošanas cehs. Tā saražotie apjomi ir nelieli. Ja mežu īpašnieki vēlas, mežizstrādāji arī atjauno mežu, bet tādu līgumu nav daudz.

Par strādājošo trūkumu “Meždara” saimnieki īpaši nesūdzas. Trūkst kvalificētu speciālistu. Bet tādus mežizstrādei Latvijā sagatavo nepietiekami. Patlaban firmai ir četras zāģeru brigādes, katrā pa četriem vīriem. Viņi lielākoties strādā Cēsu un tepat kaimiņrajonos, bet darbs nu jau vairākus gadus ir arī Kurzemē, kur strādā harvestera brigāde. Darba gados “Meždaris” izveidojies par labu kolektīvu, un kolēģi ir kopā ne tikai darbā, bet vismaz pāris reizes gadā satiekas atpūtā. Pērn bija gan kopīgs brauciens ar plostiem pa Gauju, gan Ziemassvētku balle.

“Ir arī daži mūsējie, kuri aizgājuši uz naudīgākiem darbiem – ceļu būvi, celtniecību. Ir tādi, kuri atgriezušies,” stāsta Jānis Dālmanis un piebilst, ka, lai kā valdība aicina samazināt izmaksas, izmantot aizvien jaunākas tehnoloģijas, diemžēl mežizstrādē nekas modernāks par harvesteriem un forvarderiem nav izdomāts.

“Meždara” īpašnieki pārliecinājušies, ka ar katru gadu aizvien stingrākas kļūst prasības, kuras pildīt uzliek dažādas valsts institūcijas. Protams, viņi nenoliedz, ka kārtībai jābūt gan vides aizsardzībā, gan darba drošībā. Bet vai tikai speciālists ar augstāko izglītību darba drošībā spējīgs uzraudzīt, lai viss atbilstu likumam? “Neviens īpašnieks taču nav ieinteresēts kaut ko neizdarīt, ja tas var kaitēt strādājošajiem,” saka R. Skrastiņš un piebilst, ka, domājot par attīstību, nedrīkst priecāties par vienas dienas ieguvumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Renovēti senie nami papildina pilsētas piedāvājumu

00:00
14.10.2024
15

“Draugiem Group” uzņēmums “Mājas Cēsīs” pabeidzis renovāciju un atvēris “Žagaru māju” – lauku namu Gaujas senlejā Cēsīs. Šajā mājā dzīvoja cēsnieka, aktiera un uzņēmēja Jura Žagara ģimene.  “Šo māju kopā ar sievu savulaik iegādājāmies unikālās vietas un brīvvalsts laika tipiskās vasarnīcu arhitektūras šarma dēļ. Bijām nolēmuši, ka šī ir ideālā vieta, kur gribam dzīvot, – […]

Sanākt kopā un sazaigot

00:00
13.10.2024
23

Priekuliete Zaiga Cīrule jau vairākus gadus piedalās interesantā notikumā – Latvijas Zaigu salidojumā. “Par Zaigu salidojumu uzzināju nejauši, vārds pa vārdam, caur paziņām, strādājot bērnudārzā. Pirmais mans Zaigu salidojums bija 2011.gadā. Kopā ar vārdamāsām esmu jau trīspadsmit gadus,” atklāj Z.Cīrule un pastāsta par savu pirmo tikšanās reizi ar vārdamāsām. “Izkāpu no automašīnas un devos sasveicināties. […]

Tomāti, tomāti un vēl tomāti

00:00
12.10.2024
114

Anna Ķilla 45 gadus dzīvo Līgatnē, ir savs dārziņš, siltumnīca. “Visu mūžu kaut ko esmu audzējusi. Kad atgriezos no darba Anglijā, izdomāju, ka  gribu, lai man ir simts dažādu tomātu,” smaidot stāsta Anna. Pirms astoņiem gadiem sāka internetā meklēt padomus un sēklas. Pirms diviem gadiem sarīkoja izstādi, kurā līgatnieši varēja apskatīt 120 šķirņu tomātus. Šonedēļ […]

Nemainīgie rudens jautājumi

00:00
11.10.2024
159
1

Līdz ar pirmajām rudens salnām sākusies apkures sezona daudzdzīvokļu namos Namu apsaimniekotāji “CDzP”    ir uzņēmums ar ilgstošu pieredzi, tā vadītājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka jautājums par to, kad pieslēgt siltumu, ik rudeni ir nemainīgs domstarpību iemesls dzīvokļu īpašniekiem. “Vieni gatavi pieciest drēgnumu, vilkt biezu džemperi un tīties segās, lai tikai nesāktos apkures sezona. Bet, […]

Izskan dzeja latviešu un ukraiņu valodā

00:00
10.10.2024
49
1

Ik rudeni arī Jaunpiebalgā izskan Dzejas dienas, pulcējoties piebaldzēniem, kuriem dzeja ir dvēseles valoda. Šogad Jaun­piebalgas Kultūras centra Velvju zālē aizvadītajā dzejas vakarā “Atkal šai rudenī…” skanēja dzeja latviešu un ukraiņu valodā. Dzeja, mūzika, dziesmas un skaistais iekārtojums ar rudens ziediem un dārza veltēm radīja ģimenisku un emocionāli siltu noskaņu. Piebaldzēns Jānis Mājenieks jeb Slēģu […]

Skanīga jubileja nākotnei

00:00
09.10.2024
46
1

Koncerta nosaukumā liekot vārdus no Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna “Sidraba birzs” – “Es Tevi pazīstu jau sen”-, vecākais Cēsu koris “Vidzeme” skanīgi nosvinēja 80 gadu jubileju. Klausītāju, kuru vidū bija daudzi bijušie koristi, priekam koris bija izvēlējies pazīstamas E. Dārziņa, P. Barisona, R.Paula, S.Mences, J. Jančevska, L.Jēkab­sones un citu komponistu kora dziesmas, tautā populāras, […]

Tautas balss

Pastaigu laikā jāpiesēž

20:28
08.10.2024
18
Pastaigu cienītāja Ē. raksta:

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

Neaptveramās zāļu cenas

20:27
08.10.2024
15
8
Seniore raksta:

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

Laukos saites ciešākas

20:26
08.10.2024
18
Lasītāja V. raksta:

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
31
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
47
1
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.

Sludinājumi