Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Mainās pircēju paradumi, bet mazāk nepērk

Sarmīte Feldmane
00:00
13.01.2021
5
Skestera Austinas 1

Mainoties ikdienas dzīvei, kurā noteicošie ir ierobežojumi, attālinātais darbs un mācības, cilvēki pamazām vien atsakās no paradumiem, no pierastā.

Tas ietekmē tos, kuru pakalpojumus, saražoto, piedāvāto izmanto. Pavisam pierasti bija, ka skolasbērni ieskrien vietējā veikalā vai kafejnīcā, nopērk kādu smalkmaizīti, picu vai kārumu, tagad ne. Kad svinējām svētkus, aicinājām radus, draugus, pasūtījām plātsmaizes, pīrādziņus, cepešus, kūkas, tagad ne.

“Reti kurš pērk gatavo produkciju, kaut ko ātrākai apēšanai. Skolēni gan pēdējā laikā saldumus vairs ne tik daudz pirka, kādu bulciņu, dzērienu. Tūristi iegriezās, nopirka smalkmaizītes, kādus salātus. Tagad tūristu vispār nav. Raunēnieši, braucot ciemos, kaut ko nopirka ciemakukulim, tagad visi dzīvo mājās,” stāsta SIA “Nestik” “Elvi” veikala Raunā vadītāja Daiga Kalēja un uzsver, ka šoziem izteikti mainījies tas, ko cilvēki vairāk pērk.

“Ir vairāk laika, lai gatavotu mājās. Tāpēc vairāk pērk gaļu, piena produktus,” pastāsta D.Ka­lēja un atklāj, ka gadiem bijis ierasts, ka Ziemassvētkiem parasti mielasts tiek gatavots mājās, bet Vecgada vakara galdam jau gatavus ēdienus pirka veikalā. Šajā gadu mijā lielākā daļa ģimeņu gatavoja mājās.

“Pieprasījums pēc konditorejas ir samazinājies. Tortes nepērk. Agrāk pirms svētkiem strādājām naktīs, lai visus pasūtījumus izpildītu. Nav viesību, nevajag tortes,” teic D.Kalēja un uzsver – ir jāpielāgojas situācijai un jāmeklē jaunas iespējas, jāizmanto resursi.

Tam piekrīt arī SIA “Roze MJ” līdzīpašnieks Māris Šķesteris. Maiznīca “Roze” un veikals atrodas pretī Straupes skolai. Skolas laikā bērni labprāt ieskrēja kaut ko nopirkt. “Skolēni ir mājās, vecāki retāk nāk iepirkties, bet iegādājas lielākus pirkumus. Ja bērns nopirka vienu bulciņu, vecāki pārdienās iegādājas divas. Nevar teikt, ka kopumā pieprasījums, tas, ko saražojam un pārdodam, ir samazinājies, pieprasījums ir pamainījies,” vērtē M.Šķesteris.

Vairāk tiek pārdota “Roze” maize, taču pieprasījums pēc tortēm samazinājies pat par 60 procentiem. Uzņēmējs uzsver: “Ja nevar rīkot viesības, kāzas, bēres, protams, nepērk tortes.” Pārējā konditoreja un maizes izstrādājumi, kuru ir vairāk nekā simts nosaukumu, tiek pirkti tāpat kā iepriekš. Katra konditore specializējusies kādu cepumu, smalkmaizīšu vai maizes cepšanā. Tā Inese Tīce un Ināra Kursīte lepojas, ka viņu ceptās “Austiņas” un dažādie cepumi allaž tiek slavēti. Arī Straupē vasarā bija daudz tūristu, kuri noteikti iegriezās vietējā veikalā.

Gan D.Kalēja, gan M. Šķesteris atzīst, ka vasarā situ­ācija bijusi ļoti laba, pircēju netrūcis. “Jūtam, ka daudzi pilsētnieki pārcēlušies uz laukiem, te dzīvo un strādā attālināti. Viņi ir mūsu klienti. Arī tas izlīdzina apgrozījumu,” stāsta M.Šķesteris, bet D.Kalēja uzsver, ka ražotājam un tirgotājam ir jādzīvo līdzi pircēju paradumiem. “Ja agrāk varēja aizbraukt iepirkties uz Rīgu, Smilteni, Cēsīm vai citur, tagad lielākoties nepieciešamo iegādājas vietējos veikalos. Un pircējs grib arī ko citu, ne tikai ikdienā pierasto. Viņš vairāk gaida no savējiem. Protams, katram pircējam nepieciešams kas savs, bet tirgotājiem un ražotājiem jāspēj to piedāvāt,” pārdomās dalās D.Kalēja.

Lai arī par pieprasījuma samazinājumu uzņēmēji nesūdzas, šis laiks tiek izmantots, lai apsvērtu šogad darāmo, kā arī nodrošinātu strādājošajiem darbu. “Tā kā pieprasījums pēc tortēm sarucis, cepējas pamazām iet atvaļinājumā. Visi ceram, ka vasarā situācija valstī mainīsies,” saka M.Šķesteris un atklāj, ja vien nekas nemainīsies, ir iecere ceptuvē veikt remontu, izveidot kulinārijas cehu, tiek arī gādātas jaunas iekārtas, lai atvieglotu roku darbu.

Savukārt “Elvi” veikalā Raunā jau no rudens tiek piedāvātas siltas pusdienas. “Patlaban Raunā nav citu iespēju iegādāties siltu ēdienu. Kūkas jācep mazāk, bet ir pieprasījums pēc siltiem ēdieniem, darbiniekiem ir darbs. Ik dienu piedāvājam trīs vienkāršus ēdienus: plovu, kartupeļus ar mērci, kartupeļu sacepumu, pankūkas. Katru dienu ko citu, pusdienlaikā ēdēji ir, paņem siltās pusdienas trauciņos,” atklāj D.Kalēja, uzsverot, ka uzņēmējdarbībā vienmēr jārēķinās ar ko negaidītu un katrā brīdī jārod cits risinājums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
18

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
78

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi