Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Mājražotāji padoties negrasās

Monika Sproģe
23:00
08.04.2020
4
Majrazotaji Fotomarta 1

Pēdējos gados mājražotāju kustība pārtikas tirgū veiksmīgi konkurējusi ar lielajiem ražotājiem. Daudzi aktīvākie lauku iedzīvotāji atzinuši, ka tā ir iespēja nevis sūkstīties par dzīvi, bet aktīvi rosīties. Savukārt mājas apstākļos ražotu produktu patērētājiem tas dod iespēju savā ikdienas uzturā lietot vietējās izcelsmes kvalitatīvus produktus.

Arī Ekonomikas ministrija vairākkārt paudusi, ka mikro un maziem uzņēmumiem, pie kā pieskaitāmi arī mājražotāji, ir nozīmīga loma Latvijas ekonomikā. Šajos uzņēmumos nodarbinātie nodrošina labklājību sev, savām ģimenēm, kā arī rada nodokļu ieņēmumus un nodrošina preces un pakalpojumus lielākiem uzņēmumiem, kas tālāk jau rada augstākas vērtības produktus un dod lielāku devumu kopējai ekonomikas izaugsmei.
Taču tagad, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija, vairums mājražotāju spiesti atturēties no tiešās pārdošanas dažādos tirdziņos un savu rosīšanos uz laiku ir apturējuši vai plāno, kā darboties citādi.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Cēsu nodaļas biroja vadītāja p.i. Dace Kalniņa klāsta, ka šobrīd mājražotājiem neklājas viegli, jo lielie tirgi ir slēgti, vien šur tur notiek kāds mazāks tirdziņš, taču vairāk rosības manāms neformālā preču piegādē – no ražotāja durvīm līdz patērētāja slieksnim.

“Mājražotāju noskaņojums ir ļoti atšķirīgs, bet jāteic, ka šie ierobežojumi nebūs mūžīgi. Viss ir pārejošs. Esam apzinājuši vairākus mājražotājus, vismaz savstarpējā saziņā visi ir apliecinājuši, ka padoties negrasās. Lai gan cilvēkam no malas varētu šķist, ka nenotiek vispār nekas, tā vis nav. Piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) “Zaļais grozs” ir apliecinājusi, ka patlaban pieprasījums pēc dārzeņiem un produktiem ir milzīgs. “Zaļais grozs” arī domā, kā atbilstoši nosacījumiem iepakot produkciju, vienlaikus samazinot inficēšanās riskus, bet darbs neapstājas. Produktus ko­operatīvs piegādā klientiem mājās,” stāsta D. Kalniņa.

Viņa arī piebilst, ka viss slēpjas paša mājražotāja attieksmē, kā viņš uz šo situāciju raugās: “Ir vērts sev uzdot jautājumu, vai es risinu savus sarežģījumus pats, vai pārmetu citiem, ka viņi manus jautājumus nerisina. Protams, pau­ze ir grūta, bet neesam dzirdējuši, ka kāds gatavotos izbeigt savu darbību. Pārtikas ražotāji vienmēr būs vajadzīgi, turklāt, atbalstot vietējo ražotāju, mēs ātrāk atveseļosim tirgu.”

