Madonas novada pašvaldības komisija apsekojusi astoņas saimniecības, kuras cietušas Lubānas ezera plūdos. Konstatēts, ka kopējā appludinātā platība ir 127 hektāri, informēja sarunā Madonas novada domes priekšsēdētājs Andreju Ceļapīters (TP).
No šiem 127 hektāriem 62 hektāri ir sējai sagatavotie lauki, bet pārējie 65 hektāri ir ziemāju sējumi. Pļavas, kuras cietušas plūdos, netiek ņemtas vērā, jo tās radīšot tikai neērtības, nevis zaudējumus zemniekiem.
Pašlaik vēl tiek gaidīts, cik daudz ziemāju būs izdzīvojis, tādēļ zaudējumu aprēķins vēl nav pabeigts.
Lai arī ūdens no laukiem ir atkāpies, tie vēl nav pilnīgi sausi. Plūdos cietusī aramzeme būs jāpārstrādā. Kā stāsta Ceļapīters, zemniekiem būs jāvērtē, vai iepriekš applūdušajos laukos šogad vispār kaut ko varēs iesēt, vai ar tehniku būs iespējams uz lauka uzbraukt.
Dzelzsbetona konstrukcijas, kuras ir pagaidu risinājums salūzušo Kalnagala slūžu vietā, tuvākajā laikā tiks pastiprinātas, izmantojot dzelzs aizvara elementus.
Kā ziņots, 4.maija pēcpusdienā Lubānas ezera ūdens pārrāva Kalnagala slūžas – tika bojāts slūžu aizvara mehānisms un ūdens izplūdis aptuveni 100 hektāru lielā teritorijā, pastāstīja Madonas novada Barkavas pagasta pārvaldes vadītājs Staņislavs Smelters.
Lubānas ezera ūdens savā ceļā skāra divus pagastus – Ošupes un Barkavas pagastu. Teritorijā applūda pļavas un sējumi. Kā raksturoja Smelters, “ūdens straume ir neiedomājama”.
Kā stāstīja Ceļapīters, šajā pavasarī ūdens līmenis ezerā ir bijis liels. Tas saistīts gan ar dziļo sniegu, gan slūžu sistēmu, kas ezerā izveidota pagājušā gadsimta 80.gados, un līdz ar tās uzstādīšanu ūdens līmenis ezerā pacelts.
5.maija vakarā veiksmīgi izdevies apturēt ūdens straumi pie bojātajām Kalnagala slūžām, ar ceļamkrānu Lubānas ezerā ieguldot deviņus metrus garas dzelzsbetona konstrukcijas.
Kā spriež Madonas novada domes priekšsēdētājs, pašlaik applūdušās pļavas līdz pļaušanas laikam būs atkopušās un tām nekādi zaudējumi nebūs nodarīti. Savukārt sējai iepriekš sagatavotos laukus nevarēs izmantot vēl vismaz līdz maija beigām. To, vai plūdu rezultātā būs bojāti arī ziemāji, varēs pateikt tikai pēc pāris nedēļām.
Novada pašvaldībai nebūs līdzekļu, lai zemniekiem kompensētu zaudējumus, kas radušies plūdu dēļ. Lai kompensētu radītos zaudējumus, novada pašvaldība plāno vērsties pie Zemkopības ministrijas un Ministru prezidenta ar lūgumu segt radušos zaudējumus no līdzekļiem, kas paredzēti ārkārtas gadījumiem.
Slūžu vietā ieguldītās dzelzsbetona plāksnes gan esot avārijas risinājums, un salūzušās slūžas nepieciešams atjaunot. Kā uzskata Ceļapīters, salūzusī slūžu konstrukcija ir neveiksmīga un tā jāmaina. “Mums ir priekšlikums, ka aizvara mehānisma slūžas, kas tika salauztas, ir jānomaina pret pārgāzes mehānismu. Ūdens plūstu pa augšu slūžām, un tā būtu drošāk. Arī palu laikā ezers ar kanālu būtu savienots, arī zivīm būtu ceļš,” skaidro Ceļapīters.
Kā iepriekš atzina valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” valdes loceklis Pēteris Kalniņš, darbi pie slūžu atjaunošanas nesāksies ātrāk par maija nogali.
LETA
Komentāri