Tā saka medību kolektīva “Daibe” vadītājs un pieredzējis mednieks Jānis Bērziņš no Pārgaujas novada, kurš izveidojis sertificētu šautuvi, lai kolektīva medniekiem būtu iiespēja regulāri uzlabot šaušanas prasmes.
J. Bērziņš norāda, ka katram kolektīvam varētu būt pa spēkam izveidot nelielu šautuvi. Nepieciešama vien piemērota vieta, kā arī jāiegulda laiks un darbs. Kad šautuve izveidota, tās uzturēšana lielus līdzekļus neprasa. Drīzāk vien entuziasmu.
“Protams, jāievēro dažādas prasības un noteikumi, taču tas nav nekas neizdarāms. Mūsu gadījumā tas bija vecs, izstrādāts grants karjers, kurā redzēju iespēju, nedaudz piestrādājot, izveidot medību šautuvi. Galvenais, lai būtu pietiekams attālums no dzīvojamām mājām un šautuvē būtu robežsienas,” norāda J. Bērziņš. Viņš uzsver, ka medniekiem jāprot labi šaut, bet lai to izdarītu, ir daudz jātrenējas.
“Mūsu izveidotā šautuve tiešām ir vienkārša. Šaujam no 100 metru distances, kas ir pietiekami. Pašu kolektīva vajadzībām šautuve ir apmierinoša, taču pie mums trenēties brauc arī mednieki no kaimiņu kolektīviem, kā arī no vēsturiskā Limbažu rajona. Ir jaunie mednieki, kuri vēlas trenēties vai piešaut tikko nopirktu ieroci. To visu šādā vienkāršā šautuvē var izdarīt,” stāsta J. Bērziņš, bilstot, ka šautuvi bieži izmanto kluba biedri. “Aktīvi piedalāmies mednieku sacensībās un pasākumos. Ir būtiski ik pa laikam patrenēt precizitāti. Tas, nenoliedzami, noder arī ikdienā, ejot medībās. Mazāka skāde, ja mednieks dzīvniekam aizšauj garām, taču ja tas tiek ievainots un ieskrien mežā, ir daudz sliktāk,” komentē J. Bērziņš.
Šim viedoklim piekrīt arī viens no medību kolektīva vadītājiem Rolands
Zeps, kurš teic, ka šautuves medniekiem nepieciešamas.
“Šautuve ir netālu no mūsu kolektīva mednieku mājas, kaut pirms medībām ir iespēja aiziet uz šautuvi patrenēties. Nesen nopirku jaunu bisi un braucu uz šautuvi, lai saprastu, kā tā šauj. Tāpat, ja mednieks nomaina ierocim munīciju, tas šauj citādi. Tās ir būtiskas nianses, kas jāpārbauda praksē, un medniekam vienmēr jābūt par simts procentiem drošam par savu ieroci,” saka R. Zeps, piebilstot, ka mednieki reizēm mēdz būt arī kūtri, lai dotos uz tālāku šautuvi.
Izrādot “Druvai” “Zaķu” šautuvi, J. Bērziņš stāsta, ka nebūtu slikti, ja šādās šautuvēs varētu trenēties arī šķīvīšu disciplīnā. Tas noderētu pirms pīļu medību sezonas. Pieredzējušais mednieks norāda, ka Latvijā mednieki par maz trenējas šautuvēs. Citāda prakse esot daudzviet ārzemēs, kur ir daudz šautuvju un mednieki tās izmanto bieži.
J. Bērziņš norāda, ka šautuvju izveidošanā atbalstu var sniegt arī vietējās pašvaldības, kuras līdz ar citām institūcijām sniedz savu piekrišanu.
Liene Lote Grizāne
Komentāri