Nu jau vairāk nekā mēnesi sabiedriskās ēdināšanas vietās ir ļauts maltītes izsniegt tikai līdzņemšanai vai piegādāt mājās. Lai gan pastāvīgo klientu loks saglabājies gandrīz katra pavāra virtuvei, šis nosacījums tomēr krietni iedragājis finansiālo situāciju daudziem ēdināšanas uzņēmumiem arī vēsturiskajā Cēsu rajonā.
Epidemioģiskās drošības apsvērumu dēļ līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu kafejnīcās, krodziņos un restorānos kopš 9.novembra ir aizliegta ēdināšana uzņēmuma telpās vai teritorijā. Šī ierobežojuma dēļ iezīmējušās jaunas tendences uzticīgo klientu izvēlēs, vienlaikus gan radušās arī absurdas situācijas, bez kurām gan operatīvi pieņemtu valstisko lēmumu gadījumos, visticamāk, neiztikt.
Tāpat kā pirmās ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, arī rudens nogalē Cēsu Tūrisma informācijas centrs pašvaldības mājaslapā un sociālo tīklu vietnēs publicēja aicinājumu iedzīvotājiem šajā grūtajā laikā atbalstīt Cēsu un pilsētas apkārtnē esošos ēdināšanas uzņēmumus ar maltīšu pasūtīšanu līdzņemšanai. Vienlaikus interesentiem ir pieejams trīs lappušu garš saraksts ar dažādām sabiedriskās ēdināšanas vietām, to plānotajiem darba laikiem (kuri patlaban var mainīties) un kontakttālruņiem. Lai gan pilnīgāka un aktuālāka informācija vairumā gadījumu rodama katra krodziņa vai kafejnīcas kontā sociālajos medijos, tostarp Facebook, “Druvai” lielākoties sazvanītie ēdinātāju pārstāvji apstiprināja –uzticīgo klientu loks nudien atgriežas ik dienu, tomēr kopumā apgrozījums samazinājies dramatiski un nav skaidrības, cik ilgi šādā režīmā katra vieta turpinās darboties. Tāpat visi ēdināšanas jomā strādājošie neslēpa, ka, tā kā publiskajā telpā jau izskanējis par iespējamu esošo ierobežojumu pastiprināšanu, ar bažām gaida otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē spriesto.
Pilsētas centrā pie Vienības laukuma esošās kafejnīcas “Pagrabiņš” un “Cēsis” (“Cēsu rajona patērētāju biedrība”) arī šajos klātienes ēšanas lieguma apstākļos izdevīgā novietojuma dēļ ir ieguvējas. Abās ēdināšanas vietās apliecināja, ka ir ēdāji, kuri turpina nākt dienu no dienas. “Pagrabiņa” vadītāja Dace Kalēja atklāj, ka daļa šo cilvēku jau ieraduši nākt ar saviem traukiem (pārtikas termosiem) pēc pusdienām, lai mazinātu šajos apstākļos likumsakarīgi pieaugošo atkritumu daudzumu. Atsevišķi pasūtījumi esot arī piegādēm noteiktās adresēs, tomēr lielākā daļa nākot uz vietas izvēlēties un paņemt ēdienu uz darbu vai citās gaitās. “Protams, apgrozījums ir krities,” apstiprina iestādes vadītāja, uzreiz piemetinot, ka šo brīdi kaut kā nebūt ar darba pārplānošanu un darbinieku atvaļinājumiem pārdzīvošot, “tomēr trakākā ir neziņa, kas būs tālāk”. Arī kafejnīcas “Cēsis” darbiniece Vineta Brīdaka lēš, ka apgrozījums varētu būt samazinājies dramatiski – pat uz pusi. Ar ēdienu līdzņemšanu gan pastāvīgie klienti – tuvīno veikalu, frizētavu un iestāžu darbinieki – būtu tā kā apraduši, vien zupas tikpat kā neņemot, jo,šķiet, grūtāk transportēt, var izlīt. Nav tās apmeklētāju daļas, kuri bija ieraduši izdzert tasi kafijas vai tējas sasildīšanās nolūkos. “Ielejam jau tajā vienreizlietojamajā trauciņā tēju, bet viņš, nabadziņš, nosalis būdams, to izdzer ārā, aiz durvīm, pat ja te telpā neviena nav.”
Sarežģītāk ar kaut daļēja līdzšinējā pieprasījuma noturēšanu ir pie pilsētas robežas saimniekojošajam krodziņam “Glendeloka”. Šīs vietas saimniece Evija Šaitere stāsta, ka sākotnēji pamēģinājuši arī gatavot darba dienu pusdienas līdzņemšanai, tomēr ātri vien konstatēts – ja nav iespēja uzturēties krodziņa telpās, ēdāju gatavība mērot ceļu līdz “Glendelokai” ir tik neliela, ka tas nelīdz segt pat ēkas uzturēšanas izmaksas. “Apgrozījums ir neaptverami krities,” atzīst kafejnīcas vadītāja, atklājot, ka no divām ēdināšanas vietām (otra – pilsētas centrā esošā kafejnīca “Vendene”) patlaban darba dienās slēgtas abas, bet brīvdienu maltītes pēc pasūtījuma tiek gatavotas “Glendelokā”. Uz nedēļas nogalēm daži pasūtījumi no tīmeklī aktualizētās ēdienkartes gan pienākot.
Tikai brīvdienās tagad strādā arī Līgatnes krodziņš “Pie Jančuka”. Tā īpašnieks Jānis Smerliņš arī teic, ka nedaudz pamēģināts vēl darba dienās, tomēr šeit klientu vidū vairāk ir tūristu nekā vietējo iedzīvotāju. Ir gan tie, kas tīmeklī ar ēdienkarti jau iepazinušies un telefoniski izteic vēlmes, gan tādi klienti – pārsvarā jau minētie tūristi –, kuri piebrauc, klātienē izvēlas un tad dodas pastaigā, kamēr pavārs visu sagatavo. Ēdienkarte šajā mēnesī mainīta gan neesot, bet arī J.Smerliņš apliecina – zupas nudien līdzi tikpat kā negribot ņemt.
Ar zināmu pagaidu režīmu savu izdzīvošanu radusi arī Vecpiebalgā esošā kafejnīca “Laura”. Saīsināts darba laiks, un patlaban šī vieta nedēļas nogalēs arī nestrādā, jo caurbraucēju un viesu šajā laikā nu nepavisam vairs nav. Arī darba dienās pamatā tiek piedāvāts tikai komplekso pusdienu variants, bet tam ir savs pieprasījums, un tāpat kā Cēsīs – arī šeit ļaudis sāk nākt ar saviem termosiem. Interese par kafejnīcas piedāvājumu svētku galdam mājās gan vēl nav bijusi.
Komentāri