“Tas nebija nedz mūsu pašmērķis mērķis, nedz ilūzija,” saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins par UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālās komisijas asamblejas lēmumu. Tā izvērtēja un, ņemot vērā kompetentu institūciju un ekspertu viedokli,
sarakstā iekļāva
Kuldīgas vecpilsēta Ventas senleju, Grobiņas arheoloģisko ansambli un aizsargājamo ainavu apvidu „Augšdaugava”.
Ārpus saraksta palika
Daugavpils (Dinaburgas) cietoksnis un
Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs.
„Vietas vai objekta iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā nozīmē ne tikai apliecinājumu vietas vērtībai pasaules līmeņa vērtību izpratnē. Tas ir arī apliecinājums mūsu gribai rūpēties par savām vērtībām un īstenot kopīgu darbu pie to saglabāšanas. Tāpat kā starptautiskais, tā arī nacionālais saraksts ir iespēja gan Latvijas, gan pasaules sabiedrībai darīt zināmus nozīmīgākos kultūras un dabas mantojuma objektus, pievērst uzmanību to saglabāšanai un potenciālam dzīves un vides kvalitātes attīstībā. Iekļaušana nacionālajā sarakstā dod iespēju vietu nominēt tālāk UNESCO Pasaules mantojuma starptautiskajam sarakstam, tādējādi pretendējot uz tās iekļaušanu pasaules izcilāko mantojuma vietu klāstā. Tomēr iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā nozīmē arī sākumu vēl rūpīgākam un aktīvam turpmākam darbam, pilnveidojot un arvien attīstot pārvaldības, atbildības un sakārtošanas jautājumus atbilstoši starptautiskajiem kritērijiem,” stāsta UNESCO LNK ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.
Eksperti kopumā atzinuši, ka gan Līgatne, gan Daugavpils prezentēja nozīmīgas kultūrvēsturiskas vietas un vērtīgus objektus. Abas pašvaldības tiek rosinātas pilnveidot vietas saglabāšanas un pārvaldības plānus, nodrošinot plašāku sabiedrības iesaisti un daudzpusīgu šo vietu vērtību saglabāšanu un izcelšanu.
“Esam ieguvēji, jo Līgatnes papīrfabrikas vēsturisko centru apskatīja un
izvērtēja speciālisti, guvām apstiprinājumu, ka darām pareizi. Eksperti pauda pārliecību, ka Līgatne ir savdabīga, ka tā Latvijā un ne tikai ir kultūrvēsturiska vērtība. Ir jābūt reālistiem un jāapzinās, ka diemžēl vēl pēdējos gados esam daudz ko neatgriezeniski zaudējuši,” domās dalās Līgatnes novada vadītājs un uzsver, ka arī turpmāk līgatnieši ievēros augstos kritērijus kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
„UNESCO Pasaules mantojuma programma ir redzamākā UNESCO programma pasaulē, un nacionālo sarakstu veidošana ir mehānisms, kā veicināt un vairot mantojuma vērtības apziņu un izpratni sabiedrībā, rosināt diskusiju par vērtībām un sekmēt pašas sabiedrības lomu mantojuma apzināšanā un saglabāšanā. Šāda saraksta veidošana ir būtisks solis, lai veicinātu vides un telpas, kurā dzīvojam, novērtēšanu, sakārtošanu un pārdomātu attīstību. Tas ir svarīgi arī, lai mēs kopīgi varētu vienoties par to, kā uztvert, kopt un tālāk nodot nākamajām paaudzēm šo vidi un kā mēs sevi tajā realizējam šodien. Nacionālais saraksts ir platforma, kurā varam izcelt savas nacionālās vērtības, kas mūs raksturo pasaules kontekstā. Tas stiprina nacionālo pašapziņu un kalpo kā atpazīstamības zīme un novērtējums ne tikai konkrētajām vietām, bet visai valstij, liekot respektēt Latvijas dabas un kultūras vērtības,” uzsver UNESCO LNK prezidente, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Latvijas nacionālais saraksts ir izveidots, lai izceltu, apzinātu un popularizētu Latvijas kultūras un dabas mantojumu, kam UNESCO Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību izpratnē ir īpašas nozīmes universāla vērtība Latvijas, Eiropas un pasaules mantojuma kontekstā un kas ir aizsargājams un nododams nākamajām paaudzēm.
Latvija Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību pievienojās 1995. gadā, un patlaban UNESCO Pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā ir divi ieraksti no mūsu valsts – Rīgas vēsturiskais centrs (iekļauts 1997. gadā) un Strūves ģeodēziskais loks (iekļauts 2005. gadā).
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir 911 objekti.
Sarmīte Feldmane
Komentāri