Piektdien, 12.augustā, Cēsīs notiks pirmā mediķu protesta akcija pret neatliekamās palīdzības finansējuma samazinājumu. Akcija ieplānota plkst.17 pie laikraksta “Druva” redakcijas Gaujas ielā, kad tajā ieradīsies Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), kurš piektdien darba vizītē apmeklēs Cēsis.
Kā pastāstīja Cēsu rajona veselības aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Valda Stanne, protesta akcijai mediķi būs sagatavojuši plakātus, nekādas prasības nav paredzēts iesniegt, bet protesta akcijas dalībnieki cer, ka izdosies aprunāties ar Dombrovski.
Protestam varētu pulcēties apmēram 40 medicīnas darbinieki, tiek aicināti arī iedzīvotāji, jo viņi tieši izjutīs finansējuma trūkumu.
Atbalstīt Cēsu kolēģus ieradīsies arī mediķi no Ogres, kur pikets paredzēts 17.augustā. To apmeklēt plānojuši arī Cēsu pārstāvji.
“Mediķi pašlaik nostādīti gandrīz Dieva vietā. Kad cilvēks ar savu problēmu nonāk uzņemšanā, mums jāatsaka, jo nevaram palīdzēt finansējuma trūkuma dēļ. No vienas puses, mēs kalpojam tautai, no otras, mums finansējumu nogriež un palīdzēt aizliedz,”
sacīja Stanne.
Mediķiem nav skaidrs, kas cilvēkiem palīdzēs, ja Cēsu klīnikai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai finansējumu nepiešķirs – bijušais Cēsu rajons esot liels un Cēsu klīniku apmeklē arī iedzīvotāji no Smiltenes un Limbažiem. Valmiera kā reģionālā slimnīca visus pacientus nevarēšot uzņemt.
LETA jau ziņoja, ka pirmā mediķu protesta akcija pret neatliekamās palīdzības finansējuma samazinājumu notiks jau rīt Cēsīs, nākamnedēļ tādas notiks arī Ogrē, Kuldīgā. Protesta akciju laikā pacientu drošība netiks apdraudēta, – Latvijas radio šorīt sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Ja pirmajās protesta akcijā valdība, Saeima, arī Valsts prezidents, kurš pašlaik vada Saeimu, neieklausīsies, mediķu protesta akcijas paplašināsies, tās notiks arī Rīgā, sacīja Keris.
Mediķi izvirza konkrētas prasības – piešķirt papildu finansējumu, lai varētu nodrošināt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību nepieciešamajā līmenī. Konkrētais papildfinansējuma apjoms vēl tiek precizēts.
Mediķu arodbiedrības vadītājs sacīja, ka situācija ar finansējuma trūkumu veselības aprūpē otrajā pusgadā atkārtojas jau vairākus gadus pēc kārtas, – nākamā gada valsts budžetā veselības aprūpei būtu jāparedz finansējums ne mazāk kā 4% no iekšzemes kopprodukta.
Keris sacīja, ka Latvijā finansējums veselības aprūpei netiek plānots atkarībā no pacientu skaita, bet gan pacientu skaits tiek plānots pēc tā, cik lielu finansējumu veselības aprūpei piešķīrusi valdība.
Mediķu arodbiedrība iestājas arī par konkurētspējīga atalgojuma noteikšanu ārstiem un medicīnas māsām. Kā sacīja Keris, pagājušajā gadā no medicīnas iestāžu beidzējiem tikai 55% ārstu un 17% medmāsu strādā savā profesijā Latvijā, pārējie vai nu emigrējuši no valsts, vai arī nestrādā savā profesijā.
Komentāri