Svētdiena, 15. jūnijs
Vārda dienas: Baņuta, Žermēna, Vilija, Vits

Mācās saglabāt paaudžu atmiņas

Druva
15:56
26.02.2013
9
Imgp5457

Valsts kultūras un mūžizglītības centru pārstāvji no desmit Eiropas valstīm pagājušajā nedēļā tikās Cēsīs, lai dalītos zināšanās par dažādām metodēm sabiedrības atmiņas saglabāšanā par pārdzīvotajiem kariem un konfliktiem Eiropā aizvadītajā gadsimtā. Pieredzes apmaiņas pasākums notika projekta „2 WARdS – Europe” ietvaros.

Galvenā projekta ideja ir iesaistīt jauniešus kara liecinieku atmiņu vākšanā un saglabāšanā, tādējādi nepazaudējot sāpīgu, bet būtisku sabiedrības atmiņas daļu. Tikšanās laikā dalībnieki veidoja kopīgu pārskatu par dažādām atmiņu pārmantojamības metodēm, ņemot vērā katras valsts unikālo kontekstu nāciju savstarpējiem konfliktiem pagātnē. Projekta vadītājs Ivo Pīters no Briseles atzina, ka pašlaik vēl nav definēti konkrēti ceļi, kā sasniegt projekta galveno ideju, jo vispirms jāiepazīst visas valstis, to vēsture. „Tik lielā projektā, kad iesaistītas desmit valstis, ir grūti nonākt pie kopsaucēja, kāds būtu labākais veids, kā saglabāt atmiņas. Ir arī jāapsver, kas ir šie galvenie notikumi, kurus nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst, kuri jānodod nākamajām paaudzēm. Divas dienas Cēsīs ļāva daudz vairāk izprast Latvijas vēsturi, tās konfliktus, brīvības cīņas, interesanti bija dzirdēt šeit dzīvojošo cilvēku stāstus par Latviju, tie ir vērti, lai tos nodotu tālāk. Šādi nepieciešams izprast katras dalībvalsts vēsturi,” uzsver I.Pīters, sakot, ka nodot kara atmiņas jaunajai paaudzei ir svarīgi, lai neveidotos konflikti starp paaudzēm, kā arī, lai ikviens labāk izprastu cittautiešus.

Cēsu Kultūras un tūrisma centra projektu vadītāja Ilona Asare atzīst, ka viena no idejām, kas iegūta tikšanās laikā un tuvākajā laikā tiks īstenota, ir videotēkas izveide. „Tā kā no vienas puses projekta mērķpublika ir seniori, 2. pasaules kara aculiecinieki, bet no otras puses jaunieši, tad ir ļoti svarīgi šīs paaudzes apvienot, saliedēt un rast veidu, kā kara atmiņas saglabāt. Viena no metodēm, ko guvām šajās dienās, ir kara atmiņu videotēkas izveide. Šāda prakse jau darbojas Okupācijas muzejā Rīgā, nu arī mēs, Cēsu Vēstures muzeja darbinieki, sadarbībā ar Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrību, vēlamies to izveidot. Tas dotu iespēju jauniešiem iemācīties intervēt cilvēkus, saprast atmiņu stāstus, filmēt video, tos pēc tam montēt, kā arī ļautu atmiņas saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm, lai labāk izprastu vēsturi un sabiedrības attīstības gaitu. Savukārt senioriem būtu iespēja dalīties atmiņās. Visas videoliecības tiktu saglabātas arhīvā un varētu kalpot kā mācību līdzeklis,” uzsver I.Asare.

Projekta dalībnieks Bjerns Bornemans, kurš projektā pārstāv Vāciju, atzīst, ka viesošanās laikā Latvijā viņš visvairāk vēlējies izprast mūsu valsts vēsturi. „Svarīgākais projektā ir kārtīgi izzināt katras valsts piedzīvoto 2. pasaules kara laikā un pēc tā, lai labāk spētu saprast gan savus tautiešus, gan citus Eiropas iedzīvotājus. Pirms tam par Latviju biju dzirdējis ļoti nedaudz, galvenokārt tikai to, ka tā ir maza valsts blakus Krievijai, likās, ka šeit vēl ir padomju vara, visi uzraksti kirilicā, bet, jau izkāpjot no lidmašīnas, sapratu, ka kļūdos un ir jāiepazīst šī valsts tuvāk, kā arī jārada iespēja, kā jaunieši varētu uzzināt par citām valstīm, par cilvēku pārdzīvoto, lai viņiem nerastos šādi maldīgi priekšstati, jo skolā parāda tikai mazu daļiņu no citu valstu vēstures, kas ne vienmēr raksturo patieso situāciju,” uzsver jaunietis.

Projekta partneri ir no Beļģijas, Polijas, Somijas, Austrijas, Vācijas, Čehijas, Horvātijas, Francijas un Ungārijas. Projekts turpināsies divus gadus, kuru laikā dalībniekiem tiks rīkotas kopīgas tikšanās, lai apmainītos pieredzē par veikto darbu vecākās paaudzes liecību dokumentēšanā un organizētu tālākos kopīgos projektus, kas saistīti ar starpkultūru apmaiņu. Projekts tiek īstenots ar ES Mūžizglītības Grundtvig apakšprogrammas atbalstu, kas nodrošina iespēju Eiropas pieaugušo izglītības organizācijām veikt pieredzes apmaiņu, iepazīstot līdzīgu organizāciju darba metodes citās Eiropas valstīs.

Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
5

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
52

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
139

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
45

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Vēlēšanu diena Cēsu novadā

00:00
11.06.2025
104
1

Vēlēšanu dienā, 7.jūnijā, Cēsu novadā valdīja rosība un cilvēki izvēlējās, kā pavadīt šo saulaino sestdienu. Raiskumā jau no rīta pie vēlēšanu iecirkņa ik pa laikam veidojās nelielas rindas – daudzi gribēja novēlēt pirms savām ikdienas gaitām. Arī 50 gadu vecā Raiskuma iedzīvotāja Andreta stāsta, ka viņas dienas plānā vēlēšanas bija pirmais darbs: “Par vēlēšanām domāju […]

Pašvaldību vēlēšanas 2025. Cēsu novads

00:00
10.06.2025
115

Cēsu novadā par savu vietvaru nobalsoja 47,12% jeb    15 779 pilsoņi. Vēlēšanu aktivitāte lielāka nekā 2021.gadā, kad    par jaunā, lielā Cēsu novada domi nobalsoja 36,54% jeb 12 703 balsstiesīgie. Šajās vēlēšanās aktivitāte bijusi lielāka visā Latvijā, pagājušajā nedēļā pie urnām devušies 46,97% jeb 646 867 vēlētāji, pirms četriem gadiem 34,01% vēlētāju. Tagad krietni vairāk […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
3
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
10
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
30
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi