Cēsu rajona padome par sociālās aprūpes iestādes “Gaujaslīči” likvidāciju lēma pērn rudenī, darbu sociālās aprūpes iestāde pārtrauca pēc Ziemassvētkiem. Kā likvidācijas galvenie iemesli tika nosaukti iestādes nerentabilitāte, proti, pārlieku augstās viena bērna uzturēšanās izmaksas. Tobrīd neoficiālās sarunās tika plānots, ka “Gaujaslīčus” pārdos un līdzekļus ieguldīs kādas citas rajona padomes pārziņā esošas sociālās aprūpes iestādes attīstībā. Bija plāns, ka telpas uz laiku iznomās pilsētas pašvaldībai, lai tajā darbotos bērnudārza rotaļu grupas, būtu vieta krīzes situācijās nonākušiem bērniem un mammām, varbūt daļa telpu tiktu iekārtota sociālo pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem, kuriem nepieciešams īslaicīgi izmantot tā saukto sociālo gultu pakalpojumus. Nekas no iecerētā nav tapis.
Rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis “Druvai” skaidroja, ka jautājums, kā rīkoties ar “Gaujaslīčiem”, ir jāvērtē nopietni, speciālisti to arī darot. Ideja telpas iznomāt pilsētas pašvaldībai gan vairs neesot spēkā.
Šonedēļ rajona padome sēdē lēma par padomes bilancē pārņemtās kustamās mantas atsavināšanu. Tas bija pēdējais solis, kas apliecināja, ka “Gaujaslīču” ēra ir beigusies. Audzēkņu jau nebija vairākus mēnešus, personāls atbrīvots no darba. Ja beigas labas, tad viss it kā labs… Bet vai tā?
“Druva” uzklausīja Stalbes pagasta padomes priekšsēdētāja Alfa Lapsiņa viedokli, kurš pauda ziņas, ka mantu sarakstā ir nevērtīgākās lietas. Vērtīgākās jau esot sadalītas.
“It kā Skangaļiem, Spāres skolai. Labais atdots, musors palicis, un tagad piedāvā izsoli. Trīs lati galds, trīs lati skapītis. Kur ir skaistās gultiņas, matracīši? Kur datori, virtuves aprīkojums? Kā tā likvidācija notiek, kas to veic?” tā Alfs Lapsiņš, kurš reizi no reizes iebilda arī pret iestādes likvidāciju. Viņš joprojām ir neizpratnē par, viņaprāt, pārsteidzīgajiem un nepārdomātajiem lēmumiem.
“Man jau liekas, ka kopš 2006. gada gribēja tikt no bērnu nama vaļā. Biju darba grupā, kas vērtēja viņu darbu. Brauca un pētīja, bet neko sliktu neatrada, lai iestādi liktu ciet. Nekādi racionāli lēmumi toreiz pat nebija izvirzīti. Bija iebildums, ka par maz iestādē bērnu, par maz darba. Izveidoja rotaļu grupu bērniem, likās, viss kārtībā. Pēc gada- likvidācija. Biju ļoti pārsteigts. Vai tad rajonā nav problēmu ar ģimenēm, bērniem? Rajona sociālā darba speciālistu viedoklis netika vai ļoti vāji tika uzklausīts. Finanšu komiteja tā bija izlēmusi, un viss aizgāja tālāk. Es jautāju, man nepaskaidroja. Tas ir nožēlojami,” tā Alfs Lapsiņš. Ir neoficiālas ziņas, ka par “Gaujaslīču” neesamību prieka nav arī pašvaldību vadītājiem. Pašvaldībām bērnu dzīvošana Skangaļos vai kaimiņrajonu sociālās aprūpes iestādēs nemaksājot lētāk.
Cēsu pašvaldības sociālo pakalpojumu un palīdzības aģentūrā nenoliedz, ka, likvidējot “Gaujaslīčus”, aktualizējies audžuģimeņu jautājums. “Gaujaslīči” bija risinājums, ja krīzes situācijās sociālajiem darbiniekiem pilsētā vai pagastos bērnus nācās operatīvi izņemt no ģimenēm, lai pasargātu no vardarbības, riskiem bērna veselībai un dzīvībai. Tagad jāmeklē citi risinājumi, un speciālisti meklē atsaucīgus cilvēkus, labas ģimenes, kas uzņemtos šo darbu un atbildību.
“Cēsīs ir tikai divas audžuģimenes, kurās jau ievietoti bērni, jaunus tās nespēj pieņemt. Ja ir krīzes situācija, tad nākas bērnus vest uz citu rajonu institūcijām. Mūsu bērni ir Alūksnē, Valmierā. Meklējam citās institūcijās brīvas vietas. Ja Cēsīs vai tuvākajos pagastos būtu audžuģimenes, tad mēs varētu ātri bērniem palīdzēt. Viņiem būtu arī mazāks pārdzīvojums, jo nenāktos mainīt draugus, skolu,” nopietnas problēmas ieskicēja aģentūras sociālo pakalpojumu nodaļas ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem vadītāja Ivita Puķīte un piebilda, ka jau aprīļa beigās plānots Cēsīs apmācīt jaunas audžuģimenes, cerot, ka par šo darbu būs interese. Līdzīga situācija esot vairākos pagastos, un sociālie darbinieki nezina, kā ar visu tikt galā. Problēma ir samilzusi. To līdz ar “Gaujaslīču” likvidāciju varēja un vajadzēja paredzēt, bet pagastu vadītāji, komisijas un darba grupas skatījās caur pirkstiem.
Komentāri