OLYMPUS DIGITAL CAMERA
3.jūnijā Limbažos viesojās LEADER grupa 28 cilvēku sastāvā no Vortsjarv (Võrtsjärv) ezera apkārtnes 8 pašvaldībām Igaunijā, lai gūtu pieredzi, kā projekti lauku attīstībai tiek īstenoti Limbažu novadā. Viesu vidū bija pārstāvji no pašvaldībām, uzņēmējdarbības un citām jomām.
Viesus laipni uzņēma Limbažu Tūrisma informācijas centra vadītāja Ilze Millere un Limbažu 3.vidusskolas vēstures skolotāja Ieva Leimane. I. Millere pastāstīja, ka ideja savest kopā Igaunijas un Limbažu novada nevalstiskās organizācijas radās, ar Igaunijas partneri Karlu Omblus (Karl Õmblus) strādājot Lielezera takas projektā.
Viesošanās laikā igauņi apmeklēja Limbažu novada pašvaldību, kur tikās ar Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Didzi Zemmeru, Attīstības nodaļas vadītāju Ģirtu Ieleju, biedrības „Vidzemes lauku partnerība „BRASLA”” valdes priekšsēdētāju Līgu Magoni un citām novada nevalstiskajām organizācijām.
Uzrunājot Igaunijas pārstāvjus, Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers uzsvēra: „Mūsu novadā ir daudz aktīvu cilvēku, kas iesaistās projektos. Arī pašvaldība domā, kā piesaistīt Eiropas fondu finansējumu, realizējot nozīmīgas ieceres.” Tāpat viņš informēja par teritoriālo reformu, tās rezultātiem un uzņēmējdarbības veidiem novadā.
Igauņu grupas vadītājs Karls Omblus (Õmblus) atgādināja abpusējās sadarbības pirmsākumus – Lielezera takas izveides projektu un pauda pārliecību, ka šie nav pēdējie kontakti un sadarbība turpināsies.
„Braslas” vadītāja Līga Magone atzīmēja Igaunijas un Latvijas LEADER darbības vīziju: „Mūsu kopīgais mērķis ir veidot dzīvi labāku tieši laukos.” Viņa arī pastāstīja par biedrības „Brasla” darbību un pieredzi. Izglītības biedrības „Imanta” valdes priekšsēdētāja Jolanta Rābante uzteica vietējo iedzīvotāju aktivitāti: „Lauku cilvēki caur projektiem paši var atrisināt savas problēmas. Viņi redz, ka aktivitātei ir rezultāts, un tas dod labu sajūtu par nākotni. Īpaši tas redzams jauniešos.”
Igauņus interesēja biedrību pašfinansējumu LEADER projektos Latvijā. L. Magone paskaidroja, ka tas ir 10%, ja aktivitātes uz sabiedriskā labuma gūšanu. Tāpat viņi vēlējās noskaidrot, kāds ir maksimālais finansējums vienam projektam. L. Magone norādīja, ka viens projekts var iegūt līdz 20 000 Ls, bet „labāk izvēlamies stratēģiju īstenot vairākus projektus par mazāku summu.”
Pašvaldības attīstības nodaļas vadītājs Ģirts Ieleja iepazīstināja ar pašvaldības prioritātēm projektu īstenošanā. ”Galvenokārt orientējamies uz ceļu sakārtošanas, energoefektivitātes paaugstināšanas un ūdenssaimniecības projektiem. Tas uzlabo infrastruktūru un ļauj ietaupīt pašvaldības un iedzīvotāju naudu.” Nodaļas vadītājs pastāstīja par ieceri ar publiskās un privātās partnerības metodi Limbažos uzbūvēt daudzfunkcionālu sporta kompleksu ar baseinu tajā un reģionālo bibliotēku.
Igauņu partneri vēlējās uzzināt, kā caur projektiem tiek veicināta attīstība lauku teritorijā. Ģ. Ieleja paskaidroja, ka kopā ar pagastu pārvaldniekiem tiek noteikts, kas katrā vietā nepieciešams. „Arī novada attīstības programma atbildēs uz daudziem jautājumiem,” viņš norādīja.
Vēlākās sarunās Igaunijas biedrība, kas saistīta ar izglītības un kultūras projektiem, aicināja Limbažu izglītības iestādes iesaistīties kādas ieceres īstenošanā. Kontakti jau nodoti Limbažu 1. un 3.vidusskolai. Atklājās arī, ka viena no Igaunijas biedrībām īsteno līdzīgu projektu kā Lāsmas Joneles vadītais „Limbažu filcs” par sabiedrības mūžizglītības un veselības centra izveidi. Katrai no mazajām novada NVO tiks piemeklēti atbilstoša biedrība Igaunijā un nodibināti kontakti turpmākajai sadarbībai.
Pirms ierašanās igauņi bija plānojuši Limbažu novada pavadīt 1 dienu, bet vizīte izvērtās 3 dienu plašā programmā. Viņi apmeklēja Lielezera dabas taku, iepazinās ar projektu Limbažu vēsturiskā centra renovācijai, viesojās zemnieku saimniecībā „Sautlāči” Igatē, Minhauzena muzejā Duntē, velomuzejā un Baltajā kāpā Saulkrastos, kā arī devās uz Veczemju klintīm, Salacgrīvas nēģu tačiem un citām interesantām vietām mūsu un kaimiņu novados.
Kas ir LEADER? Tās ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstībai, kuras rosina sabiedrību meklēt jaunus risinājumus lauku problēmām. To būtība ir uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkam laukos, domājot gan par ekonomiskajiem, sociālajiem uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām. Pieeja tiek balstīta uz vietējās attīstības stratēģijas izstrādi, kā pamatā ir lauku iedzīvotāju vajadzības. Lai nodrošinātu kopīgu skatījumu uz lauku attīstības jautājumiem, stratēģijas izstrāde, saskaņošana un īstenošana tiek uzticēta vietējām partnerībām. Mūsu pusē tā ir Vidzemes lauku partnerība „BRASLA”, kas darbojas Vidzemē, pārstāvot šī reģiona iedzīvotāju intereses un rūpējas par lauku attīstības jautājumiem vietējā līmenī.
Komentāri