
Valsts kultūras un mūžizglītības centru pārstāvji no desmit Eiropas valstīm pagājušajā nedēļā tikās Cēsīs, lai dalītos zināšanās par dažādām metodēm sabiedrības atmiņas saglabāšanā par pārdzīvotajiem kariem un konfliktiem Eiropā aizvadītajā gadsimtā. Pieredzes apmaiņas pasākums notika projekta „2 WARdS – Europe” ietvaros.
Galvenā projekta ideja ir iesaistīt jauniešus kara liecinieku atmiņu vākšanā un saglabāšanā, tādējādi nepazaudējot sāpīgu, bet būtisku sabiedrības atmiņas daļu. Tikšanās laikā dalībnieki veidoja kopīgu pārskatu par dažādām atmiņu pārmantojamības metodēm, ņemot vērā katras valsts unikālo kontekstu nāciju savstarpējiem konfliktiem pagātnē. Projekta vadītājs Ivo Pīters no Briseles atzina, ka pašlaik vēl nav definēti konkrēti ceļi, kā sasniegt projekta galveno ideju, jo vispirms jāiepazīst visas valstis, to vēsture. „Tik lielā projektā, kad iesaistītas desmit valstis, ir grūti nonākt pie kopsaucēja, kāds būtu labākais veids, kā saglabāt atmiņas. Ir arī jāapsver, kas ir šie galvenie notikumi, kurus nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst, kuri jānodod nākamajām paaudzēm. Divas dienas Cēsīs ļāva daudz vairāk izprast Latvijas vēsturi, tās konfliktus, brīvības cīņas, interesanti bija dzirdēt šeit dzīvojošo cilvēku stāstus par Latviju, tie ir vērti, lai tos nodotu tālāk. Šādi nepieciešams izprast katras dalībvalsts vēsturi,” uzsver I.Pīters, sakot, ka nodot kara atmiņas jaunajai paaudzei ir svarīgi, lai neveidotos konflikti starp paaudzēm, kā arī, lai ikviens labāk izprastu cittautiešus.
Cēsu Kultūras un tūrisma centra projektu vadītāja Ilona Asare atzīst, ka viena no idejām, kas iegūta tikšanās laikā un tuvākajā laikā tiks īstenota, ir videotēkas izveide. „Tā kā no vienas puses projekta mērķpublika ir seniori, 2. pasaules kara aculiecinieki, bet no otras puses jaunieši, tad ir ļoti svarīgi šīs paaudzes apvienot, saliedēt un rast veidu, kā kara atmiņas saglabāt. Viena no metodēm, ko guvām šajās dienās, ir kara atmiņu videotēkas izveide. Šāda prakse jau darbojas Okupācijas muzejā Rīgā, nu arī mēs, Cēsu Vēstures muzeja darbinieki, sadarbībā ar Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrību, vēlamies to izveidot. Tas dotu iespēju jauniešiem iemācīties intervēt cilvēkus, saprast atmiņu stāstus, filmēt video, tos pēc tam montēt, kā arī ļautu atmiņas saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm, lai labāk izprastu vēsturi un sabiedrības attīstības gaitu. Savukārt senioriem būtu iespēja dalīties atmiņās. Visas videoliecības tiktu saglabātas arhīvā un varētu kalpot kā mācību līdzeklis,” uzsver I.Asare.
Projekta dalībnieks Bjerns Bornemans, kurš projektā pārstāv Vāciju, atzīst, ka viesošanās laikā Latvijā viņš visvairāk vēlējies izprast mūsu valsts vēsturi. „Svarīgākais projektā ir kārtīgi izzināt katras valsts piedzīvoto 2. pasaules kara laikā un pēc tā, lai labāk spētu saprast gan savus tautiešus, gan citus Eiropas iedzīvotājus. Pirms tam par Latviju biju dzirdējis ļoti nedaudz, galvenokārt tikai to, ka tā ir maza valsts blakus Krievijai, likās, ka šeit vēl ir padomju vara, visi uzraksti kirilicā, bet, jau izkāpjot no lidmašīnas, sapratu, ka kļūdos un ir jāiepazīst šī valsts tuvāk, kā arī jārada iespēja, kā jaunieši varētu uzzināt par citām valstīm, par cilvēku pārdzīvoto, lai viņiem nerastos šādi maldīgi priekšstati, jo skolā parāda tikai mazu daļiņu no citu valstu vēstures, kas ne vienmēr raksturo patieso situāciju,” uzsver jaunietis.
Projekta partneri ir no Beļģijas, Polijas, Somijas, Austrijas, Vācijas, Čehijas, Horvātijas, Francijas un Ungārijas. Projekts turpināsies divus gadus, kuru laikā dalībniekiem tiks rīkotas kopīgas tikšanās, lai apmainītos pieredzē par veikto darbu vecākās paaudzes liecību dokumentēšanā un organizētu tālākos kopīgos projektus, kas saistīti ar starpkultūru apmaiņu. Projekts tiek īstenots ar ES Mūžizglītības Grundtvig apakšprogrammas atbalstu, kas nodrošina iespēju Eiropas pieaugušo izglītības organizācijām veikt pieredzes apmaiņu, iepazīstot līdzīgu organizāciju darba metodes citās Eiropas valstīs.
Zane Ieviņa
Komentāri