Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Mednieks ar rāciju mugurā

Druva
23:00
06.09.2007
6

Betas saimniece Irma Vilka stāsta, ka viņas vaļasprieks ir šūšana nevis suņu lutināšana. Tomēr tieši tāpēc, ka audumi klusi stāv drēbju skapī, bet sunene nepārtraukti saimnieci uzrunā, Betas vēlmes vienmēr ir priekšplānā. Līdzīgi esot arī ar kaķeni Minci.

“Beta ir mans suns. Tā ir man dāvana lielā, apaļā jubilejā. Man patīk taksīši, ļoti mīļi sunīši. Un Mince ir manējā. Vīrs viņai vienkārši neļauj gulēt gultā, kad Ivara nav klāt, tad kaķe ieritinās kāju līkumā un domā, ka tā ir viņas vieta,” stāstīja Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka, kuru “Druva” apciemoja vasaras viducī. Iemesls atkal bija Beta, jo kucīte pirmoreiz dzīvē bija kļuvusi par māmiņu sešiem maziem kunkulīšiem, kuri dienās izaugšot par kārtīgiem medību suņiem. Varbūt tikpat īstiem dzinējiem kā Argo un Roko, kas savukārt ir Irmas vīra Ivara lepnums.

“Šķirnes ir pakārtotas hobijam. Trīs mednieki ir mājās- abi dēli un vīrs. Kad rit medību sezona, mums ir pilna māja ar cilvēkiem, sākot no piektdienas līdz svētdienas vakaram,” brīvā laika ritmu ieskicēja Irma un piebilda, ka nekad par saviem mīluļiem, kuri izbrien purvus un mežus, nav baidījusies.

“Ja gulētu gultā blakus, tad būtu bail. Tad suns būtu pieaudzis pie sirds kā bērns. Taksīši taču guļ gultā, zem segas, galviņa uz spilvena. Tieši taksīši tā dara. Daudziem. Es jau turu būdā, visu cauru ziemu tur dzīvo. Man tas tomēr ir un paliek suns. Jā, man ir medību suns, bet tas ir mans,” noteiktība ieskanējās

saimnieces balsī un sekoja stāsts, ka jauno taksēnu uzpasēšana un jaunu saimnieku meklēšana ir Irmas ziņā.

“Medību suni izaudzēt ir liels darbs. Laiks tam arī vajadzīgs. Betas bērniem ir laba ģenētika. Tās vīrs paspējis visiem sivēniem degunā iekost. Speciāli meklējām tādu suni. Tā iet medībās uz stirnām, zaķiem. Tai taču īsas kājiņas, cik var paskriet? Bet, par drošību runājot, mūsu suņiem ir rācijas. Ivars no Somijas atveda. Raidītājs saimniekiem, bet sunim antena. Staigā mežā suņi kā marsieši. Labums ir tāds, ka mednieks var pateikt, kurā virzienā meklēt. Kā iesāk cūkai vai alnim pakaļ dzīties , tā vienalga, kamēr noķers. Izjūk medības, jo nav suņu, un ilgi savējie jāmeklē. Mūsu laiku Argo meklēja Kurzemē, toreiz palika mežā, nevarēja atrast. Mēnesi meklējām, ziņojām daudziem medību kolektīviem. Domājām, ka sunīša vairs nav . Bet interesanti sanāca, laikas kucīte izveda Argo uz savām mājām. Bija dikti savārdzis, bet dzīvs un atkal mājās,” piedzīvoto atcerējās Irma un sprieda, ka cilvēki, kuri dzīvo saskarē ar dzīvniekiem, noteikti ir ieguvēji. Irma nesaprot, kā cilvēki par saviem suņiem var nerūpēties, kā var palaist brīvā vaļā, lai klaiņo, lai baida cilvēkus. Viņai suņi sekojuši kopš bērnības, bijis arī suņu puika, kurš pavadījis kilometriem ceļā līdz skolai, Irma iedevusi konfekti, un sunītis gājis mājup. Cilvēks pierod pie suņa uzticības, saimniece zina, ka mājās nav jāpaliek vienai. Viņa zina, ka bez rējējiem un ņaudētājiem sēta un sirds šķistu tukša.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
5

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
26

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi