Jaunieši arvien biežāk profesionāla ārsta vietā palīdzību vispirms meklē interneta vietnēs un nereti tikai akūtos gadījumos vēršas pie mediķiem, novērojuši medicīnas sabiedrības “ARS” mediķi.
Terapeite Lāsma Četverga stāsta, ka tikai apmēram 20% jauniešu ir tādi, kas laikus meklē palīdzību, taču lielākoties šie pacienti ir no hronisko slimnieku grupas. Pie ārsta nāk tie, kam jau ir hroniskas slimības, kas mēdz saasināties, tāpēc jaunie cilvēki ir spiesti veikt regulāras pārbaudes. Tas skaidrojams ar to, ka jauniešu vidū veselība ļoti lēni kļūst par vērtību, skaidro mediķe.
Mūsdienās visdažādākajos jautājumos meklētājprogramma “Google” kļūst par jaunu cilvēku pirmo padomdevēju un palīgu. Tajā nereti tiek meklēta visa nepieciešamā informācija, bieži vien arī par dažādiem saslimšanas simptomiem, slimības iespējamo attīstību, asinsanalīzēm un citām līdzīgām lietām.
Mediķi atzīst, ka, no vienas puses, nav slikti, ka arī tādā veidā iespējams atrast informāciju un ka jaunieši to izmanto. Taču, no otras puses, katrs gadījums ir ļoti individuāls, svarīgi ir visi blakusapstākļi, kas ietekmē viena vai otra simptoma esamību, bet jauniešiem trūkst profesionālo zināšanu, un nereti informācija tiek nepareizi interpretēta. Tāpēc nepieciešams speciālista – mediķa – skaidrojums un konsultācija.
Četverga stāsta, ka, neskatoties uz iepriekš minētajām problēmām, veselībai tiek pievērsta lielāka vērība, taču vislielākā jauniešu kļūda ir tā, ka viņi neprot sabalansēt savu dienas režīmu – mācības, darbu, izklaidi un atpūtu, kas nereti arī izraisa veselības problēmas.
Tāpat arī par veselības ienaidnieku var uzskatīt virkni moderno tehnoloģiju, kas neveicina izvēli par labu veselīgam dzīvesveidam. Piemēram, vidēji trešā daļa skolēnu četras vai vairāk stundas dienā skatās televīziju, bet brīvdienās to dara gandrīz puse. Visā pasaulē cilvēki kļūst arvien mazkustīgāki, viņu dzīvesveids paliek arvien sēdošāks, jo fizisko aktivitāšu skaits samazinās.
Katram jaunietim būtu jāprot sabalansēt fiziskās aktivitātes, ēšanas paradumi un citi ikdienas procesi, lai nerastos veselības problēmas, piemēram, galvassāpes, kam viens no cēloņiem var būt pārslodze, vai muguras sāpes, ko nereti izraisa mazkustīgs dzīvesveids. Ja to neizdodas panākt pašu spēkiem, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta, kas var palīdzēt atrast pareizo ceļu, uzsver ārsti.
Ekonomiskās krīzes apstākļos daudziem jauniešiem samazinās iespējas regulāri apmeklēt ārstu. Arī ģimenes ārsti tiem studentiem, kuri izglītošanos turpina tālāk no mājām, vairs nav brīvi pieejami. Taču tie nebūt nav iemesli, lai prioritāšu skalā veselību nobīdītu otrajā desmitniekā. Jauniešiem būtu jāņem vērā, ka pašlaik daudzas medicīnas iestādes ir samazinājušas ārstniecības pakalpojumu cenas. Tāpat jācenšas izmantot visdažādākās akcijas un atlaides.
Neviena problēma un slimība nepazudīs pati no sevis, tāpēc arī lētāk būs reizi pusgadā vai vismaz reizi gadā apmeklēt zobārstu, kā arī ik gadu padomāt par terapeita vai sava ģimenes ārsta apmeklējumu, veicot primārās analīzes un pārbaudot redzi, uzsver speciālisti.
Eiropas Savienības (ES) veselības aizsardzības portāla apkopotie dati liecina, ka jauniešu veselība ES valstīs ir labāka nekā jebkad iepriekš, tomēr joprojām pastāv bažas par tādām populārām un izplatītām jauniešu veselību ietekmējošām problēmām kā garīgā pārslodze, pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana, zema pārtikas uzturvērtība un fizisko aktivitāšu trūkums.
Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums liecina, ka laika periodā no 2001.gada līdz 2006.gadam alkohola lietošana un intoksikācija jauniešu vidū Latvijā ir pieaugusi par 141%, un tā vēl joprojām turpina palielināties.
LETA
Komentāri