Atskatoties uz aizejošo gadu, atmiņas noliktavā ar uzrakstu “Pozitīvas emocijas” šogad gūluši vairāki notikumi. Vairāki no tiem saistās ar redzēto un piedzīvoto svešās zemēs, tāpēc vēlreiz gribas ļauties piedzīvotajam Itālijā, kur martā nonācu kopā ar citiem reģionālo preses izdevumu žurnālistiem.
Naksnīgais pārgājiens cauri Romai, Neapole ar tās šaurajām ieliņām un īstu itāļu picu radīja neaizmirstamu iespaidu, bet vislielāko sajūsmu tomēr atstāja mazie Itālijas ciematiņi tālu prom no lielajām pilsētām. Īpaši spilgti atmiņā iespiedusies aina kādā ciematiņā, kur pie kafejnīcas zem liela vīna koka zariem sēdēja vairāki vīri, pārspriežot ikdienas aktualitātes un malkojot vīnu. Lūk, īstā Itālija, kādu esam pieraduši redzēt filmās, fotogrāfijās. Nevis tā milzīgā kņada lielpilsētās, bet tieši šis mazo ciematiņu miers, kur laiks likās apstājies savā plūdumā. Tagad gada nogales skrējienā ar skaudību atceros šo ainu, kurā no steigas nebija ne miņas.
Latvijā vēl tikai pirmie pumpuri gatavojās izsprāgt, bet Itālijā jau smaržoja nopļauta zāle, saulīte sildīja krietni un bija sajūta – te gribētu palikt un dzīvot. Sēdēt piesaulītē pie savas mājiņas, ēst siltu ciabatu, pamērcētu paša spiestā olīveļā, iemalkojot vīnu no sava vīna dārziņa, un sajust, kā laiks lēni un mierīgi plūst garām, nesaucot līdzi. Skatījos caur autobusa logu uz garām slīdošo ainavu un domāju, cik viņiem labi – pie katras mājas olīvkociņi, vīna dārziņš, apelsīnu un citronu koki, viss, ko sirds kāro. Mums tas jāpērk par naudu veikalā, bet tur viss pie rokas un, galvenais, svaigs un smaržīgs.
Protams, var jau teikt, ka nekur nav tik labi kā mājās, ka arī mums pašu dārzā aug kāļi, bietes, burkāniņi, bet šīs dažas dienas Itālijā lika uz šo valsti paraudzīties pavisam citām acīm un pat nedaudz iemīlēties tajā. Sapratu, ja kādreiz radīsies iespēja aizbraukt uz šo dienvidu zemi, negribu redzēt lielpilsētas, bet braukt pa mazajiem ciematiņiem, lai atkal izjustu Itālijas mierīgo laika plūdumu un aizmirstu, ka kaut kur netālu auļo, mutuļo un virpuļo dzīve, kurai mēs par katru cenu cenšamies tikt līdzi.
Komentāri