“Cūkas posta, lai mednieki maksā,” tā saka Vaives pagasta iedzīvotāji, kuri nolēmuši par mežacūku nodarītajiem postījumiem prasīt lielāku atbildību no vietējiem medību kolektīviem un arī Valsts meža dienesta.
“Pēdējos gados situācija ir kļuvusi teju nekontrolējama. Ja kādreiz mežacūkas raka tikai mežā, tad tagad tiek uzraktas visas pļavas un pat piemājas mauriņš. Dzīvnieki ir ļoti savairojušies,” stāsta “Eicēn – Ļustes” saimnieks Andrejs Kuzma, norādot, ka lielākais satraukums ir tieši tādēļ, ka saimniecībā tiek turēti lopi, kuriem ik vasaru jāgatavo siens, bet mežacūku saraktos laukus ir neiespējami nopļaut.
“Siena vai skābsiena ruļļos
nedrīkst iekļūt zeme. Taču
pļavas ir tā saraktas, ka, vācot sienu, kopā ar to tiek savākta arī zeme.
Un skābsiens, kam piemaisīta zeme, bojājas,” skaidro saimnieks un pastāsta, ka pirms gada uz mežu nācies aizvest 15 sapelējušus skābsiena ruļļus.
“Ja jau nebūtu jāvāc siens un jāapkopj šie lauki, teiktu, lai tās cūkas dara, ko grib. Taču tagad ar grābekli, ar traktoru un lāpstu ik pa laikam dodamies līdzināt pļavas. Tas ir milzīgs darbs,” uzsver zemnieks.
Saimniece Tatjana Kuzma norāda, ka ik vakaru un rītu dodas apstaigāt pļavas, lai dažādiem paņēmieniem biedētu prom mežacūkas. “Parasti šādus biedēšanas darbus nācās veikt vēlāk pavasaros un vasaras beigās pirms ražas. Arī meži izpostīti, vairs jau nav pat vietas, kur iet sēņot, jo viss ir cūku uzrakts,” viedokli pauž vaivēniete un atzīst, ka medniekus nevaino. “Eicēn-Ļustu” saimnieki saprot, ka mednieki cenšas darīt, ko var, taču ir problēmas, kas medību kolektīviem būtu jārisina.
“Mežacūku skaits Latvijā ir palielinājies, un vainojama
nepareizā medību politika. Negribas jau piesaukt nelaimi, bet varbūt pašreizējo situāciju ar mežacūkām patiešām var regulēt tikai Āfrikas cūku mēra sērga. Tad mednieki būs spiesti krasi samazināt mežacūku populāciju. Vēl viena problēma – mežu un zemju īpašnieki, kuri neslēdz līgumus ar medniekiem. Arī mums netālu no mājas ir vismaz 30 hektāru mežs, kura teritorijā mednieki nedrīkst medīt, jo saimnieks nav noslēdzis līgumu. Pieļauju, ka šajā meža masīvā mierīgi mitinās mežacūkas, kuras tad nāk regulāri baroties uz mūsu laukiem,” norāda A. Kuzma.
Savukārt saimniece Tatjana bilst, ka daudzi kaimiņi vairs nestāda kartupeļus, jo saprot, ka nav jēgas velti strādāt. “Tiklīdz kā kartupeļi zemē, tā mežacūkas visu uzrok. Šādi stāsti ir vairākiem mūsu kaimiņiem. Tiesa gan, mežacūkām ne visas kartupeļu šķirnes garšo. Pie mūsu dārza cūkas pērn neķērās, bet kaimiņiem gan noraka teju visus iestādītos kartupeļus, turklāt tos, kuri zemē palika vasaras sākumā, noraka rudenī pirms kartupeļu talkas,” saka T. Kuzma.
Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna “Druvai” skaidro, ka arī pati nolēmusi pievērsties visiem jautājumiem, kas skar meža dzīvnieku postījumus. Šogad pagasta pārvaldē
sasaukta pirmā kopsapulce lauksaimniekiem un medniekiem. Izskanējuši dažādi viedokļi.
“Pagasta zemniekus aicināsim turpmāk rakstīt iesniegumus zaudējumu kompensācijai par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Turklāt pati esmu ķērusies klāt Medību likumam un citiem normatīvajiem aktiem, lai patiešām saprastu, kā zemnieki var pasargāt savas intereses. Diskusijā medniekiem sacīju, ja mans hobijs ir adīšana, tad sēžu mājās un neviena netraucēta adu. Taču medniekiem hobijs ir saistīts ar citiem cilvēkiem un viņu īpašumu. Medniekiem tomēr kaut kādiem pienākumiem un atbildībai pret zemniekiem jābūt. Īpaši, ja zemnieki ir noslēguši ar viņiem līgumu,” domās dalās V. Zaļaiskalna, atklājot, ka Vaives pagasta teritorijā reģistrēti 11 medību kolektīvi. Tāpat V. Zaļaiskalna norāda, ka pagasta pārvaldē iesniegti pirmie iesniegumi kompensāciju saņemšanai, taču kopumā vērtē, ka situācija ir nopietna un
šajā ziemā cietuši daudzi zemnieki, kuru lauki, meži ir
vienos mežacūku rakumos.
“Arī pati esmu zemniece un saprotu, ka mežacūku postījumi patiešām nodara lielus zaudējumus. Medniekiem esmu paudusi arī savu viedokli, ja reiz mēs, zemnieki, noslēdzam līgumus ar medību kolektīviem, tad droši vien mums ir tiesības prasīt kaut kādu aizsardzību no meža zvēriem,” saka V. Zaļaiskalna un turpina: “Kopējās sarunās izskanējis viedoklis, ka medību kolektīviem, iespējams, dzinējmedību sezonā vajadzētu apvienoties, lai labāk un kvalitatīvāk medītu. Tāpat izrādījās, ka ne visi kolektīvi izpilda limitus un nomedī atļauto dzīvnieku skaitu, un populācija tikai palielinās.
Šķiet, mednieki īsti nav izpratuši arī Āfrikas cūku mēra patiesos draudus. Ja šī slimība Latvijā tiks ievazāta, tas nozīmē, ka krīze iestāsies ne tikai cūkkopjiem. Līdz ar to
zaudējumus jutīs dažādu citu nozaru pārstāvji – lopbarības audzētāji un ražotāji, transporta pakalpojumu sniedzēji, veterināro pakalpojumu nozare, kā arī
tirgotāji,” domās dalās V. Zaļaiskalna. Viņa teic, ka arī šis ir iemesls, kādēļ mežacūkas Latvijā būtu jāmedī daudz aktīvāk.
Liene Lote Grizāne
Komentāri