Kitija Dzērve no Straupes pagasta “Aijas kūkas” stāsta, ka Straupes labumu tirdziņš, kas ilgāku laiku bijis konditorijas produktu stabila noieta vieta, tagad nestrādā. Taču “Aijas kūkas” piektdienās un sestdienās veic aktīvākas individuālās piegādes uz Cēsīm un Rīgu. “Protams, patlaban cilvēki kūkas ēd mazāk, bet, piemēram, Straupes pienotavas veikaliņā, kurā var iegādāties arī mūsu produkciju, cilvēki iepērkas aktīvāk nekā līdz šim. Šajos pandēmijas apstākļos cilvēki izvairās no lielajiem tirdzniecības centriem, priekšroku dodot mazajiem veikaliņiem, mums tas nāk tikai par labu. Protams, gribam atpakaļ mūsu tirdziņu, bet grūti prognozēt, kas sagaida nākotnē. Skaidrs, ka tā, kā bija, vairs nebūs. Šobrīd pieņemam ikvienu pasūtījumu. Tāpat šī situācija likusi paskatīties uz savu darbu citām acīm. Ja agrāk šķita, ka pasūtījumi vienkārši ir, un par to galvu nelauzīju, tad tagad aizdomājos, cik nozīmīgs ir katrs klients. Iepriekš nācās kādam atteikt, jo nevarēju visu pagūt, tagad par katru pasūtījumu izjūtu pateicību,” saka K. Dzērve. Viņa arī piebilst, ka tieši pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas pie viņiem bijuši PVD inspektori. “Tā bija ikgadējā plānotā pārbaude ar mērķi izvērtēt, vai strādājam atbilstoši prasībām. Mūsu darbā, neskatoties uz ārējiem apstākļiem, visu laiku jāstrādā, stingri ievērojot higiēnas prasības, tāpēc tagad nekas daudz nemainās – rokas mazgājam kā līdz šim. Visas darba virsmas tiek dezinficētas, tikai tagad ar dezinfekcijas līdzekļiem apstrādājam arī durvju rokturus. To agrāk nedarījām,” stāsta K. Dzērve. Viņa uz situāciju raugās optimistiski, sakot, ka līdzīgi kā 2008. gada finanšu krīze mudināja cilvēkus pārorientēties uz mājražošanu vai amatniecību, arī šis periods ieviesīs interesantus jauninājumus.

Priekuļu mājražotāja Ilga Cābule klientiem piedāvā garš­vielas, augļus, zaļumus un ogas. Viņa teic, ka patlaban uz priekšu neko neplāno, bet esošā darbošanās ir pilnībā apstājusies. “Ar interneta starpniecību neko nepārdodam un nepārdosim. Mums ir cieša sadarbība ar Rīgas restorāniem, lai arī cik grūti šobrīd nebūtu, ticu, ka drīzumā tie atsāks darbību. Tādēļ nevaram šiem pasūtījumiem atmest ar roku un slēgt jaunus sadarbības līgumus. Kad epidēmija pāries, restorāniem mūsu produkciju vajadzēs. Bija iecere, ka marta beigās uz restorāniem vedīsim pirmos zaļumus, tagad viss jau sadīdzis, bet neko jau neiztirgosim. Būs zaudējumi. Cik? To neesam aplēsuši, negribu bojāt sev garastāvokli. Mēs šo laiku pavadām mierā un klusumā. Citu ienākumu avotu mums nav, bet tāpēc jau negrasāmies ieslīgt grūtsirdībā. Kādi tik laiki nav piedzīvoti un pārdzīvoti, viss ir pārejošs, un cilvēkiem ēst taču vajadzēs,” saka I. Cābule.

Savukārt Brigita Buldure no Raunas puses jau vairākus gadus pircējiem piedāvā svaigpienu. “Mums ir savs pastāvīgais klientu loks. Cilvēki zvana, kā zvanījuši, nekas būtiski nemainās. Strā­dājam, kā ierasts, braucam pie klientiem,” saka B. Buldure.

LLKC ziņo, ka pašreiz pastiprināti strādā, pilnveidojot interneta lapu “Novada garša”, un aicina tos mājražotājus, kuri šajā vietnē nav pieteikušies, vērsties pie savu novadu LLKC konsultantiem ar lūgumu ievietot par sevi informāciju tiešsaistē.

“Šajā vietnē būs ziņas par vietējiem ražotājiem, kuri tiešajā tirdz­niecībā piedāvā savu produkciju -dārzeņus, medu, pašceptu maizi, kūpinātu gaļu -, tātad kaut ko ražo mājas apstākļos un piedāvā tirgošanā. Ceram, ka šāda vienkopus pieejama un viegli uztverama informācija palīdzēs pircējam atrast savu īsto mājražotāju, bet mājražotājam paplašināt klientu loku. Un, ņemot vērā, ka dārzeņu un augļu krājumus veido rudenī, aicinām pilsētniekus jau tagad sazināties ar saimniecībām, piesakot, kādus dārzeņus vai augļus un cik lielā apjomā rudenī no konkrētās saimniecības labprāt iegādātos. Šajā situācijā ieguvējas būs abas puses,” saka D. Kalniņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
53

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi