Pirmdiena, 17. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

Lindām Lieldienu meitiņas

Druva
00:00
29.03.2008
47
200803282348034641

Cēsu rajona slimnīcas dzemdību nodaļā pašās Lieldienās šogad pasaulē nāca divas meitenes. Lielstraupes pusē dzīvojošā Sintija pasteidzās rīta pusē, bet cēsniece Annija piedzima dažas minūtes pirms pusnakts. Mammas spriež, ja mazās nebūtu gribējušas būt Lieldienu meitiņas, tad būtu dzimušas aprīļa sākumā, kā bijis paredzēts, bet viņas acīmredzot vēlējušās, lai ap dzimšanas dienas laiku vienmēr būtu arī Lieldienu stāsts. Un vēl kāda sakritība – abu meitenīšu mammas ir Lindas. Vienīgi Lindas Grosbergas ģimenē mazā Sintija ir trešā meita, bet Lindas Kārkliņas ģimenē pirmā atvasīte.

“Druva” apciemoja abas ģimenes, lai parunātos par dzīvi. Kāds gan mājās ienāk pavasaris, ja pirmais tā vēstnesis bijis bērniņš? Dzīve meža ielokā

Lielstraupes pusē meklējamas “Tavaiņu” mājas. Pēc tam, kad esam izlīkumojuši pa sniegotiem meža ceļiem un paspējuši apdomāt, cik viss skaists un balts, ka vasarā te noteikti pilns ar meža ogām, bet rudenī ar sēnēm, mums pretim skrien 11 gadīgā Vineta un piecgadīgā Kitija, sakot, ka mazā māsa mūs jau gaida siltā istabā.

“Cerēju un tiku pie vēl vienas meitas. Pati smējos, ka mums būs un tagad ir trejmeitiņas,” stāsta Linda Grosberga un piebilst: “Pirmajā brīdī likās: šausmas- dzemdības tieši Lieldienās, bet tagad būs ko atcerēties. Tādas nebija bijušas un nebūs nekad mūžā. Lieldienas, tāds sniegs un… Sintija. Viņa tā gribēja. Vienīgais – olu krāsošana nenotika, bet krāsosim tās nākamgad.”

Trejmeitiņu tētis Vladimirs strādā Cēsīs par autoatslēdznieku, bet mamma vienmēr bijusi labā roka, jo dienu no dienas vadījusi meitenēm blakus.

“Esmu rūdīta mājsaimniece, tētis iet darbā, mūs atbalsta un nekā jau netrūkst. Man patīk dzīvot pa māju, visu sakārtot, būt kopā ar bērniem. Noteikti labāk mājās, nekā katru dienu algotā darbā. Un visādiem priekiem atliek laiks. Man patīk adīt, tamborēt. Sintijai, kad vēl mazo nēsāju puncī, tapa sedziņa, cepurīte, zābaciņi. Visām meitām ir bijis manis darināts pūriņš. Esmu saglabājusi, šad tad apskatu, kas mugurā vilkts vecākajai meitai, kas vidējai. Pirmās drēbītes saglabāju, jo tās ir jaukas atmiņas,” stāstīja Linda, kura vienmēr zinājusi, ka viņai būs trīs bērniņi. Kā smejies – plāns nu ir izpildīts.

“Sintija pašlaik ir ļoti mierīga meitene, vismierīgākā no visām. Kad gaidīju, tad tā klauvējās puncī, ka likās – dzims futboliste, bet tikko piedzima, tā attaisīja acis un pasmaidīja – man tas bija tāds pārsteigums,” mīļi noteica Linda, paraugoties te uz mazo kunkulīti klēpī, te ārā pa logu. Viņai pasaule tagad šķiet balta, balta.

”Lauku mājā esmu dzimusi, augusi, man viss te ir mīļš. Saimniecības mums nav, jo liekas, ka neatmaksājas, bet toties dzīvojam meža vidū- klusums un miers, neviens nenāk un netraucē. No dabas dvēselē pārtieku. Varu pilnu krūti svaigu gaisu pievilkt – visur, kur skatos, ir lauki, meži. Tiešām skaisti,” tā Linda un vēroja, kā aiz loga skraida lielās meitas, bet klēpī čāpstinās mazākā. Šajā ģimenē ir pārliecība, ka bērni uz pasaules ir lielākā un paliekošā vērtība. Un tieši viņu smiekli ir dzidrākais laimes avots. Vairāk saules saplānotajā pasaulē

Jauno māmiņu Lindu Kārkliņu un mazo Anniju satikām vēl dzemdību nodaļā. Dienā, kad abas posās mājupceļam. Ģimene dzīvo tepat Cēsīs, bet nevar nenovērtēt šī ceļa skaistumu mazās meitenītes dzīvē, jo viņa pirmoreiz dodas uz savām mājām. Nevis vairs mammas puncī, bet tēta rokās.

