Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Madonā šodien izstāde ''Vērtību inventerizācija'' atklāšana

Druva
10:30
03.02.2010
20

Madonas muzeja izstāžu zālēs sestdien šodien, plkst. 13 izstādes „Vērtību inventarizācija” atklāšana, tikšanās ar radošās darbnīcas „Vēverīšas” vadītāju Dagniju Kupču. Šajā reizē aizsāksim pasākumu ciklu ģimenēm – „Ko glabā muzejs?”, kurā meklēsim atbildes uz jautājumu – ko tad īsti glabā muzejs? Aicinām uz vērtību inventarizāciju lielos un mazos, lai kopā ar muzeja speciālistiem atcerētos un līdzi darbotos .

Domāju, daudzi pazīst Dagniju Kupču no Cēsīm. Jau ilgus gadus viņa vada radošo darbnīcu „Vēverīšas” Cēsīs un pulcina audējas un rokdarbnieces Vecpiebalgā. Dagnijas darbība ir ļoti mērķtiecīga.

Cēsu 800 gades (2006) svinību laikā tika atklāta izstāde „Cēsu novads tautas tērpos”. D. Kupča: „Projekta pamatā bija ideja darināt Cēsu novada tērpus pilnā komplektā, tādēļ piedalījās dažādu profesiju meistari. Tā gatavota 3 gadus, jo katrs darbs prasa savu laiku, ja gribam to padarīt kā nākas, ne virspusēji, tā teikt „ķeksītim”.”

Dagnija novērojusi, ka latvieši ne tikai Dziesmu svētkos, bet

arī Jāņos, ģimenes svētkos, kāzās, arī izlaidumos labprāt uzvelk tautas tērpu. Mūsu valsts pārstāvji ārzemēs Valsts svētkos pieņemšanās velk tautastērpu, Dagnija vairākkārt komplektējusi tos Latvijas pārstāvjiem Briselē.

Pēc veiksmīgas uzstāšanās 2008.g. Dziesmu svētku tautas tērpu skatē Rīgā, D. Kupča „Dienas” korespondentei S. Feldmanei teica: „Ar tautas mākslas speciālistēm spriedām, ka laikus jāraksta projekts un jādarina tautas tērpi valdības vīriem un koncertu vadītājiem. Līdz nākamajiem svētkiem to var izdarīt. Citādi, tā dīvaini sanāk – gribam prezentēt Latviju, bet nav ko īsti vilkt mugurā. Tāds pats haoss kā politikā, tāds attieksmē pret tautas tērpu.”

Viņa var tā teikt, jo gana daudz piedzīvojusi dažādus kuriozus un nezināšanu.

Dagnija pati turpina mācīties un mācīt.

Pats par sevi saprotams, ka viņa piedalījās projektā

„Tradicionālo prasmju skola 2009”. Vecpiebalgas skolā tika demonstrētas prasmes jostu, lielo lakatu, Piebalgas brunču un šatiera segu aušanā. Atsaucība bijusi ļoti liela. Projekta rezultātā 14 dalībnieces saņēma sertifikātu par prasmju apguvi, bet galvenais – jūtami uzlabojās psiholoģiskais klimats, cilvēkos radās cerība.

Madonā skatīsim Piebalgas novada tērpu kolekciju, lielos lakatus un šatiera segas, arī „Tradicionālo prasmju dienās” austās. Vērtīgs paraugs un pieredze.

Šodien, plkst. 13 aicinām visus interesentus, bet jo īpaši ģimenes ar bērniem, jo aizsāksim muzejā jaunu tradīciju – pasākumu ciklu ģimenēm „Ko glabā muzejs?”.

Tātad – tiksimies ar Dagniju Kupču, atklāsim izstādi „Vērtību inventarizācija” un tad visi kopā dosimies uz pirmo nodarbību „Ķekatās iešanas tradīcijas Vidzemē”, šoreiz par pavasara gaidīšanas svētkiem – meteni. Būs iespēja praktiski pielaikot tradicionālās čigānu – ķekatnieku maskas, uzzinot to simboliku. Saruna par gadskārtu svētkiem –meteni. Ticējumi, mīklas, rotaļas.

Madonas muzejs savos 65 darba gados savācis nenovērtējamu bagātību – liecības par mūsu novada vēsturi. Muzeja krājums, Skolas ielā 12, glabā pāri 120 tūkstošu dažādu sadzīves priekšmetu, amatnieku darba rīkus, fotogrāfiju, grāmatu, gleznu un tekstiliju kolekcijas.

Aicinām uz vērtību inventarizāciju lielos un mazos Madonas muzejā reizi mēnesī (oktobris – aprīlis), kopā ar muzeja speciālistiem ieskatīties – ko glabā muzejs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
9

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
23

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
155

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
83
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
20
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi