Kā rakstnieki apgalvoja, tiekoties ar viņu daiļrades interesentiem Izstāžu namā, saikne ar Cēsīm abiem ir ilga un noturīga. Vladimirs ir dzimis cēsnieks, pilsētas nomalē vismaz pāris vasaras ganījis govis, bērnības un jaunības gadus pavadījis Liepā, tur beidzis pamatskolu. Kaut turpmākie dzīves gadi viņu veduši projām no novada un jau ilgus gadus abi dzīvo pie Staburaga, saikne ar dzimto pusi nav pārtrūkusi. Vladimirs izsakās, ka viņam ir iemīļotais Latvijas trijstūris Cēsis – Alūksne (Māras dzimtene) – Staburags.
V.Kaijaks sarunā ieskicēja atmiņas par mūspusi. Padomju tanku ienākšanu Cēsīs 1940. gada vasarā. Vietējo mākslinieku un daiļamata meistaru izstādes, īpaši viņam atmiņā Ernas Rubenes darinājumi. Ar patiku rakstnieks seko Cēsu izaugsmei. Viņš apgalvo, ka tieši citur dzīvojošs novadnieks, kurš dzimtajā pilsētā iebrauc tikai vairākas reizes gadā, vislabāk var spriest par tās izaugsmi.
Māra Svīre apgalvo, ka viņai ar Cēsīm veidojušās īpašas attiecības kā rakstniecei. Kaut pati ir malēniete, vairākas viņas grāmatas ceļamaizi saņēmušas (prezentācijas notikušas) tieši Cēsīs. To savulaik rosinājusi Rūta Groša, vienlaicīgi ar viņu un pēc R. Grošas aiziešanas mūžībā – Gunta Romanovska.
Vladimirs atcerējās laiku, kad rakstījis scenāriju filmai “Zem apgāztā mēness” un pēc tam ar filmas režisoru Ēriku Lāci trīs mēnešus pavadījis okeānā tās uzņemšanā. Romantiski jaunrades mēneši, kas devuši ierosmi arī turpmākajai daiļradei.
Abi rakstnieki ir sadarbības partneri “Likteņa līdumnieku” tapšanā. Dažs jau aizmirsis ierakstus V.Kaijaka romānu titullapās, taču daudzsēriju mākslas filmas (būs 52 sērijas) nosaukumu zina katrs. Māra apgalvo, ka Vladimirs neiejaucas scenārija tapšanā. Dažreiz, kad rakstnieks grāmatā ierakstījis vārdus: “Pagāja 20 gadi…”, filmas režisore Virdžīnija Lejiņa prasa šos romānā iztrūkstošos gadus scenārijā aizpildīt tās autorei. M. Svīre bijusi spiesta tā patstāvīgi uzrakstīt tekstu vairākām sērijām.
Šī gada beigās jābūt gatavām visām 52 sērijām. TV iecerējusi nākamgad sākt “Likteņa līdumnieku” rādīšanu no 1. sērijas. Tas nozīmē, ka visu 2008. gadu TV skatītāji varēs dzīvot kopā ar V.Kaijaka romānu un “Likteņa līdumnieku” sēriju varoņiem.
Rakstnieka darbs ir daudzveidīgs. Mārai Svīrei pērnziem nācies piedalīties “Lauku Avīzes” rīkotā romānu konkursa žūrijā. Saņemti 23 romāni. Pieci izraudzīti kā publicēšanai piemēroti, pieci varētu būt izmantojami pēc pamatīgas piestrādāšanas un pārveidošanas, pārējie… Var nojaust, cik mokoši ir lasīt darbus, kuru autori pārliecināti, ka arī ir rakstnieki, taču… Bet var jau arī būt, ka pat pēc vairākkārtējām neveiksmēm spējas atraisās un dzimst rakstnieks. Pasaules rakstniecības vēsture ir pamācoša. Ne viens vien kļuvis slavens jau ar pirmo romānu, taču daudziem ceļš uz slavu bijis ērkšķiem kaisīts.
Kāds interesents Izstāžu namā jautāja M. Svīrei, vai viņa nevarētu uzrakstīt romānu par politiskajām norisēm Latvijā kopš 1991. gada. Rakstniece apgalvoja, ka ne. Acīmredzot par šiem gadiem drīz varēs tapt atmiņu stāsti (dažs jau ir), taču daiļdarbi – pēc ilgiem gadiem, kad šīs politiskās skatuves aktieri būs aizgājuši pensijā vai pat aizceļojuši uz…
Biju cerējis, ka M.Svīre daudz stāstīs par savu eseju un atziņu krājumu “Ja pulkstenis nenodos”, V.Kaijaks – par savu 27. grāmatu “Atraidītā sindroms”. Nesagaidīju.
No tikšanās aizgāju nedaudz vīlies. Biju gaidījis dziļāku ieieša-
nu rakstnieku daiļradē. Dažkārt tas ir noticis, citreiz nav iznācis. No kā tas atkarīgs? q
Komentāri