“Meitiņa piedzima tikai desmit minūtes pirms pusnakts, pašās Lieldienās. Tētis mums bija blakus un ir ļoti priecīgs. Šīs bija citādas Lieldienas. No rīta paēdām brokastis, sasitāmies ar oliņām, un tad viss sākās. Annija piedzima ne tikai Lieldienās, bet arī savas vecmāmiņas dzimšanas dienā,” tā lielo notikumu atcerējās Linda Kārkliņa un sacīja, ka, lai arī pagaidām Annija ir pirmais un vienīgais bērniņš ģimenē, viņai ne mirkli nebūs garlaicīgi, jo piedzimusi vecākiem, kuri paši auguši kuplās ģimenēs.

“Annijai būs ļoti jauki. Drīz vīra māsai būs meitiņa, vīra brālēnam tūlīt būs dēliņš. Varēs bieži satikties, rotaļāties. Man pašai ir trīs brāļi. Kad visi radi sanākam svētkos kopā, tad ballīte ir vismaz 30 cilvēkiem,” stāstīja Linda.

Linda līdz mazās piedzimšanai strādājusi par grāmatvedi, Annijas tētis Ritvars ir uzņēmējs, kuram tik daudz darba pienākumu, ka grūti visus nosaukt. Abi, līdzko apprecējušies, tā zinājuši, ka šajā pavasarī noteikti jātiek pie bērna, jo tad pavasarim, vasarai un katrai dienai esot cita skaņa.

“Ģimene ir pati lielākā vērtība. Kad būsim veci, tad bērni būs lieli un varēsim vairāk laika veltīt sev. Bet tagad mazajiem. Lai prieks kopā spēlēties, kopā mācīties,” tā nevilšus daudzskaitlī par bērniem ieminējās Linda un paskaidroja: “Mēs tā ļoti vēlētos, ka, auklējot Anniju, jau pēc diviem gadiem viņai būtu arī brālītis vai māsiņa. Es esmu plānotāja, neko nedaru tāpat. Visu paredzu uz priekšu, jo mēs ar vīru uzskatām, ka bez mērķa cilvēks nevar dzīvot. Kā viens mērķītis piepildīts, tā jāuzliek nākamais,” tā Linda. Mamma arī savai meitiņai vēl būt strādīgai, gudrai, mērķtiecīgai un laimīgai.

“Pats galvenais – veselība – mums ir. Mierīga man meitiņa – ēdam un guļam. Visu gaidīšanas laiku pati jutos labi un biju ar visu apmierināta, varbūt tāpēc mazā jūtas tik droši. Atceros, kad piedzima – actiņas tik smuki vaļā un smaida. Vēlāk gan sirsnīgi izkliedzās, tad stundu baroju, jo ļoti gribēja paēst. Pēc tam čāpstinājās un mani pētīja. Bet es skatījos, kādas viņai lūpiņas, kam būs līdzīga. Man jau liekas, ka vairāk būs tēta meita,” tā dzeltenajā segā ietīto meitenīti raksturoja mamma un smējās, ka mazā saulīte piedzimusi Lieldienās un visa pasaule krāsojas pavasarīgos toņos. Lindai un Ritvaram ilgi nācies gaidīt, līdz atklājies, ka mazā tiešām ir daiļā dzimuma pārstāve, tāpēc visas drēbītes pirktas saules krāsā.

“Jau sapņoju, kur pavadīsim vasaru. Noteikti daudz dzīvosimies pie jūras. Elposim svaigu gaisu, sauļosimies,” tā Linda, un bija jūtams, ka mammas zina, ka beidzot viņām Dievs devis iespēju no sirds baudīt dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
31

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
29

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
19

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
139

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
463

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
40

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
26
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
23
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
31
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
20
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
21
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi